Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičus), speciāli BNN.
Lietuvā šonedēļ juta pavasara tuvošanos – tiek kalti jauni plāni un turpināti iepriekšējie, un arī Lietuvas lielākais slāpekļa minerālmēslu ražotājs ir gatavs atsākt darbu.
Lietuvas ārlietu ministrs tiekas ar Izraēlas premjerministru
Tiekoties ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu (Benjamin Netanyahu), Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) aicināja Izraēlu palielināt atbalstu Ukrainai. Landsberģis arī tikās ar Izraēlas stratēģisko sakaru ministru Ronu Dermeru (Ron Dermer), lai pārrunātu drošības situāciju Eiropā un Tuvajos austrumos, kā arī starptautiskās sabiedrības centienus nostiprināt uz noteikumiem balstītu kārtību. Pirms došanās uz Izraēlu Landsberģis 1.martā apmeklēja Palestīnu. Savukārt Lietuvas Aizsardzības ministrija un Izraēlas Nacionālā kiberdrošības aģentūra 2.martā parakstīja līgumu par divpusējām konsultācijām un sadarbību abu valstu kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai.
Achema plāno daļēji atsākt ražošanu
Lietuvas slāpekļa mēslojuma ražotājs Achema nākamnedēļ daļēji atsāks minerālmēslu ražošanu. Decembra vidū uzņēmums pieaugošā dabas gāzes cenas dēļ apturēja amonjaka ražošanu, tomēr turpināja ražot salpetri. Iepriekš Achema ziņoja par ražošanas atsākšanu februāra sākumā, bet uzņēmuma izpilddirektors Ramūns Miļausks (Ramūnas Miliauskas) februārī norādīja, ka plāni pārcelti, jo nebija pieprasījuma pēc amonjaka.
Lietuvas Pasts iegādāsies 100 elektroauto
Lietuvas Pasta (Lietuvos Paštas) vadītājs Rolands Žuks (Rolandas Žukas) 2.martā informēja, ka uzņēmums līdz gada beigām plāno iegādāties 100 elektroauto, katru 20 000 – 30 000 eiro vērtībā, lai piegādātu sūtījumus un vēstules Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Tādējādi valsts uzņēmums plāno līdz 2023.gada beigām samazināt CO2 izmešu daudzumu par 15%. Savukārt līdz 2025.gadam siltumnīcas gāzu izmeši tiks samazināti par 25%, salīdzinājumā ar 2020.gada rādītājiem. Kopējās elektroauto izmaksas būs divi miljoni eiro.
Prezidents ir pārliecināts par Valsts drošības departamenta vadītāju
Lietuvas prezidenta Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 2.martā apliecināja, ka par spīti nesen publicētā grāmatā rakstītajam, viņš ir pārliecināts par Valsts drošības dienesta (VSD) vadītāju Darju Jaunišķi (Darius Jauniškis). Prezidents norādīja, ka parlamentam ir tiesības izveidot komisiju, lai pārskatītu VSD darbu, bet piebilda, ka deputātiem tad jāpievērš uzmanība visām jomām. Lietuvas žurnālisti Dāvids Pancerovs (Davidas Pancerovas) un Birute Davidonīte (Birutė Davidonytė) savā grāmatā atsaucas uz kādu trauksmes cēlēju, tobrīd augstu stāvošu izlūkošanas virsnieku, ka VSD vadība devusi norādes cieši izmeklēt Nausēdas, tobrīd vēl prezidenta kandidāta, komandu. Šis notikums un citas grāmatā minētas nianses izraisījušas atsevišķu politiķu prasības veikt parlamentāro izmeklēšanu.
Grigeo Klaipėda piedāvā vienoties par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu
Kartona ražotājs Grigeo Klaipėda trešdien, 1.martā, paziņoja, ka piedāvā attīrīt Kuršu jomu un modernizēt pilsētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, lai kompensētu kaitējumu videi 48 miljonu eiro apjomā, kas tika nodarīts, novadot neattīrītus notekūdeņus jūrā. Uzņēmums informēja, ka izstrādājis vides atjaunošanas plānu un prezentējis to Vides aizsradzības departamentam, lai varētu tiesā nonākušo jautājumu atrisināt vienošanās ceļā. Grigeo Klaipėda izpilddirektors Toms Eikins (Tomas Eikinas) sacīja, ka nodarītais kaitējums tiks novērsts, attīrot Kuršu jomu no piesārņojuma.
Lietuvas Dzelzceļš atbalsta kravu samazināšanu no Krievijas un Baltkrievijas
Lietuvas Dzelzceļa vadītājs Egidijs Lazausks 1.martā informēja, ka uzņēmums atbalsta ideju pilnībā pārtraukt darbu ar kravām no Krievijas un Baltkrievijas. Tomēr pilnīga aiziešano no šiem tirgiem ir iespējama tikai tad, ja Lietuvas Dzelzceļš nevarētu kontrolēt sankcionēto preču ievešanu Lietuvā.
Lietuva un Zviedrija apsver jaunas pārvadājumu līnijas
Lietuva un Zviedrija plāno atvērt jaunas pārvadājumu līnijas starp Klaipēdu un Stokholmu, un plāno kopīgi strādāt, lai veiktu attīstības projektus un padarītu Lietuvas ostu videi draudzīgāku. Lietuvas satiskmes ministrs arī uzsvēra, ka notikusi diskusija par iespējām izveidot arī pasažieru un kravu pārvadājumu līniju starp abām valstīm. Starp Klaipēdu un Stokholmu pērn pārvadāti apmēram 3,74 miljoni tonnu kravu. Regulāri prāmju reisi jau savieno Klaipēdu ar Karlshammu un Trelleborgu.
Par spīti provokācijām, Viļņa nenovāks krievu tanku
Lietuvas varas iestādes neplāno iežogot vai novākt iznīcināto krievu tanku, kas izstādīts Viļņas centrā. Tanks, ko Ukraina nodevusi Lietuvai kā muzeja eksponātu, 28.februāra vakarā tika nopūsts ar krāsu, un policija 36 gadus veco vandāli aizturēja par sabiedriskā miera traucēšanu. Lietuvas aizsardzības ministra padomniece Kamile Šeraite (Kamilė Šeraitė) norādīja, ka eksponātam kaitējums nav nodarīts, un piebilda, ka Lietuvas Vītauta Dižā kara muzejs kompensēs bojājumus, ka tādi tiks konstatēti. Viņa piebilda, ka nezina, kas tieši tika uzrakstīts uz tanka, bet saskaņā ar viņas teikto, incidents noticis mirklī, kad turpat blakus bijuši policisti. Karā iznīcinātais tanks būs aplūkojams līdz 16.martam.
