Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) rosinās papildināt un precizēt dzelzceļa projekta “Rail Baltica” nacionālā ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) ziņojumu par projektā jau izbūvētām būvju daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija, tostarp pārvada balstam Daugavā.
Švinka norādīja, ka viņš ir saņēmis EDzL ziņojumu, bet tajā ir daudz “pieņēmumu un aplēšu”, kad nepieciešams skaidrs plāns, kā arī nebija ietverti atsevišķi būvniecības elementi, kuriem ir jāveic konservācija, kas rada papildu jautājumus.
“Nebija konkrēts rīcības plāns un laika grafiki, tādēļ SM atbildes vēstulē vērsīs uzmanību vairākiem jautājumiem, tādējādi ziņojums ir jāpapildina un jāprecizē,” sacīja ministrs.
Jautāts, kādu finansējumu plānots piesaistīt konservācijas darbiem, Švinka sacīja, ka EDzL ziņojumā nebija konkrētība un aptuvenas aplēses, tādēļ uz to pamatu nevar diskutēt tālāk par avotiem. “Kad būs iesniegts šis dokuments, tad varēs spriest tālāk,” norādīja Švinka.
Švinka tviterī vēsta, ka, pirmkārt, darbiem pie konservācijas projekta realizācijas ir jāsākas šogad un, otrkārt, konservācijai ir jāattiecas uz dzelzceļa tilta balstu un laidumu pār Daugavu, Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas posma balstiem virzienā uz Mārupi, kā arī rievsienu un citiem ar šiem objektiem saistītiem inženiertehniskiem risinājumiem.
Provizoriskās konservācijas izmaksas posmam pie Rīgas Centrālās stacijas un Daugavas balsta šobrīd tiek lēstas ap 304 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, min ministrs.
Viņš skaidro, ka šī situācija ir tiešas sekas 2022. gadā, satiksmes ministra Tāļa Linkaita pilnvaru laikā, pieņemtajiem lēmumiem “Rail Baltica” projektā. Attiecīgie lēmumi tika nostiprināti, iesniedzot un Eiropas Komisijai (EK) apstiprinot CEF9 pieteikumu Eiropas Savienības (ES) finansējumam.
Švinka papildina, ka 2024. gadā Latvijai bija jāizvēlas, vai atteikties no 28,6 miljoniem eiro CEF finansējuma vai īstenot iepriekš apstiprināto darbu apjomu Rīgas centrālā mezgla posmā, tostarp no dzelzceļa tilta pār Daugavu izbūvi. Latvija esot lūgusi EK pārvirzīt finanšu līdzekļus citiem posmiem, taču tas nebija iespējams, pauž ministrs.
Ministrs skaidro, ka, ņemot vērā, ka CEF finansējums ir stingri piesaistīts konkrētām aktivitātēm un ka ilgtermiņā otrs dzelzceļa tilts pār Daugavu būs neizbēgams, tika pieņemts lēmums šo finansējumu nezaudēt un izbūvēt vismaz vienu tilta balstu ar laidumu.
LETA jau ziņoja, ka “Rail Baltica” uzbūvētā pārvada pār Lastādijas un Krasta ielu, tostarp pārvada balsta Daugavā, konservācija varētu izmaksāt no 300 000 līdz 550 000 eiro, aģentūru LETA informēja EDzL.
Uzņēmumā norādīja, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī tika pabeigta pārvada izbūve pār Lastādijas un Krasta ielu. Tā ir 140 metru gara ielu pārvada inženierbūve, kuras viens no pārvada balstiem tika izbūvēts Daugavā un pārvada klājums sniedzas virs upes. EDzL uzsvēra, ka tilta būvniecība pār Daugavu netika sākta.
EDzL skaidroja, ka visu pārvadu nav nepieciešams konservēt, bet konservācija nepieciešama vietā, kur pārvada laidums sniedzas pāri otrajam balstam, jeb tā sauktajai atsegtajai laiduma daļai.
Provizoriskās izmaksas ietver pabeigtās inženierbūves konservācijas projekta izstrādi un konservācijas darbu izmaksas, kā arī tās būs atkarīgas no konservācijas veida. Pārvada konservācijas izmaksas veidos aptuveni 1,1-2,1% no izbūvētā pārvada izmaksām, kas kopumā bija 26 miljoni eiro.
Plānots, ka projekta izstrāde notiks šogad pirmajā ceturksnī. Līdz ar konservācijas projekta izstrādi būs zināmas konkrētas konservācijas darbu izmaksas.
Jau ziņots, ka SM iepriekš uzdeva EDzL līdz piektdienai, 23. janvārim, iesniegt izmaksu aprēķinus “Rail Baltica” balsta Daugavā konservācijai un pārējā Rīgas mezgla tvēruma apturēšanai.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka par nepabeigto balstu būs jāuzņemas atbildība un notiek izmeklēšana par projekta vadību. EDzL iepriekš apliecinājusi, ka balsts tiks iekonservēts šogad.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidenti un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) ierosināt disciplinārlietu, lai vērtētu atbildīgos un iespējamos radītos zaudējumus saistībā ar “Rail Baltica” nepabeigto balstu Daugavā.
Ziņots arī, ka atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.