Lietuva nosodīja Krievijas jaunāko uzbrukumu Ukrainai. Centrālā banka ierosināja pārskatīt nodokļus iedzīvotāju novecošanās dēļ.
Nausēda nodod zvērestu Lietuvas prezidenta otrajam pilnvaru termiņam
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) sāka pildīt savu otro piecu gadu pilnvaru termiņu pēc tam, kad piektdien, 12.jūlijā, parlamentā deva zvērestu, uzliekot roku uz Konstitūcijas viņš zvērēja “būt uzticīgs Lietuvas Republikai un Konstitūcijai, apzinīgi pildīt savus amata pienākumus un būt vienlīdz taisnīgs pret visiem”. Nausēda arī teica: “Lai Dievs man palīdz!”, lai gan, respektējot neticīgo tiesības, tiem, kas nodod zvērestu, ir tiesības šo rindiņu izlaist.
Lietuva uz Parīzes olimpiskajām spēlēm sūta 50 sportistus
Lietuva uz Parīzes olimpiskajām spēlēm sūtīs 50 sportistus, no kuriem lielākā daļa pārstāvēs valsti vieglatlētikā, piektdien, 12.jūlijā, paziņojumā presei norādīja Lietuvas Olimpiskā centra prezidente Daina Gudzinevičūte (Daina Gudzinevičiūtė). Delegācijas sastāvā ir 24 sievietes un 26 vīrieši, un 31 komandas dalībniekam šī būs debija olimpiskajās spēlēs. Lielākā grupa 11 sportistu sastāvā sacentīsies vieglatlētikas sacensībās. Papildus sportistiem delegācijas sastāvā būs arī 49 treneri un atbalsta personāls, kā arī medicīnas komanda 11 cilvēku sastāvā. Parīzes olimpiskās spēles notiks no 26.jūlija līdz 11.augustam.
Ārlietu ministrs Vašingtonā apspriež reģionālo drošību
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ceturtdien, 11.jūlijā, Vašingtonā notikušajā NATO samitā tikās ar jauniecelto Lielbritānijas ārlietu ministru Deividu Lamiju (David Lammy), lai pārrunātu reģionālās drošības jautājumus. Tikšanās laikā tika apspriesta arī divpusējā sadarbība un nepieciešamība pielikt pūliņus, lai sauktu Krieviju pie atbildības par tās agresiju un brutālajiem noziegumiem Ukrainā. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Seims apstiprina militārās struktūras izmaiņas, lai izveidotu divīziju un tanku bataljonu
Lietuvas Seims ceturtdien, 11.jūlijā, pieņēma likumdošanas grozījumus, kuru mērķis ir atjaunināt bruņoto spēku struktūru, lai izveidotu jaunas vienības – kājnieku divīziju un tanku bataljonu. Grozījumi paredz attīstīt kājnieku divīziju, izveidojot jaunas Lietuvas bruņoto spēku vienības vai pastiprinot esošās. Grozījumi tika apstiprināti ar 106 balsīm par, nevienu pret un neviens arī neatturējās. Kājnieku divīzijas attīstības ietvaros tiek ierosināts arī izveidot jaunu militāro vienību – artilērijas pulku, kā arī reorganizēt pulkveža Juoza Vitkusa inženiertehnisko bataljonu un Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības bataljonu par pulkiem, bet Karaļa Mindauga husāru bataljonu – par tanku bataljonu. Divīziju paredzēts izveidot līdz 2030.gadam.
Seims pastiprina kriptovalūtu tirgus uzraudzību, legalizē licences
Lietuvas Seims trešdien, 10.jūlijā, pastiprināja virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu uzņēmumu uzraudzību un legalizēja to licencēšanu. Ar 101 balsi par, nulle pret un, pieciem atturoties, Seims pieņēma attiecīgos grozījumus likumā “Par kriptoaktīvu tirgiem” un pavadošajos tiesību aktos. Grozījumi paredz pārejas periodu, lai pielāgotos Eiropas regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), Lietuvai esot vienai no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), kas ir ieviesusi šos noteikumus. Tirgus dalībniekiem līdz 2025.gada jūnijam būs jāsagatavojas un jāsaņem licences. Līdz tam virtuālo valūtu pārvaldītājiem būs jāiesniedz Lietuvas centrālajā bankā MiCA regulā noteiktie dokumenti.
Lietuva piešķir vienu miljonu eiro Krievijas triecienā skartās bērnu slimnīcas Kijivā atjaunošanai
Lietuvas valdība otrdien, 9.jūlijā, piešķīra Ukrainai vienu miljonu eiro, lai palīdzētu atjaunot bērnu slimnīcu Kijivā, kas tika nopostīta šīs nedēļas Krievijas raķešu triecienā. Bērnu slimnīca Kijivā bija viens no mērķiem, kas pirmdien tika nopostīts raķešu uzbrukumā, kad Krievijas spēki izšāva raķetes uz pilsētām visā Ukrainā.
Valdība apstiprina jaunus mācību poligonus
Lietuvas valdība trešdien, 10.jūlijā, deva zaļo gaismu jaunu mācību poligonu izveidei Tauraģes un Šilales rietumu rajonos. Aizsardzības ministrija rezolūcijas projekta paskaidrojuma rakstā norādīja, ka esošie militārie poligoni ir uzskatāmi par nepietiekamiem, lai nodrošinātu Lietuvas bruņoto spēku kaujas apmācību un kā uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanu. Paredzams, ka jaunajos poligonos varēs izvietot vienības, sākot no rotas līdz bataljona lielumam, taču tiem nebūs militārās teritorijas statusa, kas ļautu tiem piekļūt sabiedrībai. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju mācību teritorija Tauraģes rajonā aizņems 4 304 hektārus, bet Šilales rajonā – 2 677 hektārus.
Centrālā banka ierosina pārskatīt nodokļus iedzīvotāju novecošanās dēļ
Lietuvas Banka otrdien, 9.jūlijā, ierosināja pārskatīt esošos nodokļu atvieglojumus un privilēģijas, ienākuma un īpašuma nodokļus, kā arī samazināt PVN starpību, lai palielinātu budžeta ieņēmumus. Centrālās bankas Makroekonomikas un prognozēšanas nodaļas galvenais ekonomists Vaidots Tuziks (Vaidotas Tuzikas) norāda, ka Lietuvā nodokļu iekasēšanas attiecība pret IKP ir vidēji 4,5%, kas ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, ņemot vērā valsts attīstības līmeni, un, kas potenciāli, varētu dubultoties 10-30 gadu laikā. “To varētu sasniegt vairākos veidos. Pirmkārt, mūsuprāt, ir rūpīgi jāpārskata pašreizējie nodokļu atbrīvojumi un priviliģētie režīmi. Tāpat mums jāpievērš uzmanība jomām, kurās iekasējam salīdzinoši mazāk nodokļu nekā tas notiek līdzīgās valstīs,” parlamentārajai Budžeta un finanšu komitejai sacīja Tuziks. Pēc viņa teiktā, ir arī citas jomas, kurās varētu gūt lielākus ieņēmumus, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis vai neiekasētais PVN.
Lietuva vēlas ES finansiālu atbalstu, lai nostiprinātu robežu ar Krieviju
Iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agne Bilotaitė) otrdien, 9.jūlijā, nosūtīja oficiālu vēstuli Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisārei Ilvai Johansonei (Ylva Johansson) ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu Lietuvas un Krievijas robežas aizsardzības stiprināšanai. Kā teikts pirmdien Iekšlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā presei, Bilotaite vēstulē uzsvērusi, ka steidzami jāmodernizē un jāatjauno robežapsardzes sistēmas. “Šīs modernizācijas izmaksas tiek lēstas gandrīz 16 miljonu eiro apmērā, bet nepieciešamais finansējums ir 13,7 miljoni eiro,” norādīja ministrijā. Vēstulē Bilotaite pauda cerību, ka steidzami tiks pārskatīti uzkrājumi un Lietuva varēs saņemt nepieciešamo kopienas ieguldījumu. Tiek apgalvots, ka līdz 2030.gadam robežu uzraudzības sistēmu modernizācijai ir vajadzīgi vēl 65 miljoni eiro. Pagājušā gada oktobrī Lietuvai tika paziņots par 9,3 miljonu eiro lielu ES dotāciju, kas ļāva valstij modernizēt robežu uzraudzības sistēmas gar visu robežu ar Baltkrieviju.
Lietuva iegādājas Zviedrijas pretgaisa aizsardzības sistēmu
Aizsardzības ministrija pirmdien, 8.jūlijā, paziņoja, ka par 147 miljoniem eiro iegādājas mobilo tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu “RBS70 NG” (MSHORAD). Aizsardzības aprīkojuma aģentūra ir parakstījusi galīgos līgumus ar Zviedrijas uzņēmumu “Saab Dynamics”, un sistēmas piegāde ir plānota 2025.-2027.gadā. Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja, ka MSHORAD mobilā tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma sastāv no mobilajiem uguns vadības centriem, mobilajiem radariem “Giraffe 1X” un “RBS70 NG” mobilajām uguns vienībām. MSHORAD pretgaisa aizsardzības sistēma tiks uzstādīta uz JLTV bruņotajiem visurgājējiem.
Lietuva nosoda Krievijas neseno uzbrukumu Ukrainā
Pēc tam, kad Krievija pirmdien izšāva desmitiem raķešu uz pilsētām Ukrainā, Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien, 8.jūlijā, nosodīja uzbrukumu, kurā tika nogalināti vismaz 23 cilvēki, un aicināja Rietumus turpināt atbalstīt Kijivu. Viens no mērķiem, uz kuru tika mērķēts masīvajā Krievijas raķešu uzbrukumā, bija bērnu slimnīca Kijivā. “Kamēr NATO līderi pulcējas Vašingtonā uz diskusijām, Krievija raida raķetes uz bērnu slimnīcām un rada “russkij mir” (Krievijas pasauli), kurā ir normāli, ka mātes savus bērnus meklē zem gruvešiem,” sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja Šmilīte-Nilsena, kura pirmdien piedalījās NATO parlamentāro līderu sanāksmē ASV galvaspilsētā.
