Seims atbalstīja likumprojektu par Komunistiskās partijas aizliegšanu; deputāts Kasčūns deva zvērestu kā Lietuvas jaunais aizsardzības ministrs
Premjere saka, ka Lietuvai būtu jāapsver iespēja būvēt atomenerģijas stacijas
Pēc tam, kad Lietuvas Enerģētikas ministrija trešdien, 27.martā, atklāja atjaunināto enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, paredzot mazo kodolreaktoru būvniecību Lietuvā pēc 2030.gada, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ceturtdien, 28.martā, paziņoja, ka atbalsta šādas alternatīvas izskatīšanu. “Ņemot vērā to, kā pasaulē attīstās tehnoloģijas, ir jāizskata visas iespējas. Tas nenozīmē, ka šī iespēja tiks pieņemta, jo priekšā vēl ir ļoti, ļoti garš ceļš. Bet kā teorētisku alternatīvu, kā iespēju, atkarībā no tā, kā attīstīsies tehnoloģijas, es domāju, ka tā būtu jāizskata,” premjere sacīja intervijā radio “Žinių Radijas”.
Lietuvas atomelektrostacija aizdomās par negodprātīgu rīcību tur Igaunijai piederošu uzņēmumu
Lietuvas Ignalinas atomelektrostacija (IAES) trešdien, 27.martā, paziņoja, ka tā tur aizdomās Igaunijai piederošo Lietuvas tehnoloģiju uzņēmumu “Baltic Radiation Control”, tā izpilddirektoru un citus vadītājus par mēģinājumiem izvairīties no starptautiskajām sankcijām pret Krieviju. IAES paziņojumā presei norādīja, ka uzņēmums ir sniedzis nepatiesas atbildes un deklarācijas un mēģinājis “pārkāpt valsts un Eiropas Savienības (ES) aizsargātās vērtības”. IAES novembrī sazinājās ar Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu (FNTT) pēc tam, kad pamanīja sankciju apiešanas pazīmes, teikts paziņojumā presei. Uzņēmums “Baltic Radiation Control”, kas pieder Igaunijas uzņēmumam “Radico Nord”, iepriekš ir piegādājis IAES tādas iekārtas kā darbinieku radioaktīvā piesārņojuma monitorus, portatīvos radiometrus un radiācijas dozas jaudas detektorus.
Lietuva saņem pirmo ANM aizdevumu 360 miljonu eiro apmērā
Lietuva ir saņēmusi savu pirmo 360 miljonu eiro lielo aizdevumu no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Eiropas Komisija līdzekļus Lietuvai pārskaitīja trešdien, 27.martā, informēja Finanšu ministrija. Valdība pagājušā gada decembrī pieprasīja aizdevumu 387 miljonu eiro apmērā, taču līdzekļi tika izmaksāti atņemot jau izmaksāto avansu. Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) sacīja, ka aizdevums palīdzēs Lietuvai “pārliecinoši” īstenot nepieciešamās pārmaiņas sociālās drošības, veselības aprūpes sistēmas, valsts aizsardzības un zaļo finanšu jomā. Pagājušā gada oktobrī Komisija apstiprināja atjaunināto ANM finansējuma paketi Lietuvai 3,85 miljardu eiro apmērā, tostarp 2,3 miljardus eiro ES dotācijās un 1,55 miljardus eiro aizdevumos.
Prezidents noraida “nepatiesos” VSD komisijas secinājumus
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) trešdien, 27.martā, noraidīja parlamentārās komisijas secinājumus par Valsts drošības departamenta (VSD) ziņotāja lietu. “Es tos absolūti noraidu, jo tie ir nepatiesi,” viņš sacīja žurnālistiem Širvintos. Seima komisija šīs nedēļas sākumā secināja, ka VSD direktors Darjus Jaunišķis (Darius Jauniškis) ir palīdzējis Nausēdai vākt informāciju par viņa komandas biedriem un atbalstītājiem. Un tā arī konstatēja, ka šo personu sarakstu izlūkdienestam nodevis pats Nausēda vai arī tas darīts pēc viņa rīkojuma. Prezidents no savas puses atkārtoja, ka viņš nav lūdzis VSD vākt informāciju par viņa tuvākajiem cilvēkiem. Secinājumos cita starpā norādīts, ka Nausēdas atteikšanās liecināt komisijā nav savienojama ar viņa amata zvērestu. Deputāti, kas veica parlamentāro izmeklēšanu par VSD ziņotāja lietu, trešdien paziņoja, ka viņu secinājumi par Gitana Nausēdas ievainojamību ir pamatoti ar savāktajiem pierādījumiem, taču viņi neplāno uzsākt prezidenta impīčmenta procedūru.
Atjaunotā enerģētikas stratēģija paredz palielināt ūdeņraža un kodolenerģijas ražošanu un izmantošanu
Lietuvai līdz 2050.gadam vajadzētu saražot un patērēt 74 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas un kļūt par enerģētikas produktu, tostarp ūdeņraža, eksportētāju, teikts trešdien, 27.martā, Enerģētikas ministrijas prezentētajā atjaunotajā valsts enerģētikas neatkarības stratēģijā. Dokumentā paredzēts, ka pēc 2030.gada valsts varētu attīstīt mazjaudas kodolreaktorus. Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys), prezentējot stratēģiju Seima Ekonomikas komitejai, sacīja, ka galvenie Lietuvas enerģētikas izaicinājumi joprojām ir energoresursu imports un elektroenerģijas ražošanas palielināšana. Saskaņā ar ministrijas scenāriju līdz 2050.gadam visvairāk elektroenerģijas varētu saražot sauszemes vēja parki (28,1 TWh), jūras vēja parki (18,8 TWh), kodolreaktori (11,2 TWh) un saules elektrostacijas (9,5 TWh). Savukārt līdz 2050.gadam lielākie elektroenerģijas patērētāji, paredzams, būs ūdeņraža nozare (35,5 TWh), pārējā rūpniecība (12,6 TWh) un transports (6,3 TWh).
“Elektrum Lietuva” ieguldīs deviņus miljonus eiro elektromobiļu uzlādes tīklā
Elektroenerģijas piegādātājs “Elektrum Lietuva”, kas pieder Latvijas enerģētikas grupai “Latvenergo”, šogad plāno ieguldīt deviņus miljonus eiro elektromobiļu uzlādes tīkla attīstībā Lietuvā, otrdien, 26.martā, paziņoja “Elektrum Lietuva” vadītājs Martins Giga (Martynas Giga). Plāna ietvaros līdz šā gada beigām Lietuvā paredzēts uzstādīt 150 jaunus uzlādes punktus ar jaudu no 150 līdz 400 kilovatiem (kW), līdz ar to kopējais šādu staciju skaits valstī sasniegs 200 staciju. Vadītājs sacīja, ka viens no uzņēmuma galvenajiem stratēģijas mērķiem ir nodrošināt infrastruktūras attīstību gar valsts galvenajiem autoceļiem, tostarp autoceļiem A1 (Viļņa-Klaipēda – BNS) un A2 (Viļņa-Panevēža – BNS), autoceļu “Via Baltica”.
Seims izskatīs likumprojektu par Komunistiskās partijas aizliegšanu
Lietuvas likumdevēji otrdien, 26.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru Lietuvas Komunistiskā partija (LKP) tiek pasludināta par noziedzīgu organizāciju. Par likumprojektu balsoja 52 deputāti, četri bija pret un 43 atturējās. Saskaņā ar likumprojektu, ko izstrādājusi valdošās konservatīvās valdošās “Tēvzemes savienības–Lietuvas kristīgo demokrātu” (TS-LKD) deputāti, LKP tiktu atzīta par noziedzīgu struktūru, kas padomju okupētajā Lietuvā laikā no 1940. līdz 1941.gadam un no 1944. līdz 1990.gadam izveidoja diktatūru un ir atbildīga par iedzīvotāju genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un okupācijas varas īstenoto iedzīvotāju piespiedu kolektivizāciju. TS-LKD deputāts Audroņus Ažubalis (Audronius Ažubalis), viens no likumprojekta iniciatoriem, sacīja, ka likumprojekts ir balstīts uz Vācijas denacifikācijas modeli, kur vienkāršie nacionālsociālistu biedri netika vajāti, bet viņiem tika dota iespēja “ar darbiem veikt reformas un kļūt lojāliem jaunajai valstij”.
Lietuva ierosina ES aizliegt atkritumu importu no Krievijas
Lietuva, kuru atbalsta Čehija, Latvija un Igaunija, ierosināja ES noteikt aizliegumu melnā metāla, vara un alumīnija atkritumu un lūžņu importam no Krievijas, norādot, ka Maskava izmanto šo naudu, lai finansētu savu karu pret Ukrainu. Priekšlikums tika iesniegts Vides padomes sanāksmē Briselē pirmdien, 25.martā, paziņojumā presei otrdien informēja Vides ministrija. No 2022. līdz 2023.gadam ES no Krievijas importēja melnā metāla, vara un alumīnija atkritumus un lūžņus vairāk nekā 118 miljonu eiro vērtībā, norādīja ministrija, piebilstot, ka lielākā daļa šā importa iet caur Lietuvu.
Kasčūns zvērināts Lietuvas aizsardzības ministra amatā
Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) otrdien, 26.martā, pēc svinīgās zvēresta nodošanas parlamentā stājās Lietuvas jaunā aizsardzības ministra amatā. Premjerministre Ingrīda Šimonīte pagājušajā nedēļā izvirzīja Kasčūnu amatam pēc tam, kad bija lūgusi nu jau bijušo aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku atkāpties, jo, pēc viņas teiktā, viņš nav bijis pietiekami aktīvs tādos svarīgos aizsardzības jautājumos kā iesaukšanas reforma, papildu aizsardzības finansējuma avotu meklēšana un aktīvās militārās rezerves palielināšana.
Prezidenta pārvēlēšanas kampaņa savāc vairāk nekā 38 000 vēlētāju parakstu
Gitana Nausēdas, kurš pretendē uz otro Lietuvas prezidenta amata termiņu, kampaņas štābs ir savācis vairāk nekā 38 000 vēlētāju parakstu viņa kandidatūras atbalstam. Nausēdas kampaņas vadītājs Povils Mačulis (Povilas Mačiulis) pirmdien, 25.martā, paziņoja, ka komanda pirmdien Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegusi 16 538 vēlētāju parakstus un ka vēl 21 877 cilvēki parakstījušies elektroniski. Pirms pieciem gadiem Nausēdas kandidatūru atbalstīja vairāk nekā 40 000 vēlētāju. Nausēda ir otrais kandidāts uz prezidenta amatu, kurš CVK iesniedzis vēlētāju parakstus. Pirmā to izdarīja premjerministre Ingrīda Šimonīte, valdošās konservatīvās TS-LKD prezidenta amata kandidāte. Vēlētāji par viņu varēja parakstīties tikai elektroniski, un kopumā tika savākti 33 722 paraksti, no kuriem 33 701 tika atzīti par derīgiem. CVK ir izsniegusi lapas vēlētāju parakstu vākšanai 12 politiķiem. Lai viņus reģistrētu kā kandidātus, viņiem līdz 28.martam ir jāsavāc vismaz 20 000 parakstu.
