Pagājušajā nedēļā Lietuva sniedza jaunu militāro palīdzību Ukrainai 41 miljona eiro apmērā; prezidents apmeklēja Kijivu
Armija un robežsardze sāk kopīgas mācības
Lietuvas robežsardze un bruņotie spēki piektdien, 25.augustā, rīkoja kopīgas mācības Cover-2023 tā sauktajā Dievenišķu cilpā Šalčininku rajonā Viļņas apgabalā. Iekšlietu ministrija norāda, ka mācībās ir paredzēti divi scenāriji. Pirmais scenārijs attiecas uz nelegālo migrāciju “dažu neparastu situāciju gadījumā”, bet otrais paredz mācības par to, kā rīkoties uz valsts robežas “noteikta militāra hibrīdapdraudējuma” gadījumā.
Lietuva sniedz jaunu militāro palīdzību Ukrainai 41 miljona eiro apmērā
Ceturtdien, 24.augustā, Aizsardzības ministrija informēja, ka Lietuva ir apstiprinājusi jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 41 miljona eiro vērtībā. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju šajā paketē iekļauta Carl-Gustaf munīcija, šautenes, jūras novērošanas radaru komplektus, 5,56 mm patronas, ģeneratorus, dronu bloķēšanas sistēmas un cita veida atbalsts. Saskaņā ar ministrijas datiem Lietuva šī gada pirmajos septiņos mēnešos Ukrainai ir nodevusi helikopterus Mi-8, pretgaisa lielgabalus L-70 ar munīciju, bruņutransportierus M113, miljoniem patronu un granātmetēju munīciju.
Lietuvas prezidents apgalvo, ka pēc Prigožina nāves Lietuva nav drošāka
Ceturtdien, 24.augustā, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) paziņoja, ka Vagner algotņu grupējuma vadītāja Jevgeņija Prigožina šķietamā nāve maz ko maina un neuzlabo drošības situāciju Lietuvā. Tikmēr konservatīvais deputāts, parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) sacīja, ka iekšējie izaicinājumi, ar kuriem grupējumam Vagner nāksies saskarties pēc tā vadītāja Jevgeņija Prigožina nāves, novirzīs militārā uzņēmuma uzmanību no Lietuvas.
Valsts prezidents apmeklē Kijivu
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) trešdien, 23.augustā, Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai pārrunātu situāciju frontē, militāro atbalstu un Ukrainas eiroatlantisko integrāciju. Nausēda uzsvēra, ka Lietuva ir apstiprinājusi ilgtermiņa militārās palīdzības plānu Ukrainai aptuveni 200 miljonu eiro apmērā. Paredzams, ka Lietuvas piegādātās NASAMS nesējraķetes Ukrainā nonāks jau septembrī. Lietuvas līderis sacīja, ka NATO samitā Viļņā pieņemtajiem lēmumiem vajadzētu paātrināt NATO un Ukrainas tuvināšanās procesu.
Ministri apgalvo, ka vilcienu satiksme starp Viļņu un Rīgu varētu sākties nākamgad
Satiksmes ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis) uzskata, ka pasažieru vilcienu satiksme starp Viļņu un Rīgu varētu sākties 2024.gadā. Tomēr, trešdien, 23.augustā, runājot par šo jautājumu, viņš nesniedza sīkākas ziņas, norādot, ka Lietuva vēlētos, lai pasažieru pārvadājumi no Viļņas uz Rīgu notiktu caur Lietuvas ziemeļu pilsētu Šauļiem.
Lietuva cenšas novērst aizdomīgu baltkrievu ieceļošanu
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) trešdien, 23.augustā, paziņoja, ka viņa rīcībā nav informācijas, kas liktu rīkoties – noteikt papildu ierobežojumus Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt Lietuvā. Pēc viņa teiktā, pašreizējā kārtība nodrošina, ka personas, kas rada aizdomas par valsts drošību, netiek ielaistas valstī. Pēc īpašas anketas ieviešanas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem 2022.gada beigās par draudiem valsts drošībai tika atzīti 1 164 baltkrievi un krievi. Lietuvā ir spēkā likums par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, taču uz baltkrieviem attiecas mazāks ierobežojumu skaits. Tomēr Lietuvas politiķi atgriezās pie diskusijām par baltkrievu nostādīšanu pusē ar krieviem pēc tam, kad Baltkrievija ļāva iebraukt valstī Vagner algotņu grupējumam pēc tā neveiksmīgās sacelšanās Krievijā.
Lietuvas skolotāji gatavojas brīdinājuma streikam
Otrdien, 22.augustā, Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrība paziņoja, ka Lietuvā 15.septembrī skolotāji rīkos brīdinājuma streiku, un, ja netiks panākts rezultāts, tostarp lielākas algas, viņi streikos arī 29.septembrī. Izglītības, zinātnes un sporta ministrs apgalvo, ka respektē arodbiedrības lēmumu.
Lietuva atbalsta priekšlikumu sodīt ES sankciju pārkāpējus
Otrdien, 22.augustā, pēc tikšanās ar Igaunijas kolēģi Kalli Lānetu (Kalle Laanet) tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska) paziņoja, ka Lietuva atbalsta priekšlikumu sodīt ES sankciju pārkāpējus. Abi ministri pārrunāja juridisko sadarbību un juridisko palīdzību, iespējamos veidus, kā konsolidēt Baltijas valstu juridiskos soļus saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī runāja par ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, informēja Tieslietu ministrija. Lietuvas un Igaunijas tieslietu ministri vienojās stiprināt Baltijas valstu pozīcijas ES sadarbības līmenī, jo situācija Ukrainā būtiski ietekmē ES politikas veidošanu, īpaši tieslietu jomā, teikts paziņojumā. Lietuva arī atbalsta projektu direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju, kuras mērķis ir izstrādāt skaidrus noteikumus par līdzekļu izsekošanu un identifikāciju, veicinot pārrobežu sadarbību, sacīja Dobrovolska.
Valodas uzraudzības iestādes vadītājam izteikts pārmetums par neskaidrajiem izteikumiem
Otrdien, 22.augustā, preses konferencē kultūras ministrs Simons Kairis (Simonas Kairys) paziņoja, ka Kultūras ministra izveidota komisija ir izskatījusi Lietuvas Valsts valodas inspekcijas vadītāja Audrjus Valotkas (Audrius Valotka) nesen publiski paustos izteikumus un nolēmusi izteikt viņam aizrādījumu par pretrunām. Jūlija vidū ministrs izveidoja komisiju, lai izvērtētu Valotkas izteikumus LRT radio diskusijā par uzrakstiem poļu valodā Viļņas rajonā, kuras laikā viņš sacīja, ka nav svarīgi, ka daļa Viļņas rajona iedzīvotāju vēlas uzrakstus dzimtajā – poļu – valodā. “Kas no tā, ja viņi to vēlas. Teiksim, krievi Donbasā grib krievu uzrakstus, viņi droši vien negrib ukraiņu uzrakstus. Tā ir okupācijas zona, kur ir notikusi sīva lietuviešu polonizācija, tāpēc visas teritorijas apzīmēšana ar poļu uzrakstiem, manuprāt, izraisītu sīvu pretestību,” sacīja Valotka. Šādi izteikumi izraisīja Viļņas rajona mēra Roberta Duhneviča (Robert Duchnevič) un Polijas vēstnieka Lietuvā Konstantija Radzivila (Konstanty Radziwill) sašutumu, kuri lūdza kultūras ministru izvērtēt Lietuvas Valsts valodas inspekcijas vadītāja izteikumus.
Ietekmīgāko politiķu saraksta augšgalā – prezidents, premjerministrs un ārlietu ministrs
Lietuvas eksperti par ietekmīgākajiem politiķiem valstī uzskata premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) un ārlietu ministru, konservatīvās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu līderi Gabrieļusu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis), liecina pirmdien, 21.augustā, Delfi ziņu vietnē publicētā aptauja. Nākamajā vietā ikgadējā reitingā ierindojas parlamenta spīkere un Liberālās kustības līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), kurai seko Lietuvas pirmais pēc neatkarības atgūšanas līderis Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis). Desmitniekā ir arī bijušie Lietuvas prezidenti Valds Adamkus (Valdas Adamkus) un Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), bijušais premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis), opozīcijas demokrātu Par Lietuvu priekšsēdētājs, un opozīcijas sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė).
Ministrija cer izstāties no konvencijas
Aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) apgalvo, ka Lietuvai vajadzētu izstāties no Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu. “Lietuva kļuva par 55.valsti, kas pievienojās kasešu munīcijas aizliegumam. Mums vajadzētu izstāties no šīs konvencijas, lai iegūtu un izmantotu (kasešu munīciju). Es ceru, ka tas tiks izdarīts,” ministrs sacīja savā ierakstā sociālajā tīklā Facebook. Konvencija, ko Lietuva ratificēja 2011.gadā, aizliedz kasešu munīcijas izmantošanu, ražošanu un iegādi un nosaka īpašus pienākumus, lai novērstu šo ieroču izraisītās humanitārās sekas.
