Pagājušajā nedēļā Seima priekšsēdētāja paziņoja, ka Lietuvas iedzīvotāji varētu palīdzēt aizsardzības nozares finansēšanā; Ārlietu ministrija paziņoja, ka pagarinās ierobežojumus krieviem, baltkrieviem.
Ukraina ir gatava daļu dronu ražošanas pārcelt uz Lietuvu
Ukraina ir gatava uz Lietuvu pārcelt daļu dronu ražošanas, ceturtdien, 25.janvārī, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), piebilstot, ka būtu neprātīgi un bezatbildīgi neņemt vērā Ukrainas kara laikā gūtās atziņas. Kara metodes mainās, viņš sacīja, un būtu jāmācās no ukraiņiem, kuri jau gandrīz divus gadus cīnās pret Krievijas iebrukumu. Daži kara novērotāji apgalvo, ka salīdzinājumā ar tradicionālajiem ieročiem droni ir lētāka alternatīva, ko ir sarežģītāk iznīcināt. Citi apgalvo, ka ar smagajiem ieročiem nākotnē konfliktu laikā būs iespējams labāk sasniegt operatīvos un stratēģiskos mērķus, savukārt dronus varētu izmantot kā palīglīdzekli.
Ķīna aptur vīzu izsniegšanu Lietuvas pilsoņiem
Ķīnas pārstāvniecība no trešdienas ir apturējusi vīzu izsniegšanu Lietuvas pilsoņiem, ceturtdien, 25.janvārī, apstiprināja ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Landsberģis teica, ka viņam nav zināmi pārtraukšanas iemesli un ilgums. Ķīnas pārstāvniecība pēdējo reizi uz laiku vīzu izsniegšanu Lietuvas pilsoņiem bija apturējusi 2021.gada novembra beigās. Pekina toreiz apgalvoja, ka tas noticis tehnisku iemeslu dēļ, taču vīzu izsniegšana tika apturēta pēc tam, kad Ķīna, reaģējot uz Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā, oficiāli pazemināja diplomātiskās attiecības ar Lietuvu līdz “chargé d’affaires” līmenim.
“MG Grupė” apstrīd spriedumu politiskās korupcijas lietā
Lietuvas Augstākā tiesa ceturtdien, 25.janvārī, paziņoja, ka ir saņēmusi “MG Grupė” (bijusī “MG Baltic”) kasācijas sūdzību skaļajā politiskās korupcijas lietā, kas saistīta ar šo uzņēmumu grupu. Apelācijas sūdzības mērķis ir atcelt Apelācijas tiesas 2023.gada 22.novembra sprieduma daļu, ar kuru uzņēmumu grupa atzīta par vainīgu kukuļņemšanā un tirgošanā ar ietekmi. “MG Grupė”, kas ir viena no Lietuvas lielākajām ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un mediju grupām, jau ir samaksājusi Apelācijas tiesas piespriesto naudas sodu 1,1 miljona eiro apmērā. Pēc tiesas domām, noziedzīgās darbības ir nodarījušas būtisku kaitējumu Lietuvas valstij un tās politiskajai sistēmai.
Parlamenta priekšsēdētāja saka, ka iedzīvotāji varētu palīdzēt aizsardzības nozares finansēšanā
Lietuva varētu aizņemties no iedzīvotājiem, lai palielinātu aizsardzības finansējumu, ceturtdien, 25.janvārī, paziņoja parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), piebilstot, ka valstij nevajadzētu uzkraut slogu noteiktai iedzīvotāju grupai, ja tā šim nolūkam izvēlas palielināt nodokļus. “Viena lieta, ko minēja lielākā daļa politisko partiju, ir iespēja aizņemties, tostarp no Lietuvas iedzīvotājiem, piedāvājot zemāku procentu likmi un tādējādi aicinot uz solidāru ieguldījumu Lietuvas aizsardzībā,” “LRT Radio” sacīja Čmilīte-Nilsena. “Tajā es saskatu arī zināmu uzticēšanās aspektu savai valstij, kas ir ļoti svarīgi,” viņa piebilda. Viņa uzskata, ka finansējuma avoti varētu būt vairāki. Un, ja nāksies paaugstināt nodokļus, tiem nevajadzētu gulties uz vienas iedzīvotāju grupas pleciem. Debates par papildu aizsardzības finansējuma avotiem ir saasinājušās pēc prezidenta biroja kritikas, ka 2024.gada aizsardzības budžetā nav paredzēti līdzekļi Valsts aizsardzības padomes apstiprinātajam plānam izveidot Lietuvas Sauszemes spēku divīziju.
Ārlietu ministrija ierosina pagarināt ierobežojumus krieviem un baltkrieviem
Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien, 24.janvārī, ierosināja vēl uz gadu pagarināt līdz maijam spēkā esošos ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ierobežojumi Baltkrievijas pilsoņiem būtu stingrāki, taču netiktu pilnībā pielīdzināti ierobežojumiem, kas attiecas uz Krievijas pilsoņiem. Gadījumos, kad Baltkrievijas pilsoņi ieceļotu ar Šengenas vīzu, tiktu veikts papildu riska novērtējums, lai noteiktu, vai pilsoņu ierašanās apdraud sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības. Robežsargi arī lemtu par Baltkrievijas valstspiederīgo turpmāku pārbaudi kontrolpunktu otrajā kontroles līnijā, savukārt Krievijas valstspiederīgajiem jau tiek veikta individuāla padziļināta papildu riska pārbaude. Vīzu izsniegšana gan Krievijas, gan Baltkrievijas pilsoņiem jau šobrīd ir ierobežota, taču Krievijas pilsoņiem tiek piemēroti papildu ierobežojumi ieceļošanai Lietuvā, nekustamā īpašuma iegādei, un viņu pieteikumi uzturēšanās atļauju saņemšanai Lietuvā uz laiku tiek noraidīti. Ārlietu ministrija ierosina šos ierobežojumus pagarināt līdz 2025.gada 2.maijam.
Bijušais “Jedinstvo” līderis apstrīd lēmumu par viņa izraidīšanu no valsts
Valērijs Ivanovs, 76 gadus vecais Krievijas pilsonis, kurš vadīja propadomju organizāciju “Jedinstvo”, ir pārsūdzējis lēmumu izraidīt viņu no Lietuvas. Viņš trešdien, 24.janvārī, paziņoja, ka viņa advokāts ir iesniedzis apelāciju. Migrācijas departaments pagājušajā rudenī paziņoja, ka ir anulējis Ivanova pastāvīgās uzturēšanās atļauju Lietuvā. Iestāde norādīja, ka lēmums balstīts pamatojoties uz veiktās izmeklēšanas rezultātiem un publiski pieejamās informācijas analīzi, kā arī uz Valsts drošības departamenta, Policijas departamenta un Valsts robežsardzes dienesta sniegto papildu informāciju. Saskaņā ar Migrācijas departamenta sniegto informāciju, pat ja lēmums par Ivanovam izsniegtās atļaujas anulēšanu stāsies spēkā pirms kriminālprocesa beigām, viņam nāksies uzturēties Lietuvā, līdz tiesas procesa beigām. Taču, tiklīdz tiesas process būs beidzies un lēmums būs stājies spēkā, viņam būs jāatstāj Lietuva.
Lietuva aizliedz karavīriem un policistiem ārpus dienesta pienākumu pildīšanas ceļot uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu
Lietuvas valdība trešdien, 24.janvārī, aizliedza profesionālā militārā dienesta karavīriem, policistiem, robežsargiem un citiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ārpus dienesta pienākumu pildīšanas ceļot uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu. Aizsardzības ministrija norāda, ka valstu saraksts izveidots, pamatojoties uz novērtējumu, kurā izvērtēti riski un draudi nacionālajai drošībai. “Nacionālās drošības stratēģijā norādīts, ka Krievijas Federācija, Baltkrievijas Republika un Ķīnas Tautas Republika rada draudus Lietuvas un tās pilsoņu drošībai, tostarp šo valstu izlūkdienestu un drošības dienestu veiktā spiegošana, kas vērsta pret Lietuvu,” teikts rezolūcijas projektā. Ministrija apgalvo, ka šīs valstis vāc informāciju par Lietuvas pilsoņiem, kuriem ir tiesības piekļūt klasificētai informācijai, meklē viņu vājos punktus un cenšas tos izmantot vervēšanas nolūkos savā vai trešo valstu teritorijā.
Vides aizstāvji rīko pretprotestu pret lauksaimnieku mītiņu
Otrdien, 23.janvārī, Viļņā vairāki desmiti vides aizstāvju rīkoja pretprotestu lauksaimnieku protestam, kas notika pie valdības ēkas. Viņi aicināja valdību sarunās ar lauksaimniekiem nepieļaut piekāpšanos uz dabas rēķina. Aktīvisti rokās turēja plakātus ar informāciju par putnu sugu izmiršanu, klimata pārmaiņu datiem un to, kāpēc ir nepieciešams saglabāt apdraudētās pļavas.
Prezidents saka, ka redz politisko gribu labot kļūdas, kuru dēļ sākās lauksaimnieku protesti
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pirmdien, 22.janvārī, paziņoja, ka redz valdības politisko gribu novērst kļūdas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus Viļņā. “Mums ir jāatzīst, ka ir pieļautas zināmas kļūdas, sagrozījumi vai pārsteidzīgi soļi, ja tos tā var nosaukt,” viņš sacīja sabiedriskajai raidorganizācijai LRT. Prezidenta komentārs izskanēja pēc tam, kad Viļņas centrā bija sapulcējušies lauksaimnieki, lai, ar aptuveni 1 500 traktoriem un citu lauksaimniecības tehniku, protestētu. Lauksaimnieki protestē pret valdības lauksaimniecības politiku un pieprasa atcelt akcīzes nodokļa paaugstināšanu sašķidrinātajai naftas gāzei, kas ir spēkā kopš 1.janvāra, un atgriezt samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai kravas automašīnām. Kā arī tiek izvirzīti citi jautājumi, tostarp par ilggadīgo pļavu atjaunošanu, aizsargājamo teritoriju paplašināšanu un piena lopkopības krīzi.
