Lietuva vērsās pie EK Ungārijas jautājumā; prezidents iecēla 12 jaunus vēstniekus
Vairāk nekā 11 000 mājsaimniecību Lietuvā pēc vētras joprojām ir bez elektrības
Piektdien, 2.augustā, aptuveni 11 700 mājsaimniecību joprojām bija bez elektrības pēc vētras, kas pagājušajā svētdienā un pirmdien plosījās Lietuvā. Kā informēja Lietuvas elektroenerģijas sadales operatora “Energijos Skirstymo Operatorius” preses pārstāve Rasa Juodkiene (Rasa Juodkiene), vairākos reģionos joprojām nav atjaunota elektroenerģijas piegāde iedzīvotājiem, izņemot Klaipēdas reģionu, kur elektrība ir visiem patērētājiem. Pēc viņas teiktā, ir vairāki šādi sarežģīti, kritiski punkti, piemēram, Ķelme, Raseiņi, Jonava, Molēti, Viļņas rajons.
Prokurore lūdz atcelt deputāta imunitāti
Ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) ceturtdien, 1.augustā, lūdza Seimu atcelt parlamenta deputāta Andrjusa Višņauska (Andrius Vyšniauskas), parlamenta Konservatīvo grupas vecākā, tiesisko imunitāti. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju politiķis tiek turēts aizdomās par ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu, veicot grāmatvedības atskaiti par izdevumiem, kas saistīti ar viņa kā Marijampoles pašvaldības domes deputāta darbību. Apsūdzības pret deputātu nevar izvirzīt bez Seima atļaujas, un tam nepieciešams visa parlamenta balsojums. Ģenerālprokurores lūgums ir balstīts uz pierādījumu, un faktu analīzi, kas konstatēti pirmstiesas izmeklēšanā par Marijampoles novada domes deputāta izdevumu atlīdzināšanu, veicot deputāta pienākumus no 2019. līdz 2023.gadam. Višņausks apsūdzības noliedz.
LTG gatavojas “Rail Baltica” 54 km posma būvniecībai
Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums “Lietuvos geležinkeliai” (LTG) ceturtdien, 1.augustā, paziņoja, ka gatavojas Eiropas sliežu platuma dzelzceļa “Rail Baltica” posma no Panevēžas līdz Lietuvas un Latvijas robežai projektēšanai un būvniecībai, kā izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 0,5 miljardu eiro bez PVN apmērā. Projektēšanas un līgumu slēgšanas konkursu paredzēts izsludināt gada beigās, un LTG pašlaik par to apspriežas ar tirgus dalībniekiem. Paredzams, ka viss dzelzceļa posms, tostarp satiksmes vadības un citu sistēmu uzstādīšana un līnijas testēšana, tiks pabeigts līdz 2030.gada beigām. Kopumā ir paredzēts izbūvēt 53,8 km garu divsliežu dzelzceļa sliežu ceļa posmu no Panevēžas līdz Lietuvas un Latvijas robežai.
Vēl sešās pašvaldībās tiek apsvērta ārkārtas stāvokļa ieviešana
Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks (Vilmantas Vitkauskas) trešdien, 31.jūlijā, paziņoja, ka Traču, Prienu, Šauļu, Šaķu, Širvintu un Šaļčininku rajonos tiek apsvērta iespēja izsludināt ārkārtas stāvokli, pagājušās svētdienas un pirmdienas spēcīgās vētras dēļ. Akmenes, Radvilišķu, Jonišķu un Viļņas rajonu pašvaldības jau ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli vētras seku dēļ. Vētra dažās pašvaldībās izraisīja katastrofālas lietusgāzes un vietām vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē.
Gražulis EP vēlēšanu laikā uzpirka vēlētājus
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā “Tautas un taisnīguma savienības” priekšsēdētājs Petrs Gražulis (Petras Gražulis) kukuļojis vēlētājus, trešdien, 31.jūlijā, paziņoja Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par šādu lēmumu balsojot septiņiem CVK locekļiem, diviem balsojot pret un diviem atturoties. Saskaņā ar CVK teikto Vēlēšanu kodekss aizliedz kandidātiem tieši vai netieši pirkt balsis, tostarp ar dāvanām, pakalpojumiem vai solījumiem pēc vēlēšanām maksāt vēlētājiem par balsošanu, lai ietekmētu viņu izvēli. Vēlēšanu uzraugs ņēma vērā politiķa publisko solījumu ziedot vēlētājiem pusi no savas algas, ja viņš tiks ievēlēts EP. Gražulis, kurš tagad ir ievēlēts par EP deputātu, uzstāja, ka visi Lietuvas pilsoņi var rēķināties ar viņa finansiālo atbalstu neatkarīgi no tā, vai viņi piedalās vēlēšanās un balsos par viņu vai pret.
Prokurori sāk izmeklēšanu saistībā ar izteikumiem par Medininku slaktiņu
Ģenerālprokurore Nida Grunskiene trešdien, 31.jūlijā, sāka pirmstiesas izmeklēšanu par nepatiesiem apgalvojumiem, ko trešdien publiski izteikusi viena no nu jau likvidētā “Starptautiskā labo kaimiņattiecību foruma” dibinātājām Ērika Švenčoniene (Erika Švencioniene) par 1991.gadā notikušo Medininku slaktiņu, informēja prokuratūra. “Medininku traģēdija ir Lietuvas specdienestu darbības tumšās sekas. Daudzi fakti liecināja, ka slepkavas bija daļa no iekšējā loka. Patiesība tiek slēpta, liecinieki klusē,” savā “Facebook” kontā rakstīja sieviete. Jūnijā Kauņas apgabala policija Švenčonienei par boļševiku līdera Vladimira Ļeņina attēla ievietošanu sociālajā tīklā “Facebook” piesprieda naudas sodu 700 eiro apmērā. Lietuva trešdien atzīmēja 33.gadadienu kopš Medininku slaktiņa, kad padomju OMON kaujinieki Medininku kontrolpunktā pie Baltkrievijas robežas nošāva septiņas lietuviešu amatpersonas.
Uzņēmums “Lifosa” svītrots no FNI dienesta sankciju ierobežoto uzņēmumu saraksta
Ķēdaiņos bāzētais fosfātu mēslošanas līdzekļu ražotājs “Lifosa” otrdien, 30.jūlijā, tika svītrots no Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta saraksta, kurā iekļauti Lietuvas uzņēmumi, kuru darbību no 1.jūlija ierobežo spēkā esošās starptautiskās sankcijas. Jūnijā “Lifosa” atsāka ražošanu. Kopš 2022.gada maija uzņēmuma darbību pārraudzīja finanšu ministra iecelti pagaidu administratori. 2022.gada 9.martā “Lifosa” konti tika iesaldēti pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) paziņoja par sankcijām pret tās īpašnieku Andreju Meļņičenko, Kremlim tuvu Krievijas oligarhu. Tā rezultātā uzņēmums vairākas reizes apturēja ražošanu, pēdējo reizi no 2023.gada maija līdz jūnijam. Uzņēmums “Lifosa” pilnībā pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam “EuroChem Group”, kura 90% pieder Kiprā reģistrētajam uzņēmumam “AIM Capital”, kas pirms Krievijas pilnīga iebrukuma Ukrainā piederēja Meļņičenko un kura pašreizējā labuma guvēja ir viņa sieva Aleksandra. Abi ir ES ar sankcijām aplikto personu sarakstā.
Lietuva vēršas pie EK Ungārijas jautājumā
Lietuva otrdien, 30.jūlijā, vērsās Eiropas Komisijā (EK) saistībā ar Ungārijas lēmumu atvieglot ieceļošanas režīmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, norādot, ka šis solis apdraud Eiropas Savienības drošību. Lietuva uzskata, ka Ungārijas lēmums rada ļoti nopietnus draudus Šengenas zonas un daudzu Eiropas valstu drošībai, tāpēc uz to ir jāreaģē ES līmenī, sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Šā mēneša sākumā Ungārija paziņoja par jaunu atvieglotu vīzu režīmu, saskaņā ar kuru astoņu valstu, tostarp Krievijas un Baltkrievijas, pilsoņi var ieceļot Ungārijā bez drošības pārbaudēm vai citiem ierobežojumiem. Budapešta apgalvo, ka daudzi no tiem, kas ieceļo saskaņā ar šo shēmu, būvēs atomelektrostaciju. Pēc Landsberģa teiktā, Lietuva ir lūgusi EK veikt Ungārijas lēmuma analīzi “no Šengenas zonas integritātes un tās apdraudējuma novēršanas viedokļa”.
Prezidents ieceļ 12 jaunus vēstniekus
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pirmdien, 29.jūlijā, iecēla 12 jaunus vēstniekus, tostarp vēstniekus Polijā, Ukrainā, Vācijā un ES. Visi dekrēti tika parakstīti pagājušajā nedēļā. Pagājušajā gadā 13 jauno diplomātisko pārstāvju iecelšana iestrēga, jo radās domstarpības starp prezidentu un ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi par viņu iecelšanu. Tomēr martā tika panākta vienošanās par kandidātiem. Lietuvā vēstniekus ieceļ un atbrīvo prezidents pēc valdības priekšlikuma, un ar Seima Ārlietu komitejas apstiprinājumu.
Lietuva attīstīs savu mīnu potenciālu
Lietuva plāno paplašināt savas mīnu spējas un apsver iespēju ražot mīnas valstī, pirmdien, 29.jūlijā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas). Viņš to teica, iepazīstinot ar Lietuvas aizsardzības līnijas attīstības plāniem. Pēc viņa teiktā, Lietuva jau iegādājusies mīnas, un arī nākamajā gadā tiek plānoti pirkumi. Kopumā desmit gadu laikā pretmilitārā aprīkojuma iegādei plānots iztērēt 600 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa tiks tērēta mīnām. Viņš norādīja, ka Ministrija arī runā ar Lietuvas uzņēmumiem par lietuviešu mīnu ražošanu.
