Ministru kabinets apstiprināja sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokļa samazinājumu līdz 41 eiro, prokurori izbeidza izmeklēšanu par aizsardzības ministra izpausto informāciju par tankiem.
Amatpersonas izvēlas neatklāt ieguldījumu fonda partnera piesavināto summu
Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas piektdien, 9.februārī, atteicās atklāt bijušā “BaltCap Infrastructure Fund” partnera Šarūna Stepukona (Šarunas Stepukonis) piesavinātās naudas kopējo summu. Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNNT) direktors Rolands Kiškis (Rolandas Kiskis) solīja atbildēt uz šo jautājumu vēlāk. “Mēs noteikti atbildēsim, bet ne šobrīd,” viņš sacīja preses konferencē. Pēc viņa teiktā, šī nav slepena informācija, taču pirms publiskošanas ir jāapkopo visi saņemtie dati. “BaltCap” vadošais partneris Simons Gustainis (Simonas Gustainis) apgalvo, ka prasību summa pret Stepukoni pārsniegs 30 miljonus eiro, piebilstot, ka šī nauda varētu būt iztērēta ne tikai azartspēlēm.
Prezidents kritizē valsts aizsardzības sistēmas pieeju droniem
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) ceturtdien, 8.februārī, kritizēja valsts aizsardzības sistēmas pieeju dronu spēju attīstīšanai Lietuvā, piebilstot, ka dronu spēju attīstības stratēģiju varētu apspriest arī Valsts aizsardzības padomē. Viņš apsolīja pārrunāt situāciju ar aizsardzības ministru un aizsardzības virspavēlnieku. Lietuvas valdība nesen uzsāka izstrādāt savu pieeju šim jautājumam, pagājušajā nedēļā paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Simonyte).
Vides uzraugs uzsāk izmeklēšanu pēc naftas noplūdes Būtiņģes terminālī
Vides aizsardzības departaments trešdien, 7.februārī, apstiprināja, ka ir uzsācis neplānotu pārbaudi naftas pārstrādes rūpnīcā “Orlen Lietuva” pēc naftas noplūdes tās naftas terminālī Būtiņģē Baltijas jūrā. Departaments norādīja, ka vēl ir jānosaka precīzs jūrā izplūdušo piesārņojošo vielu daudzums un ietekme uz vidi. Lietuvas bruņotie spēki trešdien, 7.februārī, paziņoja, ka tie palīdz attīrīt Baltijas jūrā noplūdušās naftas piesārņojumu. Saskaņā ar militāro dienestu sniegto informāciju “Orlen Lietuva” tos informēja, ka tankkuģa iekraušanas darbu laikā terminālī ir pārtrūkusi pietauvošanās līnija, kā rezultātā atvienojās šļūtenes savienojums un ūdenī noplūda aptuveni 300 litri naftas. Saskaņā ar provizorisko informāciju noplūde bija aptuveni divus kilometrus gara un puskilometru plata.
Tieslietu ministrija atzīst Konstantinopoles pareizticīgos kristiešus
Lietuvas Tieslietu ministrija ir juridiski atzinusi Konstantinopoles pakļautībā esošo pareizticīgo kristiešu kopienu, kas ļauj tai saņemt valsts finansējumu. Ministrija nolēma, ka Ekumeniskā patriarhāta eksarhāts Lietuvā atbilst jaunas vai atjaunotas tradicionālās reliģiskās kopienas juridiskajām prasībām un to var reģistrēt Juridisko personu reģistrā, trešdien, 7.februārī, paziņoja tieslietu ministra preses pārstāvis Pauļus Žeimīs (Paulius Žeimys). Ministrija šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad izskatīja dokumentus, kas saņemti kopā ar paziņojumu par tradicionālās reliģiskās kopienas izveidi. Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I savas vizītes laikā Lietuvā martā paziņoja par nodomu izveidot baznīcas struktūru Lietuvā pēc tam, kad viņš atjaunoja amatos piecus priesterus, kuri agrāk piederēja Maskavas patriarhātam pakļautajai Lietuvas pareizticīgo baznīcai. Jaunās baznīcas struktūras izveide tika pabeigta janvāra sākumā, kad uz Lietuvu ieradās jaunā eksarhāta vadītājs, igauņu priesteris Justinus Kiviloo.
Izbeidz izmeklēšanu pret aizsardzības ministru par informācijas izpaušanu par tankiem
Ģenerālprokuratūra ir pārtraukusi pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar to, ka aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) izpaudis klasificētu informāciju, publiskojot informāciju par Lietuvas nodomiem iegādāties tankus saviem bruņotajiem spēkiem. Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokurors pirmdien izbeidza pagājušajā vasarā sākto pirmstiesas izmeklēšanu, jo secināja, ka noziedzīgs nodarījums nav izdarīts, teikts trešdienas, 7.februāra, biroja paziņojumā presei. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz kompetento iestāžu un īpašo komisiju secinājumiem, ka Anušauska pērn jūlijā publiskotā informācija nav uzskatāma par valsts vai dienesta noslēpumu. Taču pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka Anušausks nav ievērojis Valsts aizsardzības padomes 2023.gada 24.jūlija sēdes dalībnieku vienošanos līdz noteiktam laikam nepubliskot noteiktu informāciju. Neskatoties uz to, šīs informācijas izpaušana nevar tikt uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredz kriminālatbildību, teikts paziņojumā presei. Prokurora secinājumi ir nodoti parlamentārajai Ētikas un procedūru komisijai, lai tā sniegtu atzinumu par to, vai ministrs, neievērojot vienošanos, ir pārkāpis “Valsts politiķu ētikas kodeksu”.
Ministru kabinets apstiprina sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokļa samazinājumu līdz 41 eiro
Lietuvas valdība trešdien, 7.februārī, apstiprināja priekšlikumu samazināt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli mājsaimniecībām un uzņēmumiem līdz 41 eiro par tonnu. Grozījumi likumā par akcīzes nodokļiem tiks iesniegti Seimam, un deputātiem tiks lūgts tos izskatīt steidzamības kārtā, ko Seims, domājams, izdarīs nākamnedēļ. Likumprojektā ierosināts piemērot samazināto akcīzes nodokli 41 eiro apmērā sašķidrinātajai naftas gāzei, ko mājsaimniecības izmanto mājokļu apkurei, kā arī gāzes baloniem un uzņēmumiem, kas to izmanto kā kurināmo. No janvāra sašķidrinātajai naftas gāzei tika piemērots akcīzes nodoklis 304,1 euro apmērā bez PVN. Iepriekšējā likme bija 41 eiro. Tikmēr atsevišķā priekšlikumā ir ierosināts atjaunot samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai – 60 euro par 1 000 litriem –, ko izmanto lauksaimniecības uzņēmumi un lauksaimnieki kravas automobiļos un citos transportlīdzekļos. Tiek lēsts, ka šogad (no aprīļa) ierosinātā samazinātā akcīzes nodokļa dēļ valsts budžets zaudēs 9,6 miljonus eiro, bet 2025. un 2026.gadā zaudēs vēl 14 miljonus eiro.
Lēmumi par vēstniekiem vēl nav pieņemti
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) pēc trešdien, 7.februārī, notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Gitanu Nausēdu sacīja, ka saruna bijusi “konstruktīva, normāla” un, ka tiek meklēts “visaptverošs” risinājums vēstnieku iecelšanas problēmai, taču pagaidām tas vēl nav panākts. Prezidenta kanceleja un Ārlietu ministrija jau kādu laiku ir pretrunās par vairāku vēstnieku iecelšanu. Ministrija apgalvo, ka 13 Lietuvas vēstnieku, tostarp Polijā, iecelšana pašlaik ir iesaldēta. Iestādes arī nav vienisprātis par to, vai vēstnieks Apvienotajā Karalistē Eitvīds Bajarūns (Eitvydas Bajarūnas) un vēstnieks NATO Deivids Matuļonis (Deividas Matulionis) var palikt savos amatos.
NSGK ierosina slēgt Lavorišķu un Raigardas kontrolpunktus
Seima Nacionālās drošības komisija (NSGK) ir ierosinājusi no 1.marta apturēt preču, transporta un personu kustību caur Lavorišķu un Raigardas robežkontroles punktiem, otrdien, 6.februārī, informēja valdība. Lietuva pagājušajā vasarā slēdza divus no sešiem robežkontroles punktiem ar Baltkrieviju – Šumskas un Tverečas. Ja valdība apstiprinās Lavorišķu un Raigardas robežkontroles punktu slēgšanu, darbosies tikai divi kontrolpunkti – Medininku un Šalčininku. Komisija arī ierosināja ierobežot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu Kenas dzelzceļa robežkontroles punktā, lai risinātu to, ka tranzīta vilcienos uz Kaļiņingradu braucošie pasažieri izkāpj Lietuvā ar jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtiem dokumentiem, kas paredzēti ceļošanai bloka teritorijā. Valdība arī lems par priekšlikumiem pakāpeniski samazināt Baltkrievijas un Lietuvas pārvadātājiem, kas veic regulāros starptautisko pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, izsniegto atļauju skaitu un apturēt velosipēdistu un gājēju pārvietošanos pāri robežai ar Baltkrieviju.
Satiksmes ministrs ierosina Polijas kolēģiem uzsākt regulāru vilcienu satiksmi ar Ukrainu
Lietuvas transporta ministrs Mariuss Skuodis (Marius Skuodis) pirmdien, 5.februārī, Varšavā tikās ar savu Polijas kolēģi Dariušu Klimčaku (Dariusz Klimczak) un ierosināja uzsākt regulāru kravas vilcienu satiksmi ar Ukrainu. “Mūsu valstu kopīgie centieni plānot jaunus loģistikas maršrutus ar Ukrainu šobrīd ir ļoti svarīgi. Cieša sadarbība starp Lietuvu un Poliju ir īpaši nepieciešama, lai uzlabotu savienojamību starp Baltijas un Centrāleiropas valstīm un vienlaikus atvieglotu ceļošanu un preču pārvadāšanu,” sacīja Skuodis ministrijas izplatītajā paziņojumā. Abi ministri apsprieda arī kopīgu jaunu kravu pārvadājumu koridora izveidi starp Baltijas jūras ostām un Ukrainu, kā arī kopīgus transporta infrastruktūras projektus.
