Pagājušajā nedēļā Lietuvā uz laiku ir aizliegts retranslēt Krievijas un Baltkrievijas TV un radio raidījumus, savukārt prezidents Nausēda norādīja, ka ANO Ģenerālas asamblejas atklāšanas runā neesot sadzirdējis Ukrainas kara tēmu.
Tiesa lemj par labu beramkravu termināla BKT paplašināšanas darījumam
Lietuvas Konstitucionālā tiesa ceturtdien, 22.septembrī, lēma par labu Baltkrievijas minerālmēslu ražotājam Belaruskalij piederošajam uzņēmumam Birių Krovinių Terminalas (BKT). Tiesa nolēma, ka tiesību norma, ko valdība piemēroja 2019.gadā, kas aizliedza uzņēmējam iegādāties Udovickija ģimenei piederošā stividorkompānijas Nemuno Terminalas akcijas un paplašināt BKT, nav pretrunā ar valsts konstitūciju.
Pirms tam Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa 2021.gada martā bija noraidījusi BKT prasību, pēc kuras uzņēmums iesniedza atsevišķu apelācijas sūdzību Konstitucionālajā tiesā. Savā sūdzībā BKT lūdza Konstitucionālo tiesu lemt, vai Nacionālās drošības nodrošināšanai svarīgu objektu aizsardzības likuma norma par investora attiecībām ar ārvalstu institūcijām, fiziskām vai juridiskām personām, atbilst Konstitūcijas pantam, kas nosaka, ka Lietuvas ekonomika balstās uz privātīpašuma tiesībām, individuālās saimnieciskās darbības brīvību un iniciatīvu.
Pareizticīgā baznīca kritizē Lietuvas amatpersonu neseno tikšanos ar Konstantinopoles patriarhu
Lietuvas Pareizticīgā baznīca kritizēja ārlietu ministra vietnieka Mantas Adomenas (Mantas Adomėnas), neseno tikšanos ar Konstantinopoles ekumēnisko patriarhu Bartolomeju I, raksturojot to kā «aizmugurēju rīcību».
Adomenas kopā ar Lietuvas premjerministra padomniece Gaļinu Vaščenkaiti un Lietuvas vēstnieku Ankarā Ričardu Degutisu (Ričardas Degutis) tikās ar patriarhu pirmdien, 19.septembrī, Stambulā. Adomenas ne apstiprināja, ne noliedza vai tikšanās laikā tika apspriests arī jautājums par Lietuvas kanoniskās padotības Konstantinopolei atjaunošanu.
Latvijas, Igaunijas un Moldovas pareizticīgās baznīcas ir vienīgās, kas atrodas Maskavas patriarhāta kanoniskajā jurisdikcijā, kam jau ir autonomija, kādu vēlas iegūt Lietuvas pareizticīgā baznīca.
Lietuvas Seims apstiprina nulles PVN likmi apkurei
Lietuvas likumdevēji ceturtdien, 23.septembrī, atbalstīja valdības priekšlikumu vēl uz divām ziemas sezonām ieviest nulles PVN likmi centralizētai siltumapgādei.
Priekšlikumu par nulles PVN likmi atbalstīja 111 deputāti, bet deviņi atturējās.
Tā kā daži deputāti bija nobažījušies, ka likme attieksies tikai uz centralizēto siltumapgādi, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) norādīja, ka valsts elektroenerģijas un gāzes cenu kompensācija šogad ir lielāka nekā jebkura PVN likme.
Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2022./2023.gada ziemas apkures sezonā PVN atvieglojumu dēļ valsts budžets zaudēs aptuveni 54 miljonus eiro ieņēmumu, bet 2023./2024.gada ziemas sezonā – vēl 57 miljonus eiro, ja cenas saglabāsies tādā pašā līmenī kā 2023.gada pirmajā pusē.
Lietuvas Seims uz laiku aizliedz Krievijas un Baltkrievijas TV un radio raidījumu retranslāciju
Seims ceturtdien, 22.septembrī, uz laiku aizliedza Krievijas un Baltkrievijas televīzijas un radio raidījumus Lietuvā. Kā iemesls tam ir Lietuvā izsludinātais ārkārtas stāvoklis, kas šobrīd attiecas Krievijas un Baltkrievijas pierobežu zonām. Attiecīgais tiesību akta grozījums tika pieņemts ar 113 balsīm.
Likuma grozījumi nosaka, ka ir aizliegts retranslēt un tiešsaistē izplatīt radio, televīzijas vai radio raidījumus, ko retranslē raidorganizācijas, kuras tiešā vai netiešā veidā kontrolē vai finansē Krievija un Baltkrievija. Šis noteikums būs spēkā līdz 2024.gada 16.oktobrim.
Katrs humāno vīzu piešķiršanas gadījums tiks vērtēts atsevišķi
Pēc Rīgas paziņojuma, ka tā neizsniegs humānās palīdzības vīzas Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, Lietuva paziņoja, ka izvērtēs katru pieteikumu individuāli.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Lietuvai «nav mērķa nedz arī iespēju izsniegt humānās vīzas visiem tiem Krievijas pilsoņiem, kuri tās pieprasa».
Turklāt ministrija norādīja, ka Lietuva turpinās koordinēt savu rīcību ar reģionālajiem partneriem un Eiropas Savienību. Tā kā Kremļa izvērstais karš Ukrainā turpinās jau gandrīz astoņus mēnešus, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 21. septembrī, valstī izsludināja daļēju mobilizāciju.
Iesniegts priekšlikums par minimālās algas celšanu
Lietuvas finanšu ministre un sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministrs oficiāli apstiprināja, ka viņu ministrijas ierosina no 2023.gada 1.janvāra palielināt minimālo mēnešalgu par 15%, bet neapliekamo ienākumu slieksni par gandrīz 16%.
Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintare Skaistė) trešdien, 21.septembrī, paziņoja, ka viņas ministrija ierosina palielināt maksimālo piemērojamo neapliekamo ienākumu slieksni par 85 eiro, t. i., no 540 eiro līdz 625 eiro, attiecīgi, minimālas algas pieaugums būtu par 15,7% vairāk.
Saskaņā ar priekšlikumiem minimālā mēneša alga tiktu palielināta par 110 eiro, kā rezultātā minimālā alga būtu 840 eiro (pirms nodokļu nomaksas), savukārt neapliekamais ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts par 85 eiro, un neapliekamais minimums būtu 625 eiro.
Lietuva ziņo par 1 707 jauniem Covid-19 gadījumiem
Lietuvā otrdien, 20.septembrī, reģistrēti 1 707 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu, nāves gadījumi nav reģistrēti. No jaunajiem gadījumiem 1 249 bija pirmreizēji saslimšanas gadījumi, bet 447–otrreizēji. Hospitalizēto pacientu skaits šonedēļ bija 162, savukārt 12 pacienti šobrīd atrodas intensīvās terapijas nodaļās.
Aptuveni 70% Lietuvas iedzīvotāju līdz šim ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu pret koronavīrusu.
Gitans Nausēda ANO Ģenerālas asamblejas atklāšanas runā nesadzirdēja Ukrainas kara tēmu
Lietuvas prezidents sacīja, ka otrdienas, 20.septembra, ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutereša (Antonio Guterres) runā esot gribējis sadzirdēt arī Ukrainas kara tēmu. Pēc prezidenta teiktā, kara tēma esot ļoti būtisks temats, jo Krievijas iebrukums Ukrainā ir jebkādu starptautisko līgumu rupjš pārkāpums.
Vēlāk Nausēda pats savā runā otrdien, 21.septembrī akcentu lika uz Ukrainu, sacīdams, ka «Krievijas karaspēka un ieroču izvietošana Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā ir nepieņemama. Atomelektrostaciju nekad nedrīkst izmantot kā militāru bāzi!»
Atrasta Lietuvas un Polijas karavīru kopīgā apbedījuma vieta
Otrdien, 20.septembrī, netālu no Lazdenai ciemata, aptuveni 30 kilometrus uz rietumiem no Viļņas, ir atrasts kopīgs Lietuvas un Polijas karavīru kaps, tā otrdien, 20.septembrī, paziņoja vietējā pašvaldība. Saskaņā ar Polijas Nacionālās atmiņas institūta Meklēšanas un identifikācijas biroju, arheologu komanda atrada 14 cilvēku mirstīgās atliekas. Tiek uzskatīts, ka karavīri ir gājuši bojā Lietuvas un Polijas militārā konflikta laikā 1919. un 1920.gadā.
Šajā laikā Polija, aizbildinoties, ka tā vēlas padzīt boļševikus, iebruka Lietuvā un pārņēma savā kontrolē Viļņas un Suvalku reģionus.
Lietuvas robežsardze neielaiž valstī 18 Krievijas pilsoņus
Stājoties spēkā stingrākiem tūristi vīzu nosacījumiem iebraucējiem no Krievijas, pirmdien, 19.septembrī, Lietuvā netika ielaisti 18 Krievijas pilsoņi. Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Giedrius Mišutis (Giedrius Mišutis) paziņoja ka pirmdien laika posmā no plkst. 12.00 līdz 16.00 Lietuvas–Krievijas un Lietuvas–Baltkrievijas robežu kontrolpunktos ieceļošana tika liegta aptuveni vienādam skaitam Krievijas pilsoņu.
