Notikušas pirmās sarunas ar starptautiskiem uzņēmumiem privāto investīciju piesaistei dzelzceļa “Rail Baltica” projektam, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” pārstāvji.
“RB Rail” informē, ka uzņēmums kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem ir pārrunājuši privāto investīciju piesaisti “Rail Baltica” projektam.
Tikšanās laikā “RB Rail” pārstāvji informēja LIAA par projekta virzību, atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes pētījuma rezultātiem un finansēšanas plāna izstrādes progresu, kas ietver arī alternatīvā finansējuma piesaisti “Rail Baltica” projekta ieviešanai.
Abas puses vienojās aktīvi sadarboties, regulāri apmainoties ar informāciju, lai mērķtiecīgi uzrunātu iespējamos investorus. Kā viens no būtiskiem uzdevumiem tika minēta konkrētu “Rail Baltica” projekta posmu un objektu identificēšana, kas varētu būt pievilcīgi privātajām investīcijām, kas radītu skaidru priekšstatu par investīciju piesaistes iespējām un ierobežojumiem.
Vienlaikus tikšanās laikā secināts, ka jānoskaidro, kuriem posmiem varētu būt nepieciešams valsts budžeta atbalsts, jo privātie ieguldījumi nav iespējami.
Tāpat uzsvērts, ka steidzami nepieciešama politiska vienošanās par pirmā posma apjomu Latvijā, lai turpinātu projekta īstenošanu un nodrošinātu nepieciešamo finansējumu.
“RB Rail” padomes loceklis Arnis Kākulis norāda, ka viņš cerīgi raugās uz LIAA plašo kontaktu loku visā pasaulē, lai kopīgiem spēkiem apzinātu privāto investīciju iespējas un nodrošinātu projekta turpmāko attīstību. “Ar aģentūras kolēģu atbalstu ir notikušas sākotnējās tikšanās ar nozīmīgiem starptautiskiem dalībniekiem, tostarp lielu Francijas banku un Japānas infrastruktūras attīstītājiem, kuri ir izrādījuši interesi par projektu,” viņš minēja.
Kākulis uzsver, ka projekts ir sasniedzis nozīmīgu pagrieziena punktu – projektēšanas darbi prioritārajos projekta posmos tuvojas noslēguma fāzei, un tuvākajos mēnešos plānots sākt pamattrases būvniecību dienvidu posmā Latvijā.
Viņš arī norāda, ka projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 300 starptautiskie un Baltijas valstu partneri, un noslēgti līgumi ar piegādātājiem vairāk nekā 4,7 miljardu eiro vērtībā.
Kākulis informē, ka Eiropas Savienības (ES), ASV, Japānas un citu valstu potenciālo piegādātāju partnerība un interese liecina par pieaugošu lielu ārvalstu uzņēmumu vēlmi un gatavību strādāt reģionā, sniedzot ieguldījumu projektā.
Savukārt LIAA direktors Raivis Bremšmits papildina, ka “Rail Baltica” stratēģiskā nozīmība pēdējos gados ir tikai augusi, tādēļ LIAA ir gatava iesaistīties, lai palīdzētu ar nepieciešamo investīciju piesaisti projekta īstenošanā. “Strādāsim ciešā sadarbībā ar “Rail Baltica” komandu, lai sagatavotu investoriem interesantu piedāvājumu līdzdalībai “Rail Baltica” infrastruktūras attīstībā,” viņš atzīmē.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.