Lietuva vēl uz gadu atliek valodas zināšanu prasības Ukrainas bēgļiem; valdība dod zaļo gaismu vēl divu robežkontroles punktu slēgšanai
Viļņa zaudē konkursā par ES Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvaldes mītnes vietu
Jaunā Eiropas Savienības (ES) Naudas atmazgāšanas apkarošanas pārvalde (AMLA) atradīsies Frankfurtē, kas uzvarēja astoņu citu pretendentu, tostarp Viļņas, konkurencē. Papildus Frankfurtei un Viļņai uz jaunās iestādes izvietošanu pretendēja vēl septiņas pilsētas – Brisele, Dublina, Madride, Parīze, Rīga, Roma un Vīne. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) ceturtdien, 22.februārī, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka Viļņa ES Padomes balsojumā ierindojās trešajā vietā aiz Frankfurtes un Parīzes. “Sacensībā par AMLA mītnes vietu, Lietuva, kas izvirzīja Viļņu kā labāko pilsētu tās atrašanās vietai, Padomes balsojumā starp deviņiem pretendentiem ieņēma godpilno trešo vietu,” viņa rakstīja. Pēc ministres teiktā, tā bija lieliska iespēja parādīt Lietuvu kā finanšu tehnoloģiju un prasību ievērošanas centru.
Prokurors lūdz tiesu par mēnesi pagarināt Stepukoņa apcietināšanas orderi
Eiropas deleģētais prokurors Darjus Karčinsks (Darius Karčinskas) ceturtdien, 22.februārī, lūdza Viļņas tiesu pagarināt aresta ordera termiņu bijušajam “BaltCap Infrastructure Fund” (BInF) partnerim Šarūnam Stepukonim (Šarunas Stepukonis), kuru tur aizdomās par desmitiem miljonu eiro piesavināšanos. Viļņas pilsētas rajona tiesas preses pārstāvis Giedrjus Janonis (Giedrius Janonis) apstiprināja, ka prokurors vēl par mēnesi lūdzis pagarināt aresta orderi, kurš beigsies nākamajā sestdienā. Piektdien, 23.februārī, bija paredzēta attālinātā tiesas sēde. Stepukonis tiek turēts aizdomās par vismaz 27 miljonu eiro piesavināšanos no “BInF” uzņēmumu naudas. “BaltCap” amatpersonas apgalvo, ka no fonda uzņēmumiem varētu būt pazuduši aptuveni 40 miljoni.
Augstākā tiesa pieņem lūgumu lemt par LGBTIQ ģimenes jēdziena aizliegumu
Lietuvas Konstitucionālā tiesa ceturtdien, 22.februārī, pieņēma valdības lūgumu lemt par tiesību normu, kas aizliedz nepilngadīgajiem izplatīt informāciju, kura “noniecina ģimenes vērtības” un popularizē LGBTIQ ģimenes koncepciju. Ministri vērsās tiesā pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, ka, piemērojot šo normu, Lietuva ir pārkāpusi tagad jau mirušās rakstnieces Neringas Macates (Neringa Macatė) tiesības. Pagājušajā gadā valdība ierosināja Seimam svītrot aizliegumu no likuma “par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas negatīvo ietekmi”, taču Seims novembrī šo iniciatīvu noraidīja. Tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska) apgalvo, ka, pat ja Konstitucionālā tiesa nolems, ka šī norma nav pretrunā ar Konstitūciju, tiesas atzinums varētu ieviest lielāku skaidrību tiesību sistēmā un to varētu izmantot iestādes, lai vadītos savos lēmumos. Strasbūras tiesa pagājušajā gadā nolēma, ka Lietuva ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ierobežojot Macates grāmatas “Dzintara sirds” ar homoseksuālu tematiku izdošanu.
Policija soda brīvprātīgo un Eiropas čempionāta daiļslidošanā organizatoru
Kauņas policija trešdien, 21.februārī, sodīja Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā janvārī notikušā Eiropas čempionāta daiļslidošanā brīvprātīgo Kaju Brili (Kaja Brile) un organizācijas komitejas locekli Ervīnu Kvitkausku (Ervinas Kvitkauskas) par iesaistīšanos kautiņā, kas notika pasākuma laikā. Policija paziņojumā presei nenosauca šo personu vārdus, bet norādīja, ka administratīvie sodi par nelielu sabiedriskās kārtības pārkāpumu ir piemēroti 1987.gadā dzimušam vīrietim un 1991.gadā dzimušai sievietei. Tā kā Kvitkausks nepiekrita apsūdzībai un Brile naudas sodu nesamaksāja, lietu tālāk izmeklēs Kauņas apriņķa policijas pārvaldes Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļa. Kvitkauskam un Brilei katram tika piemērots naudas sods 15 eiro apmērā. Amatpersonas neatklāj precīzus incidenta apstākļus. Policija uzsāka izmeklēšanu pēc tam, kad Brile sociālajā tīklā “Facebook” bija publicējusi ziņu, ka viņai uzbrucis un grūstījis Kvitkausks – žurnālists un viens no čempionāta organizatoriem.
Viesnīcu “Kempinski” Viļņas centrā nomainīs “Hilton”
Viesnīcu “Grand Hotel Kempinski Vilnius”, kas atrodas blakus galvaspilsētas centrālajam Katedrāles laukumam, maijā nomainīs pasaules vadošā viesnīcu un viesmīlības uzņēmuma “Hilton” augstākās klases viesnīcu zīmols “Curio Collection by Hilton”. Trešdien, 21.februārī, uzņēmums “Apex Alliance Hotel Management” paziņoja, ka ir izvēlēts vadīt pirmo luksusa zīmola viesnīcu Baltijas valstīs. Kā paziņoja viesnīcas “Grand Hotel Kempinski Vilnius” īpašnieks Marjus Jakulis Džeisons (Marius Jakulis Jason), ar “Hilton”, kam pieder vairāk nekā 7 500 viesnīcu visā pasaulē, ir noslēgts franšīzes līgums.
Lietuva aprīlī saņems 360 miljonu eiro lielu ANM aizdevumu
Aprīlī Lietuva saņems 360 miljonus eiro lielu aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fondiem. Valsts valdība bija iesniegusi pieteikumu 387 miljonu eiro saņemšanai, bet līdzekļi tiks izmaksāti proporcionāli, atskaitot jau izmaksāto avansu. Decembra vidū Viļņa lūdza Eiropas Komisiju piešķirt 378 miljonu eiro aizdevumu. Eiropas Komisija ir pozitīvi novērtējusi pirmo aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu saskaņā ar Lietuvas atjaunināto nākamās paaudzes plānu, otrdien, 20.februārī, paziņoja Finanšu ministrija. Finanšu ministre Gintare Skaiste sacīja, ka šie līdzekļi veicinās valsts ekonomiskās izaugsmes potenciālu.
Lietuva vēl uz gadu atliek valodas prasību Ukrainas bēgļiem
Lietuvas valdība otrdien, 20.februārī, vēl uz gadu atlika prasību zināt lietuviešu valodu ukraiņu bēgļiem, kas strādā valstī. Tā pagarināja laikposmu, kurā “valsts valodas zināšanu kategorijas nepiemēro attiecībā uz to ārvalstnieku nodarbinātību Lietuvā, kuriem piešķirta pagaidu aizsardzība”, no pašreizējiem diviem gadiem līdz trim gadiem pēc statusa piešķiršanas. Ministru kabinets arī pagarināja pagaidu aizsardzības termiņu par vienu gadu – līdz 2025.gada martam. Lietuvas Valodu inspekcija 2023.gada marta vidū informēja politiķus, ka no 2024.gada marta tā sāks pārbaudīt valstī strādājošo ukraiņu bēgļu valodas zināšanas. Valodu dienesta plāni ir sadusmojuši valdības amatpersonas. Saskaņā ar Sociālās drošības un darba ministrijas datiem, kopš sākās plaša mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, Lietuvā darbu ir atraduši gandrīz 30 000 ukraiņu.
Valdība apstiprina Lavorišķu un Raigardas kontrolpunktu slēgšanu
Lietuvas valdība nolēmusi no 1.marta slēgt Lavorišķu un Raigardas robežkontroles punktus uz valsts robežas ar Baltkrieviju, otrdien, 20.februārī, paziņoja valdība. Pēc to slēgšanas uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas paliks tikai divi robežkontroles punkti – Medininku un Šalčininku – pēc tam, kad pagājušajā vasarā tika slēgti Šumskas un Tverečas kontrolpunkti. Ministri arī atbalstīja priekšlikumu ierobežot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu Kenas dzelzceļa robežkontroles punktā, lai risinātu problēmu, ka tranzīta vilcienos uz Kaļiņingradu braucošie pasažieri izkāpj Lietuvā ar jebkuras ES dalībvalsts izdotiem dokumentiem, kas paredzēti ceļošanai bloka teritorijā. Turklāt valdība nolēma apturēt gājēju un velosipēdistu pārvietošanos caur Medininku un Šalčininku robežkontroles punktiem un pakāpeniski samazinās izsniegto atļauju skaitu Baltkrievijas un Lietuvas pārvadātājiem, kas veic regulārus starptautiskos pasažieru pārvadājumus.
Lietuvas strīds ar “Veolia” tiks izskatīts tikai pēc Vašingtonas šķīrējtiesas sprieduma.
Enerģētikas ministrijas prasība pret Francijas enerģētikas koncernu “Veolia”, uzņēmumu “Icor” un ar to saistītajiem partneriem – Andrju Janukoni (Andrius Janukonis), Linu Samuoli (Linas Samuolis) un bijušo Viļņas mēru Artūru Zuoku (Arturas Zuokas) – par 240,7 miljonu eiro zaudējumu atlīdzību tiks izskatīta tikai pēc galīgā sprieduma pasludināšanas Investīciju strīdu izšķiršanas starptautiskajā centrā (ICSID) Vašingtonā, pirmdien, 19.februārī, nolēma Lietuvas Apelācijas tiesa. Tiesa norāda, ka tās rīcībā ir Viļņas apgabaltiesas pagājušā gada spriedums. Novembrī Lietuvas apgabaltiesa apturēja tiesvedību līdz tik saņemti galējie lēmumi ICSID un Stokholmas Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā. Pēdējā no tām jau novembra beigās pieņēma nolēmumu. ICSID izskata “Veolia” 2016.gadā ierosināto lietu pret Lietuvas valsti, kurā “Veolia” pieprasa 79 miljonus eiro lielu zaudējumu atlīdzību par tās ieguldījumiem Viļņas siltumapgādes uzņēmumā.
