Lietuva dod zaļo gaismu aizsardzības jomas iepirkumiem no Ķīnas; prezidents parakstīja dekrētu par izglītības ministra atbrīvošanu no amata
Lietuvā sākas politiskā kampaņa Seima vēlēšanām
Piektdien, 12.aprīlī, Lietuvā sākās kārtējā Seima vēlēšanu politiskā kampaņa. Šajā dienā stājās spēkā arī prezidenta dekrēts, kas nosaka, ka kārtējās Seima vēlēšanas notiks 13.oktobrī. Vēlēšanu kodekss paredz, ka partijas un fiziskas personas, kas plāno kandidēt kā neatkarīgie kandidāti Seima vēlēšanās, var reģistrēties kā Seima vēlēšanu kampaņas dalībnieki.
Zelenskis Viļņā saka, ka Ukrainai nepieciešams uzaicinājums NATO
Ukrainai ir nepieciešams uzaicinājums pievienoties NATO, ceturtdien, 11.aprīlī, Viļņā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “Mūsu drošībai nav citu alternatīvu, mums ir nepieciešams uzaicinājums pievienoties aliansei. Ukraina un mūsu tauta, mūsu kaujinieki to ir pelnījuši,” viņš teica preses konferencē pēc Trīs jūru iniciatīvas samita. NATO līderi Viļņas samitā jūnijā vienojās, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, kad tā izpildīs prasības un kad NATO dalībvalstis tam piekritīs. Tomēr varbūtība, ka tas varētu notikt šā gada jūlijā Vašingtonā, joprojām ir neskaidra. Ukrainas prezidents tomēr sacīja, ka Eiropai ir svarīgi parādīt, ka “ne Eiropai, ne NATO nav bail no saviem noteikumiem”.
Lietuva vēlas plašu Eiropas mēroga vienošanos par Palestīnas atzīšanu
Lietuva vēlas panākt plašu Eiropas mēroga vienošanos par Palestīnas valsts atzīšanu, ceturtdien, 11.aprīlī, paziņoja ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis). Pēc Landsberģa domām ir grūti pateikt, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienosies par Palestīnu. “ES ir sadalīta trīs grupās: valstis, kas ir pilnīgi pret jebkādu soli uz priekšu, tās, kas vēlas, lai tas notiktu ātrāk, un ir tādas, kas izvēlas vidusceļu,” sacīja ministrs. “Lietuva vienmēr ir bijusi pa vidu, un mūsu pamatnostāja un principiālā nostāja ir tāda, ka Lietuva atbalsta divu valstu risinājumu, protams, ievērojot arī starptautisko tiesību principus,” viņš piebilda.
Jūnijā tiks atklāti Lietuvas pirmie “Michelin” zvaigžņu restorāni
Lietuvas pirmais restorāns vai restorāni, kuriem piešķirtas “Michelin” zvaigznes, tiks atklāti jūnijā, ceturtdien, 11.aprīlī, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė). “Michelin” ceturtdien paziņojumā presei informēja, ka Lietuvas labāko restorānu “pirmā izlase” tiks atklāta 13.jūnijā Viļņā. “Michelin” ceļvedis ir starptautiski atzīts un prestižs restorānu reitings, kuros restorāni tiek vērtēti pēc dažādiem kritērijiem un tiem tiek piešķirtas “Michelin” zvaigznes.
Lietuva dod zaļo gaismu aizsardzības aprīkojuma detaļu iegādei no Ķīnas
Lietuvas parlaments trešdien, 10.aprīlī, deva zaļo gaismu aizsardzības uzņēmumiem, kuriem bieži vien ir grūtības atrast uzticamus dronu vai citu iekārtu detaļu ražotājus par konkurētspējīgām cenām, pirkt šīs detaļas no Ķīnas un citiem piegādātājiem, kas tiek uzskatīti par neuzticamiem. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā tika pieņemti ar 77 balsīm par, trīs pret un 21 atturoties. Saskaņā ar grozījumiem no ierobežojumiem laika posmā no 2024.gada maija līdz 2025.gada maijam tiks atbrīvotas preces, kas paredzētas tikai zinātniskiem pētījumiem, eksperimentiem, studijām vai eksperimentālajai izstrādei vai palīdzībai ārvalstīm. Deputāts Lins Slušnis (Linas Slušnys) no valdošās konservatīvās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” partijas sacīja, ka tirgus atvēršana Ķīnas ražojumiem nav “pats patīkamākais” lēmums, taču Lietuva nevar, piemēram, ražot dronus bez noteiktām detaļām.
Aizdomās par uzbrukumu Krievijas vēstniecībai Viļņā aizturēts vīrietis
Viļņas tiesa trešdien, 10.aprīlī, izdeva trīs mēnešu aresta orderi vīrietim, kurš tiek turēts aizdomās par diviem uzbrukumiem Krievijas vēstniecībai Lietuvas galvaspilsētā, apstiprināja tiesas pārstāvis. Lietuvas pilsonis, kurš dzimis 1974.gadā un ir zināms policijai, tika aizturēts pirmdien, 8.aprīlī. Policijai ir aizdomas, ka vīrietis pagājušās nedēļas nogalē uz Krievijas vēstniecību meta pudeles ar viegli uzliesmojošu šķidrumu. Tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana par sabiedriski bīstamā veidā nodarītu mantas bojāšanu. Par šādiem nodarījumiem soda ar naudas sodu, brīvības ierobežošanu, arestu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Prezidents paraksta dekrētu par izglītības ministra atlaišanu
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) trešdien, 10.aprīlī, parakstīja dekrētu par izglītības ministra Gintauta Jakšta (Gintautas Jakštas) atbrīvošanu no amata pēc tam, kad viņš otrdien, 9.aprīlī, atkāpās no amata. Jakšts iepriekš apgalvoja, ka viņa lēmums atkāpties no amata nācis pēc premjerministres komandas norādījumiem “bez iespējas diskutēt”. Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ministra atkāpšanos no amata ar prezidentu pārrunāja iepriekš. Pēc tikšanās viņa paziņoja, ka sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) tagad būs izglītības ministra pienākumu izpildītāja. Jakšts atkāpās no amata pēc tam, kad sabiedrībā izskanēja sašutums par nesen ieviestajiem starpnovadu eksāmeniem 11.klašu skolēniem, kam paredzēts kļūt par skolas absolvēšanas eksāmenu neatņemamu daļa, skolotājiem apgalvojot, ka viņiem nav bijis laika tiem sagatavoties.
Lietuvas muita izmeklēs “Vičiūnų” grupas eksportu uz Krieviju
Pēc tam, kad “LRT.LT” ziņoja, ka Kauņas mēram Visvaldam Matijošaitim (Visvaldas Matijosaitis) daļēji piederošais uzņēmums “Vičiūnų” grupa ir nosūtījis uz Krieviju sankcionētas un divējāda lietojuma preces, premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien, 9.aprīlī, paziņoja, ka Muitas departamentam ir uzdots noskaidrot, kādi produkti tika eksportēti. Pēc tam iestādes lems, vai valsts ierobežojumi būtu jāpastiprina vai arī uzņēmumam būtu jāpiemēro atbildība par sankciju pārkāpšanu. “Esam vienojušies, ka muitā tiks veikta rūpīga iekšējā izmeklēšana, un tad, manuprāt, mēs varēsim pateikt, kas īsti notika,” žurnālistiem sacīja Šimonīte. Iekšējās izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, vai uz Krieviju nosūtītajām divējāda lietojuma precēm attiecas stingrās ES sankcijas vai Lietuvas valsts noteiktie ierobežojumi to eksportam uz trešām valstīm, norāda premjere.
Strasbūras tiesa uzsāk lietu par sodu “Border Group” brīvprātīgajiem
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pirmdien, 8.aprīlī, uzsāka lietu pret Lietuvu par administratīvajiem sodiem, kas piemēroti nevalstiskās organizācijas “Sienos Grupe” (Border Group) brīvprātīgajiem, kas sniedz humāno palīdzību neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, par neatļautu atrašanos pierobežā. Brīvprātīgie apgalvo, ka 2021.gada decembrī viņi ieradušies pierobežas zonā, lai sniegtu palīdzību kādam Sīrijas pilsonim, kurš gulēja sniegā un nevarēja pastaigāt, un pēc tam izsaukuši viņam ātro palīdzību. Tajā laikā Lietuvā bija izsludināts ārkārtas stāvoklis, un bez Valsts robežsardzes dienesta atļaujas bija aizliegts atrasties pierobežas zonā. Dienests brīvprātīgajiem uzlika naudas sodu par neatļautu uzturēšanos, taču viņi lēmumu apstrīdēja tiesā, kas arī nostājās robežsardzes dienesta pusē.
VRK reģistrē astoņus prezidenta amata kandidātus
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (VRK) pirmdien, 8.aprīlī, pabeidza prezidenta amata kandidātu reģistrāciju, un 12.maijā uz prezidenta amatu kandidēs astoņi politiķi. Vēlēšanu uzraugs ir reģistrējis demokrātu “Par Lietuvu” izvirzīto bijušo aizsardzības viceministru Ģiedrimu Jeglinski (Giedrimas Jeglinskas), Darba partijas līderi Andrju Mazuroni (Andrius Mazuronis), ārstu Eduardu Vaitkus (Eduardas Vaitkus), kurš vēlēšanās kandidēs kā neatkarīgais kandidāts, juristu Ignu Vēgēli (Ignas Vėgėlė), kā arī “Nemunas rītausmas” partijas līderi deputātu Remigiju Žemaitaiti (Remigijus Žemaitaitis). Pagājušajā nedēļā VRK reģistrēja pašreizējo prezidentu Gitanu Nausēdu, kurš tiecas uz otro termiņu, premjerministri Ingrīdu Šimonīti, kuru izvirzīja valdošā konservatīvā partija “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti”, un Vītauta Dižā universitātes Juridiskās fakultātes dekānu Daiņu Žalimu (Dainius Žalimas), kuru izvirzīja valdošajam blokam piederošā partija “Brīvība”.
Lietuvai jāizlemj, kā piedalīties ES jaunajā piecu miljardu eiro palīdzības fondā Ukrainai
Lietuva joprojām lemj, kā sniegt savu ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) nesen pieņemtajā piecu miljardu eiro palīdzības fondā Ukrainai, pirmdien, 8.aprīlī, paziņoja Aizsardzības ministrija. Tiek lēsts, ka Lietuvai būs jāiegulda 21,3 miljoni eiro. ES marta vidū vienojās izveidot fondu kā daļu no bloka ārpusbudžeta Eiropas Miera nodrošināšanas fonda (EMF), kas tiek izmantots, lai daļēji atmaksātu dalībvalstīm par Ukrainai piegādātajiem ieročiem.
Aizsardzības ministrs apgalvo, ka viņam ir prezidenta atbalsts par komandpunktu izveidošanu
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) pirmdien, 8.aprīlī, paziņoja, ka prezidents viņu atbalsta komandpunktu izveidei arī miera laikā. Dienas sākumā Kasčūns apsprieda savus plānus par komandpunktiem ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un aizsardzības virspavēlnieku ģenerāli Valdemāru Rupši (Valdemaras Rupšys). Lietuvas Seims pašlaik apspriež komandpunktu juridisko noformēšanu. Kara gadījumā tie darbotos kā saite starp valsts bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem, kuri ar ieročiem var aizstāvēt valsti. Tomēr komandpunkti būtu jāizveido jau miera laikā, uzsvēra aizsardzības ministrs. Viņa ministrija plāno piektdien iepazīstināt ar koncepciju un cer nākamnedēļ apspriest šo jautājumu parlamentārajā Nacionālās drošības un aizsardzības komitejā.
