Pagājušajā nedēļā Viļņā viesojās Ukrainas prezidents Zelenskis; Kauņā atrasta pazudusi nepilngadīga meitene, aizdomās turētais nolaupītājs aizturēts
Prezidents komentē ārlietu ministra neuzaicināšanu uz tikšanos ar Zelenski
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) piektdien, 12.janvārī, paziņoja, ka lēmumā neaicināt ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) uz 10.janvāra tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski prezidenta pilī Viļņā, neesot bijis “nekā personiska”. “Tur nebija nekā personiska, un es ieteiktu no tā neko nesecināt,” žurnālistiem sacīja Nausēda. Prezidenta kanceleja iepriekš paziņoja, ka Lietuvas un Ukrainas līderu tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta militārajai palīdzībai, tāpēc uz tikšanos tika uzaicināts arī aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).
EP priekšsēdētaja saņem Brīvības statueti, nevis naudas balvu
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) piektdien, 12.janvārī, ieradās Viļņā, lai saņemtu Lietuvas parlamenta piešķirto Brīvības statueti, jo Eiropas Savienības (ES) iestāde ir nolēmusi nepieņemt naudas balvu. Parlamenta priekšsēdētāja sacīja, ka viņa ierosinās piešķirt 11 000 eiro Krievijas kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci Ukrainā izmeklētājiem. Lietuva piektdien un sestdien piemin 1991.gada 13.janvārī Viļņā notikušo padomju represiju pret neapbruņotajiem civiliedzīvotājiem. Lietuvas Seims EP piešķīra 2023.gada Brīvības balvu par centieniem nostiprināt demokrātiju un cilvēktiesības, par centieniem aizstāvot tautu tiesības uz brīvu pašnoteikšanos un suverenitāti, par neatlaidīgiem centieniem vēsturiskā taisnīguma virzienā, par Lietuvas brīvības un padomju okupēto Baltijas valstu neatkarības centienu atbalstīšanu.
Viļņā notiek ikgadējā “Snow Meeting” jeb “Sniega Sanāksme”
Piektdien, 12.janvārī, Viļņā notika ikgadējā ārpolitikas un drošības politikas konference “Snow Meeting”. Šogad sanāksmē piedalījās Rumānijas, Zviedrijas un Polijas ārlietu ministri, Lietuvas un ārvalstu politiķi, kā arī vairāki desmiti drošības politikas ekspertu no ASV, Vācijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un citām valstīm. Dalībnieki apsprieda, kā efektīvāk mobilizēt starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai, kā arī NATO Vašingtonas samita prioritātes, alianses sadarbības stiprināšanu ar tās partneriem no Indo-Klusā okeāna reģiona un citus jautājumus. “Snow meeting”, ko tradicionāli rīko janvārī, Viļņā šogad notika jau 17.reizi.
Tieslietu ministre brīdina par populismu saistībā ar krievu skolām
Tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska) ceturtdien, 11.janvārī, sacīja, ka mazākumtautību izglītība valstī saskaras ar problēmām, taču tās jārisina, meklējot veidus, kā palīdzēt Lietuvas iedzīvotājiem iegūt kvalitatīvu izglītību, nevis slēdzot skolas. “Ja mēs runājam par mazākumtautību skolām, vai tās būtu krievu vai poļu, jāsaka, ka šīm skolām ir problēmas saistībā ar kvalitāti, eksāmenu rezultātiem, uzņemšanu un lietuviešu valodas mācīšanu,” Dobrovolska sacīja radiostacijai “Žinių Radijas”. Viņa arī norādīja, ka mazākumtautību problemātika parasti tiek izvirzīta priekšplānā vēlēšanu gados, lai mobilizētu vēlētājus. Izglītības, zinātnes un sporta ministrs Gintauts Jakšts (Gintautas Jakštas) pagājušajā nedēļā atkal izraisīja debates par krievu skolām, sakot, ka Lietuvai vajadzētu apsvērt iespēju sekot Igaunijas un Latvijas piemēram un atteikties no izglītības krievu valodā. Diskusija par krievu skolām atsākās pēc incidenta, kad pusaudži, kas mācās krievu skolā, šāva ar pneimatisko ieroci uz klasesbiedru, jo viņš izteicās, ka ir pret karu Ukrainā.
Lietuva nosūtīs Ukrainai bruņutransportierus M577
Lietuva februārī Ukrainai sūtīs bruņutransportierus M577, trešdien, 10.janvārī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdz Rietumiem pretgaisa aizsardzības sistēmas. Nausēda norādīja, ka Lietuvas Valsts aizsardzības padome ir apstiprinājusi 200 miljonu eiro vērtu ilgtermiņa militārās palīdzības paketi Ukrainai 2024.-2026.gadam. Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka ir jānodrošina sabiedroto un partneru nepārtraukts ilgtermiņa atbalsts Ukrainai.
Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklē Viļņu
Ukraina ir pierādījusi, ka Krieviju var apturēt, un tagad no tās rokām jāizrauj miers, trešdien, 10.janvārī, Viļņā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mēs esam pierādījuši, ka Krieviju var apturēt, ka tās atvairīšana ir iespējama. Tagad mums no Krievijas rokām ir jāizrauj miers, tāds miers, kādu mēs vēlamies – taisnīgs miers, un jāpanāk drošība mūsu tautām. Drošību, kas mums vajadzīga. Un cerību,” viņš teica. Zelenskis teica, ka šis gads būs izšķirošs daudzējādā ziņā.
Lietuvas valdība apstiprina ES prezidentūras gatavošanās plānu
Lietuvas valdība trešdien, 10.janvārī, apstiprināja plānu, kā sagatavoties ES prezidentūrai, un paredzams, ka sagatavošanās darbi un pati prezidentūra izmaksās aptuveni 100 miljonus eiro. Lietuva būs ES rotējošā prezidentvalsts 2027.gada pirmajā pusē no 1.janvāra līdz 30.jūnijam un gatavos kopīgu prezidentūras programmu ar Īriju un Grieķiju. Īrija būs pirms Lietuvas, bet Grieķija – pēc tās. Saskaņā ar apstiprināto plānu gatavošanās prezidentūrai ietvers personāla apmācību, prezidentūras pasākumu kalendāra izveidi un no 2027.gada janvāra tiešo ikdienas lidojumu nodrošināšanu uz Briseli. Mērķis ir nodrošināt vismaz divus tiešos lidojumus dienā uz Briseli un vajadzības gadījumā tiešos lidojumus uz citām Lietuvas ES prezidentūrai svarīgām pilsētām. Tāpat Lietuva plāno nākamā gada laikā uz laiku palielināt Lietuvas Pastāvīgās pārstāvniecības ES darbinieku skaitu no pašreizējiem 100 līdz 200.
Kauņā atrasta pazudusī nepilngadīga meitene, aizdomās turamais nolaupītājs aizturēts
Deviņus gadus veca meitene, kas pagājušajā svētdienā pazuda pa ceļam uz autobusa pieturu Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā, tika atrasta dzīva un vesela, otrdien, 9.janvārī, paziņoja policija. Policijas ģenerālkomisārs Renāts Požēla (Renatas Požėla) trešdienas agrā rīta stundā preses konferencē paziņoja, ka aizdomās par meitenes nolaupīšanu aizturēts kāds vīrietis un ka viņa nogādāta slimnīcā. Požēla sacīja, ka meitene jūtas labi, taču piebilda, ka viņa ir guvusi dažas traumas un ka viņu izmeklē ārsti. Pēc Kauņas policijas priekšnieka Mindauga Barša (Mindaugas Baršys) teiktā, 42 gadus vecais aizdomās turētais agrāk nav tiesāts, (bet) ir vairākkārt sodīts. Požēla piebilda, ka noziegums izdarīts diezgan prasmīgi. Meitene, kas dzimusi 2014.gadā, pazuda pagājušajā svētdienā ap plkst.16.30, kad izgāja no mājām Kauņā. Viņa devās uz sabiedriskā transporta pieturu, lai ar autobusu dotos uz veikalu. Taču līdz veikalam viņa nenonāca.
Centrālais banku vadītājs banku maksu paaugstināšanu, neraugoties uz rekordlielo peļņu, dēvē par “alkatību”
Lietuvas centrālās bankas vadītājs Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus) ir nosaucis dažu banku, kuras pagājušajā gadā guvušas rekordlielu peļņu, maksu palielinājumus par “alkatību”. “Es nevēlos komentēt atsevišķu iestāžu lēmumus, bet dažkārt alkatība ir nepārspējama,” otrdien, 9.janvārī, publicētajā intervijā Šimkus sacīja interneta ziņu portālam “15min”. Lietuvas bankas 2023.gada janvārī-septembrī uzrādījušas 757,5 miljonus eiro lielu kopējo tīro peļņu, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.
Lietuva publicē 2024.gada iesaucamo karavīru sarakstu
Lietuvas bruņotie spēki pirmdien, 8.janvārī, publicēja karavīru sarakstu, kas šogad tiks iesaukti armijā. Kopumā sarakstos, kas pieejami tiešsaistē “sauktiniai.karys.lt”, ir 27 291 Lietuvas pilsonis, un 3 845 no viņiem tiks iesaukti deviņu mēnešu obligātajā sākotnējā militārajā dienestā. Militārajā dienestā tiks iesaukti vīrieši vecumā no 18 līdz 23 gadiem. Paredzams, ka pirmie iesauktie dienestu sāks pildīt pretgaisa aizsardzības bataljonā Radvilišķos februāra sākumā. Sarakstā nav iekļauti augstākās izglītības studenti, taču viņus var iesaukt uz vienu gadu pēc studiju beigšanas līdz 26 gadu vecumam. Brīvprātīgie karavīri var dienēt līdz 38 gadu vecumam.
