Uz ASV vēstniecības zīmes Viļņā uzkrāsots burts “Z”; Lietuvas parlaments aizliedza izmantot “DeepSeek” dienesta ierīcēs
Nolaupītā jaunā argentīniete – atrasta
Kāda jauna argentīniete tika nolaupīta un vēlāk atrasta Lietuvas ziemeļaustrumu pilsētā Utenā. Aizdomās turamais arī ir Argentīnas pilsonis, ceturtdien, 13.februārī, paziņoja Ģenerālprokuratūra. Trešdienas agrā rītā policistiem tika paziņots, ka Utenā pret viņas gribu automašīnā ir iesēdināta 21 gadu veca meitene, kas tiek vadāta pa pilsētu. Drīz pēc tam policisti apturēja automašīnu un tajā atrada sievieti un autovadītāju, 28 gadus vecu Argentīnas pilsoni. Saistībā ar šo incidentu ir uzsākta pirmstiesas izmeklēšana. Saskaņā ar sākotnējiem datiem cietušā un aizdomās turamais strādā un dzīvo Utenā, un kādu laiku bija attiecībās. Abi sniedza atšķirīgas liecības par šī incidenta apstākļiem. Saskaņā ar pieejamo informāciju pret sievieti netika pielietota fiziska vardarbība.
Uz ASV vēstniecības izkārtnes Viļņā ar izsmidzināmo krāsu uzrakstīts burts “Z”
Ceturtdienas naktī, 13.februārī, vēlu vakarā uz ASV vēstniecības Viļņā izkārtnes nezināma persona ar izsmidzināmo krāsu uzzīmēja burtu “Z”. Kā ziņo Policijas departaments, incidents reģistrēts ap plkst. 22.50. Par sabiedriskās kārtības traucēšanu ir uzsākta pirmstiesas izmeklēšana. Krievijas militārie spēki sāka lietot burtu “Z”, kad 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lietuvas parlaments 2022.gada aprīlī aizliedza publiski demonstrēt burtus “Z” un “V” Svētā Georga (Svētā Jura) lentīti un citus Krievijas kara pret Ukrainu simbolus. Šie simboli tiek uzskatīti par militārās agresijas propagandu un kara noziegumiem.
Trīs Baltkrievijas režīma atbrīvotie ķīlnieki atrodas Viļņā
Trīs ķīlnieki, kuri iepriekš atradās Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma gūstā Baltkrievijā, ir atbrīvoti un pašlaik atrodas Viļņā, ceturtdien, 13.februārī, paziņoja Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Starp atbrīvotajiem ir aktīviste Aļona Maušuka un “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” žurnālists Andrejs Kuzņečeks, kurš Baltkrievijā bija ieslodzīts vairāk nekā trīs gadus. ASV amatpersonas 12.februārī apstiprināja, ka tās ir veiksmīgi panākušas Baltkrievijā turēto trīs ķīlnieku, tostarp viena ASV pilsoņa, atbrīvošanu.
Ministrs saka, ka ASV nav pametušas savus sabiedrotos
ASV neatsauc atbalstu saviem sabiedrotajiem, bet mudina Eiropu uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, trešdien, 12.februārī, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovile Šakalienė). Viņas komentāri sekoja jaunā ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta (Pete Hegseth) drosmīgajiem izteikumiem, kurš 11.februārī paziņoja, ka Vašingtona nesūtīs karaspēku uz Ukrainu kā daļu no jebkāda miera līguma ar Krieviju. Viņš arī atzina, ka nav reāli cerēt, ka Kijiva varētu pilnībā atgūt savu teritoriju, kāda tā bija pirms 2014.gada vai iegūt dalību NATO. “Eiropai ir jādara vairāk; Eiropai ir jāatzīst draudi. Svarīgs vēstījums ir [Vašingtonas] aicinājums [sabiedrotajiem], kas izskanējis gan publiski, gan aiz slēgtām durvīm, runāt ar savu sabiedrību, lai noskaidrotu, vai tā patiešām izprot situācijas steidzamību, vai tās saprot, kādus draudus rada Krievija un cik tuvu tā patiesībā ir,” viņa sacīja.
Lietuvas parlaments aizliedz “DeepSeek” izmantošanu dienesta ierīcēs
Trešdien, 12.februārī, stājās spēkā Ķīnā izstrādātā mākslīgā intelekta čatbota “DeepSeek” izmantošanas aizliegums Lietuvas parlamenta nodrošinātajās ierīcēs, paziņoja Seima kancelejas vadītājs Aļģirds Stončaitis (Algirdas Stončaitis). Aizliegums tika ieviests kā piesardzības pasākums, lai aizsargātu datu drošību no iespējamiem riskiem, ko rada Ķīnas mākslīgā intelekta rīks. Kancelejas vadītājs paskaidroja, ka, attiecinot aizliegumu arī uz deputātiem, būs nepieciešams Seima valdes apstiprinājums. Tomēr parlamenta darbiniekiem joprojām ir atļauts izmantot šo rīku personīgajās ierīcēs. Lietuva arī apsver iespēju ierobežot “DeepSeek” izmantošanu valdības līmenī.
Premjerministrs uzstāj, ka neatsakās no militāro izdevumu mērķiem
Premjerministrs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) otrdien, 11.februārī, intervijā LRT atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus. “Mēs neatkāpjamies, šie ir izvirzītie mērķi,” viņš sacīja. Pagājušajā mēnesī Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ietilpst gan politiskie, gan militārie līderi, vienojās nākamajos piecos gados palielināt Lietuvas militāros izdevumus līdz 5-6% no IKP. Tomēr pēc Paluckas 10.februārī paustā apgalvojuma, ka šis mērķis nav oficiāli noformulēts nevienā no oficiālajiem dokumentiem, izraisījās debates. Turklāt valsts vadība nav pieņēmusi lēmumu par papildu aizsardzības finansējuma avotiem. Runājot, pēc koalīcijas padomes sēdes pirmdien, 10.februārī, premjerministrs paskaidroja, ka ierosinātais aizsardzības izdevumu palielinājums nav skaidri iezīmēts ne valdības programmā, ne koalīcijas līgumā. Viņa nostāju vēlāk nostiprināja parlamenta priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), kurš apstiprināja, ka nepastāv oficiāls dokuments, kas Lietuvai uzliktu saistības attiecībā uz šādu izdevumu apjomu.
Ārlietu ministrs saka, ka valstij būs “jākustas Trampa ātrumā”
Pēc vizītes Vašingtonā Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) otrdien, 11.februārī, paziņoja, ka ASV partnervalstīm ir jāatbalsta Donalda Trampa (Donald Trump) programma, lai saglabātu ciešas attiecības ar ASV. ASV ir Lietuvas galvenais sabiedrotais, tomēr, Trampam atrodoties Ovālajā kabinetā, pastāv bažas, ka var mainīties Amerikas loma Eiropā. “Viens no padomiem, ko dzirdēju, bija uztvert prezidentu Trampu ļoti nopietni, bet ne burtiski, un iesaistīties. Tā ir liela kļūda visu uztvert burtiski, bet ne nopietni,” 10. februārī sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Budris, uzsverot, ka Vašingtonas sabiedrotajiem jābūt gataviem “kustēties Trampa ātrumā”.
Aizsardzības ministre apgalvo, ka Krievijas militārais spēks ir pieaudzis trīs reizes
Krievijas militārās spējas kopš 2022.gada iebrukuma Ukrainā ir trīskāršojušās, otrdien, 11.februārī, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene. Pēc Šakalienes teiktā, Krievija strauji attīsta savu militāro rūpniecību, nostiprina saites ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu un demonstrē spēju ne tikai uzturēt kaujas operācijas Ukrainā, bet arī atjaunot un palielināt savu militāro spēku. “Krievijas militārās spējas jau tagad ir trīs reizes lielākas, nekā tās bija pirms trim gadiem, kad sākās plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Un tas viss ir noticis aktīva kara apstākļos,” viņa sacīja intervijā ziņu portālam “15min.lt”, kas publicēta 10.februārī. Viņa brīdināja, ka jebkura notikumu gaitas kavēšanās Ukrainas frontē, kā rezultātā būtiski samazinātos Krievijas zaudējumi, ļautu Maskavai paātrināt gatavošanos konfliktiem nākotnē.
Lietuva atklāj uzlabotu vilcienu maršrutu Viļņa-Tallina
Lietuvas dzelzceļš ir ieviesis uzlabotu maršrutu uz Tallinu, kas tagad prasa tikai vienu pārsēšanos un vienu 39 eiro biļeti, nevis divas pārsēšanās, un trīs atsevišķas biļetes, kā tas bija iepriekš, Lietuvas dzelzceļš paziņoja pirmdien, 10.februārī. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dzelzceļa operatori tuvākajā laikā plāno ieviest tiešo savienojumu Viļņa-Rīga-Tallina, bez pārsēšanos Valgā, Igaunijā. Brauciena ilgums būs desmit stundas un 29 minūtes. Salīdzinājumam: 600 kilometrus garais brauciens ar automašīnu aizņem aptuveni astoņas stundas, savukārt autobusu satiksme šo maršrutu veic aptuveni deviņās stundās.
