Sākot ar 2026.gada 1.janvāri ikvienam ārzemniekam, kas Lietuvā tieši strādā ar klientiem, būs jāprot lietuviešu valoda – tas attieksies arī uz kurjeriem, taksometru vadītājiem, skaistumkopšanas speciālistiem un tirdzniecības darbiniekiem.
Seims šo prasību apstiprināja jau 2024.gadā, ar mērķi panākt ārzemnieku integrāciju Lietuvas sabiedrībā, tomēr nav skaidrs, vai būs pieejami valdou kursi, un kā tiks kontrolēta prasību izpilde. Likuma atbalstītāji norādījuši, ka šādā veidā beidzot tiks risinātas valodas problēmas apkalpojošajā sfērā. LRT veiktā aptauja liecina, ka astoņi no desmit lietuviešiem uzskata, ka apkalpojošās sfēras darbiniekiem ir jāprot runāt lietuviešu valodā.
Prasība attieksies gan uz darbiniekiem no ārzemēm, gan uzņēmumiem, kas viņus nodarbina. Likumdevēji uzskata, ka tādējādi imigranti labāk iekļausies sabiedrībās un tiks iedrošināti vismaz sarunvalodas līmenī iemācīties valsts valodu. Tāpat tiks apmierinātas lietuviešu tiesības saņemt pakalpojumu savā valodā.
Daudzi uzņēmumi informēja, ka darbinieki jau apgūst valodu un apmeklē kursus. Ēdiena piegādes pakalpojuma “Wolt” publicitātes politikas vadītājs Mindaugs Ļutvinsks (Mindaugas Liutvinskas) gan norādīja, ka kurjeri ir neatkarīgi sadarbības partneri, un paši uzņemas atbildību par valodas prasmes atbilstību vajadzīgajam līmenim. Viņš piebilda, ka
uzņēmums cenšas informēt kurjerus par pieejamajiem resursiem un kursiem, lai viņiem būtu vieglāk
pakļauties prasībām un integrēties sabiedrībā.
Arī kopbraukšanas platforma “Bolt” risina valodas jautājumu, sadarbojoties ar partneriem un piedāvājot autovadītājiem kursus. Pirmie dalībnieki jau sākuši valodas apguvi.
Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija rosinājusi valdību izdot dekrētu, kas noteiktu, ka pirmos divus gadus pēc uzturēšanās atļaujas iegūšanas personai valsts valoda jāzina pamatlīmenī (A1). Pēc diviem gadiem, lai turpinātu strādāt ar klientiem, valoda jau būs jāzinas A2 līmenī.
Paslaik Lietuvā A2 līmenī valoda jāzina pakalpojumu, tirdzniecības, transporta un citās sfērās, kur tieši jāsaskaras ar klientiem. B1 līmeņa zināšanas vajadzīgas kultūras jomas darbiniekiem, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu personālam, un citiem nodarbinātajiem, kas strādā sabiedriskajā sektorā un ikdienā sazinās ar klientiem vai sabiedrību. Trešā – B2 – kategorija attiecas uz jomām, kur nepieciešama augsta līmeņa komunikācija.
No prasību izpildes atbrīvotas personas, kam ir pagaidu aizsardzības statuss, piemēram, Ukrainas kara bēgļi.
Daži uzņēmēji brīdinājuši, ka prasības varētu būt pārlieku skarbas zemāka līmeņa darbiniekiem. Lietuvas Viesnīcu un restorānu apvienības vadītāja Evalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė) sacīja, ka, lai gan nozare atbalsta lietuviešu valodas paguvi, skaidrības trūkums par valodas prasmju līmeņiem rada apjukumu. Viņa norādīja, ka daudzi apkolpojošajā nozarē strādājošie jau sākuši apgūt valdou, un varot ļoti skaidri izšķirt, kurš plāno palikt Lietuvā un kurš domā doties uz kādu citu Eiropas valsti.
Valodas eksperti uzsver, ka vārdu krājums ir atkarīgs no darba vietas. Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes lektore Egle Gudavičiene (Eglė Gudavičienė) sacīja, ka, piemēram, kurjeriem un taksometru vadītājiem vajadzīgas vienkāršākās pamatzināšanas – sasveicināties, apstiprināt piegādi un uzdot vienkāršus jautājumus. Tas esot apgūstams īsā laikā.
Gudavičiene lēsa, ka A1 līmeņa apgūšanai varētu pietikt ar 100 līdz 120 stundām. Viņa piebilda, ka iespējas mācīties lietuviešu valodu ir kļuvušas plašākas, tomēr pieejamība ir nevienmērīga.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2699295/lithuania-to-require-foreign-service-workers-to-speak-lithuanian-starting-in-2026
Lasiet arī: Igaunija plāno mainīt Valsts valodas likumu atbilstoši mūsdienu situācijai