Lietuva un Ukraina parakstīja desmit gadu divpusējās sadarbības līgumu drošības jomā; EPP priekšsēdētājs atbalstīja Landsberģi eirokomisāra amatam
Muita atklāj sankciju apiešanas shēmu automašīnu eksportam uz Krieviju
Lietuvas Muitas krimināllietu dienests atklāja sankciju apiešanas shēmu automašīnu eksportam no Lietuvas uz Krieviju un Baltkrieviju, piektdien, 28.jūnijā, paziņoja dienests. Shēmas mērķis bija apiet spēkā esošās sankcijas, kas aizliedz kravas automobiļu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju un to tranzītu caur Krieviju, izņemot preču pārvadājumus, norādīja dienests. Kravas automašīnas ar puspiekabēm, kas pieder Lietuvā reģistrētiem uzņēmējiem, izbrauc uz minētajām valstīm, it kā lai pārvadātu preces vai tās paņemtu, bet nekad neatgriežas, un to reģistrācija ārvalstīs tiek vienkārši mainīta, norādīja muitas dienests.
Valdība vēlas izstāties no konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu
Lietuvas valdība piektdien, 28.jūnijā, nolēma ierosināt Seimam par Lietuvas izstāšanos no konvencijas, kas aizliedz kasešu munīcijas izmantošanu, teikts rezolūcijas projektā, ko piektdien reģistrēja Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) trešdien Seimā žurnālistiem sacīja, ka likumprojekts tiks iesniegts ministriem apstiprināšanai nākamās nedēļas valdības sēdē, un paredzams, ka prezidents to iesniegs Seimam 11.jūlijā. Lietuvas izstāšanās no konvencijas ir nepieciešama sakarā ar ģeopolitisko apstākļu maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, skaidroja ministrs. Kasčūns arī apgalvo, ka viņš ir savācis 100 deputātu parakstus, lai atbalstītu izstāšanos no konvencijas. Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) piektdien žurnālistiem sacīja, ka Lietuvas izstāšanās no konvencijas palielinātu Lietuvas aizsardzības spēju.
Prezidents aicina Eiropadomi vienoties par atbalsta pasākumu paketi Ukrainai
Ceturtdien, 27.jūnijā, prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kurš piedalījās Eiropadomes sanāksmē Briselē, aicināja ES līderus vienoties par atbalsta paketi Ukrainai un turpināt Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanu. “Ukraiņiem vajag vairāk munīcijas un militārā aprīkojuma. Mūsu atbalstam ir jāapmierina šī vitāli svarīgā vajadzība. Mums ir ātri jāvienojas par 6,6 miljardu eiro Eiropas Miera mehānisma paketi Ukrainai, lai nodrošinātu, ka palīdzība laikus nonāk Ukrainā, kas cīnās pret agresoru,” prezidenta kancelejas preses relīzē citēts Lietuvas līdera teiktais sanāksmes laikā. Uzrunājot Eiropas līderus, viņš arī uzsvēra, ka ir jāturpina pastiprināt ES sankcijas pret Krieviju. Viņš mudināja rast veidus, kā Ukrainas atjaunošanai izmantot visus iesaldētos Krievijas līdzekļus, nevis tikai to ieņēmumus. Debatēs par drošību un aizsardzību prezidents uzsvēra, ka Eiropas aizsardzības un drošības rūpniecības stiprināšana ir kļuvusi par vienu no galvenajām ES prioritātēm.
Lietuva un Ukraina paraksta desmit gadu divpusējās sadarbības paktu drošības jomā
Lietuvas un Ukrainas prezidenti Gitans Nausēda un Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 27.jūnijā, Briselē parakstīja divpusēju sadarbības līgumu drošības jomā. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā, un tas būs spēkā desmit gadus, teikts Lietuvas prezidenta kancelejas paziņojumā. Tas paredz regulāras stratēģiskā un politiskā dialoga sanāksmes par visiem jautājumiem, kas saistīti ar Ukrainas aizsardzību un uzvaru, Lietuvas militāro, humāno un finansiālo atbalstu Ukrainai, Ukrainas ekonomiskās un enerģētikas stabilitātes un noturības stiprināšanu, kā arī atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un ES. Tajā arī izklāstīta sadarbība kiberdrošības, izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā, kā arī ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolriska apdraudējumu apkarošanas jomā.
Lietuva aizņemas vienu miljardu eiro no vairāk nekā 20 valstīm
Trešdien, 26.jūnijā, Lietuva starptautiskajos kapitāla tirgos no vairāk nekā 20 valstīm aizņēmās vienu miljardu eiro, emitējot eiroobligācijas uz septiņiem gadiem ar 3,5% gada procentu likmi. Saskaņā ar ziņojumu pieprasījums pēc jaunajām obligācijām trīs reizes pārsniedzis aizņemšanās vajadzības, un riska prēmija par vidējo mijmaiņas darījuma likmi bija 90 bāzes punkti. Emisija tika izvietota ar ienesīgumu 3,682%, un emisijas cena bija 98,895% no nominālvērtības. Eiroobligācijas izpirks 3.jūlijā, un to dzēšanas termiņš ir 2031.gada 3.jūlijs. Par parakstītājiem tika izraudzītas “Deutsche Bank”, “HSBC” un “Societe Generale”, bet par otru vadošo pārvaldnieku – “Swedbank”.
EPP priekšsēdētājs apstiprina Landsberģa kandidatūru eirokomisāra amatam
Eiropas Tautas partijas (EPP) priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers (Manfred Weber) trešdien, 26.jūnijā, atbalstīja Lietuvas ārlietu ministra Gabrieļa Landsberģa, valdošās konservatīvās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” (TS-LKD) līdera, kandidatūru Eiropas Komisijas locekļa amatam, lai gan pats Landsberģis atteicās komentēt šādus ziņojumus. Otrdien, 25.jūnijā, Landsberģis paziņoja, ka nav pārrunājis savu iespējamo kandidatūru ar premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), un norādīja, ka lēmums nav atkarīgs no viņa vēlmēm. Prezidents Gitans Nausēda ir teicis, ka redz labākus kandidātus par Landsberģi, bet nav tos nosaucis.
Valsts aizsardzības padome atbalsta plānus piešķirt Ukrainai vismaz 0,25% no IKP gadā
Lietuvas Valsts aizsardzības padome otrdien, 25.jūnijā, atbalstīja plānus katru gadu piešķirt vismaz 0,25% no IKP militārajai palīdzībai Ukrainai. “Padomes locekļi vienojās, ka Lietuvas ikgadējā militārā un drošības palīdzība nākamos trīs gadus nedrīkst būt mazāka par 0,25% no IKP jeb šodienas skaitļos 190 miljoniem eiro gadā,” pēc padomes sēdes žurnālistiem sacīja prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys). Pēc Budra teiktā, pirms gada padome apstiprināja aizsardzības ministra izstrādāto trīs gadu atbalsta plānu Ukrainai, kas paredzēja turpmāko trīs gadu laikā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu eiro apmērā.
Seims paaugstina nodokļus azartspēļu rīkotājiem
Lietuvas Seims palielināja nodokļus azartspēļu rīkotājiem par 2% pēc tam, kad otrdien, 25.jūnijā, 72 deputāti nobalsoja par grozījumiem likumā “Par loteriju un azartspēļu nodokli”, bet deviņi deputāti atturējās. No 2025.gada spēļu automātu, galda spēļu, bingo, derību un tiešsaistes azartspēļu nodokļa bāze tiks aplikta ar 22% bruto ienākuma nodokļa likmi, pašreizējo 20% vietā. Finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė), kas ierosināja paaugstināt nodokli, apgalvo, ka tas būtiski neietekmēs uzņēmējdarbību. 2023.gadā bruto ieņēmumi no azartspēlēm sasniedza 222,2 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2022.gadā, un azartspēļu organizētāju peļņa pieauga līdz 59 miljoniem eiro.
Baltkrievijas aktīviste apstrīd atteikumu piešķirt patvērumu Lietuvā
Ievērojamā baltkrievu aktīviste Olga Karača, kas vada NVO “Mūsu nams”, ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar atteikumu piešķirt viņai patvērumu Lietuvā, pirmdien, 24.jūnijā, paziņoja viņas advokāts. Janvāra sākumā Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa atstāja spēkā zemākas instances tiesas lēmumu, ar kuru Karačai tika atteikts patvērums. Migrācijas departaments pagājušā gada augustā atteica Karačai patvērumu, kā iemeslu minot Valsts drošības departamenta secinājumu, ka viņas uzturēšanās valstī rada draudus valsts drošībai, jo viņa esot saistīta ar Krievijas izlūkdienestiem. Tomēr migrācijas iestāde tad piešķīra aktīvistei pagaidu uzturēšanās atļauju Lietuvā humānu apsvērumu dēļ, kuru var pagarināt. Aktīviste, kura kopš 2014.gada ir saņēmusi uzturēšanās atļaujas Lietuvā, pagājušajā gadā iesniedza patvēruma pieteikumu.
