Atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam, Jaunā vienotība (JV) šonedēļ veica padziļinātas sarunas par valdības uzdevumiem un darba prioritātēm nākamajiem četriem gadiem ar potenciālajiem koalīcijas partneriem – Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA), kā arī ar Progresīvajiem.
Kā pēc sarunām ceturtdien, 13.oktobrī, atzina JV līderis un pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, JV ir gan līdzīgi, gan atšķirīgi viedokļi ar katru no partijām dažādos jautājumos.
Aizvadīto darba nedēļu JV politiķi iesāka uz koalīcijas veidošanas sarunām aicinot Progresīvos. Sarunā abas partijas nonākušas pie secinājuma, ka tās vēlas iestāties par tiesiskumu un Satversmes tiesas lēmumu respektēšanu, savukārt galvenās pretrunas abām partijām ir tieši budžeta veidošanas jautājumos.
Kā skaidroja JV līderis Krišjānis Kariņš, viedokļis ar Progresīvajiem atšķiras jautājumā par to, kādos apstākļos var veidot valsts budžeta deficītu.
Savukārt Progresīvie, strādājot koalīcijā, «otrajā plānā» ir gatavi atstāt dažus partijas ideoloģiskos uzstādījumus, pēc tikšanās ar JV uzsvēra Progresīvo līderis Kaspars Briškens.
Pēc JV tikšanās ar partiju apvienības AS pārstāvjiem, Kariņš atzina, ka abām partiju apvienībām ir kopīgs redzējums ārpolitikas jomā, tautsaimniecības veicināšanā, kā arī nodokļu politikas kontekstā – abi politiskie spēki atzina, ka īpaši krīzes laikā nedrīkst «raustīt» nodokļu sistēmu.
Savukārt bija arī dažādas jomas, kurā JV un AS viedokļi nesakrīt. JV neatbalsta AS redzējumu par potenciālām izmaiņām Satversmē saistībā ar izmaiņām vēlēšanu sistēmā, savukārt AS neatbalsta JV pozīciju, ka nepieciešamību pieņemt Civilās savienības likumprojektu un ratificēt Stambulas konvenciju.
Līdzīgas domstarpības iezīmējās arī starp JV un NA.
JV uzskata, ka Satversmes tiesas lēmums ir jāpilda, un vispareizāk tas būtu darāms, pieņemot iepriekš minēto Civilās savienības likumu, kas pēc Kariņa teiktā «jau ir sagatavots trešajam lasījumam un ir tikai jāpieņem», taču NA uzskata citādi. Līdzīgi ir ar Stambulas konvenciju, kas ir plaši pieņemta, starptautiska konvencija, kas, Jaunās vienotības ieskatā, arī Latvijai ir jāpieņem, taču arī šajā jautājumā NA esot cits viedoklis.
Savukārt, ņemot vērā, ka JV ar NA jau ir strādājušas ilgstoši kopā, tai skaitā arī pēdējos četrus gadus, kopumā pēc sarunas ir vēlreiz secināts, ka partijām ir ļoti līdzīgs redzējums par ārpolitiku, valsts drošību, valsts ekonomisko attīstību, tai skaitā arī enerģētikas jautājumos.
Noslēdzoties sarunu otrajam raundam joprojām nav skaidrība par to, kādu vietu 14.Saeimā ieņems partija Progresīvie.
Sarunu vadītāja JV uzskata, ka koalīcijā jābūt četriem politiskajiem spēkiem – JV, AS, NA un arī Progresīvajiem, turpretim AS un NA Progresīvos koalīcijā redzēt nevēlas.
Piemēram, AS līderis Edvards Smiltēns informēja, ka AS piedāvājis JV koalīcijas veidošanas un darāmo darbu sarunas tālāk virzīt trīs partiju – JV, AS un NA – starpā. Savukārt NA līderis Raivis Dzintars izteicies, ka topošo koalīciju ir jāveido trīs partijām, un tas ir «izšķirts un skaidrs» jautājums.
JV jaunievēlētajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 12, bet Progresīvie – desmit, tātad ar Progresīvajiem koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.
Plānots, ka 17.oktobrī JV atkārtoti tiksies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai informētu par līdzšinējo valdības veidošanas sarunu kopsavilkumu un analīzi, žurnālistiem pavēstīja Kariņš.
