Nedēļa Lietuvā | Viļņa apsver jaunu sabiedriskā transporta sistēmas pētījuma iegādi; CB investē 120 miljonus Austrālijas vērtspapīros

Lietuva iebilda pret Krievijas lēmumu iekļaut politiķus meklēto personu sarakstā; Seims deva zaļo gaismu valsts un pašvaldību sadarbībai aizsardzības nozarē

Lietuva krītas investīciju pievilcības reitingā

Saskaņā ar piektdien, 17.maijā, publicētajiem EY (agrāk Ernst & Young) jaunākā Eiropas pievilcības pētījuma datiem Lietuva pagājušajā gadā ieņēma 24.vietu Eiropā pēc Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pievilcības, kas kopš 2022.gada ir samazinājusies par četrām pozīcijām. Pagājušajā gadā Lietuva piesaistīja 28 investīciju projektus salīdzinājumā ar aptuveni 47 investīciju projektiem 2022.gadā. Latvija ierindojas 28.vietā, bet Igaunija – 34.vietā. Lietuva ieņem 11.vietu pēc ĀTI projektu radīto darbvietu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju un ir nokritusies par sešām pozīcijām. Pērn ĀTI valstī radīja gandrīz 1 700 darba vietu, kas ir par 2,1 reizi mazāk nekā 2022.gadā. Lai gan karš Ukrainā un Krievija ar Baltkrieviju kā Lietuvas neprognozējamās kaimiņvalstis rada lielas bažas lielākajai daļai potenciālo ārvalstu investoru, tomēr kopējais viedoklis par Baltijas reģiona pievilcību ir ļoti līdzīgs vērtējumam Eiropas valstīs kopumā.

24 vēstnieki Lietuvā paraksta petīciju par atbalstu LGBTQI+ personām

Piektdien, 17. maijā, ārvalstu vēstnieki Lietuvā pieņēma ziņojumu par godu Starptautiskajai dienai pret homofobiju, bifobiju un transfobiju (IDAHOBIT), paužot atbalstu LGBTQI+ kopienai un cerot, ka parlaments pieņems likumu par civilo savienību. ASV vēstniecības publicēto paziņojumu parakstīja 24 valstu vēstnieki. Vēstnieki vēlreiz apliecināja savu “apņemšanos veicināt un aizstāvēt lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, kvīru un interseksuāļu tiesības”.

Lietuva protestē pret Krievijas lēmumu iekļaut politiķus meklēto personu sarakstā

Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien, 16.maijā, pauda stingru protestu pret Krievijas lēmumu iekļaut meklēto personu sarakstā Lietuvas politiķus, tostarp Palangas mēru Šarūnu Vaitku (Sarunas Vaitkus). Krievijas pārstāvim Lietuvā tika pasniegta diplomātiskā nota, kurā pausts stingrs protests par “Krievijas Federācijas lēmumu iekļaut Lietuvas politiķus meklēto personu sarakstā saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti, pildot savus tiešos pienākumus”. Tajā arī pieprasīts nekavējoties izbeigt Lietuvas pilsoņu “politiski motivētu” vajāšanu. Šī ir jau otrā protesta nota, kas šogad adresēta Krievijas diplomātiem saistībā ar Lietuvas pilsoņu politisko vajāšanu. Pirmā nota tika izsniegta 2024.gada 14.februārī. Krievija ir vairākkārt pārmetusi Baltijas un citām valstīm par padomju pieminekļu, kurus šīs valstis uzskata par nevēlamiem okupācijas simboliem, nojaukšanu.

Prezidents apgalvo, ka banku solidaritātes nodokli varētu pagarināt

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) uzskata, ka pagaidu banku solidaritātes nodoklis, kas tiek piemērots jau otro gadu, ir izrādījies efektīvs, un piebilst, ka varētu apsvērt tā pagarināšanu. “Banku solidaritātes nodoklis, kas šobrīd ir spēkā, ir izrādījies efektīvs. Tas ir nodrošinājis papildu finanšu resursus brīdī, kad mums tos visvairāk vajadzēja, uzņemot vācu brigādi un veiktu investīcijas,” ceturtdien, 16.maijā, Jonavā žurnālistiem sacīja Nausēda. “Iespējams, ka, to pagarinot, mēs nevarēsim cerēt uz tādiem pašiem ieņēmumiem, taču tik un tā mūsu ieņēmumi varētu būt pietiekami, lai papildinātu mūsu aizsardzības fondu. Un es noteikti negribētu, lai šis priekšlikums tiktu noraidīts,” sacīja prezidents. Saskaņā ar Lietuvas Centrālās bankas datiem Lietuvā strādājošās bankas pagājušajā gadā solidaritātes nodoklī ir samaksājušas vairāk nekā 250 miljonus eiro, un tiek prognozēts, ka šogad tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro.

“Džerkiniai” banda stājas Lietuvas tiesas priekšā

Narkotiku tirdzniecības un kontrabandas grupas, kas pazīstama ar nosaukumu “Džerkiniai”, lieta ir nosūtīta tiesai, lai to izskatītu, ceturtdien, 16.maijā, paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Kopumā 16 personām ir izvirzītas apsūdzības par dalību bruņotā starptautiskā noziedzīgā organizācijā un citiem noziegumiem. Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju “Džerkiniai” banda bija starptautiska tīkla mugurkauls, kas bija iesaistīts liela mēroga narkotiku kontrabandā Eiropā un ārpus tās. Tika konfiscētas vairāk nekā 13 tonnas dažādu narkotisko vielu, kuru vairumtirdzniecības vērtība melnajā tirgū tiek lēsta līdz pat 40 miljoniem eiro.

Seims dod zaļo gaismu valsts un pašvaldību sadarbībai aizsardzības nozarē

Lietuvas likumdevēji ceturtdien, 16.maijā, pieņēma grozījumus Aizsardzības un drošības rūpniecības likumā, kas no jūlija ļauj Lietuvas uzņēmumiem iesaistīties valsts veiktajos militārā aprīkojuma iepirkumos, un šādiem iepirkumiem vairs nebūs nepieciešami publiski konkursi. Tā saukto rūpniecības sadarbību valsts varēs uzsākt, veicot iepirkumus vismaz piecu miljonu eiro vērtībā. Grozījumus apstiprināja visi 100 Seima deputāti, kas balsoja. Pašlaik Lietuvā ir 67 uzņēmumi, kurus daļēji varētu attiecināt uz aizsardzības nozari.

Prezidents nosoda uzbrukumu Slovākijas premjerministram

Valsts prezidents Gitans Nausēda trešdien, 15.maijā, nosodīja uzbrukumu Slovākijas premjerministram Robertam Fico (Robert Fico) un aicināja rūpīgi izmeklēt šo incidentu. “Šokējošas ziņas no Bratislavas,” Nausēda rakstīja vietnē “X”, “es stingri nosodu atentāta mēģinājumu pret Slovākijas premjerministru Robertu Fico.” “Pret šādiem vardarbības aktiem jābūt nulles tolerancei,” viņš sacīja.

Lietuva pievienojas strīdam ar Krieviju par slēgto ES gaisa telpu

Satiksmes un sakaru ministrija pārstāvēs Lietuvu 37 valstu strīdā ar Krieviju Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomē par Eiropas Savienības (ES) gaisa telpas un vairāku citu valstu gaisa telpas slēgšanu Maskavai, otrdien, 14.maijā, nolēma Lietuvas valdība. Transporta un sakaru ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis) apgalvo, ka Krievija, kas ICAO ir iesniegusi prasību un memorandu, cenšas pierādīt, ka Ukrainas kara dēļ tai noteiktie gaisa telpas ierobežojumi ir nodarījuši kaitējumu tās aviācijas nozarei.

Centrālā banka investē 120 miljonus Austrālijas vērtspapīros

Lai dažādotu savu ieguldījumu portfeli, Lietuvas centrālā banka (CB) pirmdien, 13.maijā, paziņoja, ka aprīlī tā iegādājusies Austrālijas vērtspapīrus pagaidām 120 miljonu eiro vērtībā un plāno palielināt ieguldījumus līdz 500 miljoniem eiro. Lietuvas Bankas ieguldījumu portfeļa apjoms ir noteikts četru miljardu eiro apmērā. Pašlaik CB rīcībā esošo finanšu aktīvu vērtība sasniedz gandrīz sešus miljardus eiro. Tās ieguldījumu portfeļa ienesīgums no 2021. līdz 2023.gadam bija 2%, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 1,8%.

Viļņa apsver metro projekta pētījuma iegādi

Viļņas mērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) pirmdien, 13.maijā, pilsētas domes sēdē atklāja šos plānus, atbildot uz padomes locekļa jautājumu, vai galvaspilsēta cer panākt pilsētas ar attīstītu metro sistēmu, piemēram, Helsinkus un Kopenhāgenu, sastrēgumu un piesārņojuma problēmas risināšanā. “Mēs tās noteikti panāksim un nepieciešamības gadījumā apsteigsim, un metro mums var palīdzēt to izdarīt,” sacīja Benkunsks, piebilstot: “Tomēr katrai infrastruktūras sistēmai ir jābūt savam mērķim un loģikai. Mēs dzīvojam 700 kvadrātkilometru lielā pilsētā, kur iedzīvotāju blīvums ir nevienmērīgi sadalīts visās teritorijās. Metro būvniecība prasa ļoti nopietnu plānošanu un investīcijas,” viņš teica.

Parlaments 2018.gada rudenī pieņēma likumu, kas paver ceļu privātiem investoriem būvēt metro, tiesiskajam regulējumam stājoties spēkā 2020.gada sākumā. Diskusijas par metro nepieciešamību Viļņā notiek jau vairāk nekā desmit gadus.

“Avia Solutions Group” piesaista 300 miljonus ASV dolāru, emitējot piecu gadu obligācijas

Lietuvas uzņēmēja Ģedimina Ziemeļa (Gediminas Ziemelis) vadītā globālā aviācijas biznesa grupa “Avia Solutions Group” (ASG) pirmdien, 13.maijā, paziņoja, ka ir piesaistījusi 300 miljonus ASV dolāru, emitējot piecu gadu obligācijas ar 9,75% likmi. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai pārfinansētu iepriekšējo obligāciju emisiju, kuras atlikums bija 180 miljoni eiro, un ieguldītu uzņēmējdarbības attīstības iniciatīvās, paziņoja grupa. ASG pieder 11 aviosabiedrības visā pasaulē, un šogad tā plāno izveidot vai iegādāties vēl septiņas aviosabiedrības – Brazīlijā, Taizemē, Filipīnās, Malaizijā, Austrālijā, Indonēzijā, Malaizijā un Turcijā.

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas