2023.gads farmācijas nozarei un medikamentu ražotājiem Latvijā bijis izaicinājumu un arī pārbaudījumu pilns, aģentūrai LETA sacīja AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
“Statistikā gan redzam, ka līdzīgi gājis arī citām Latvijas vadošajām eksportējošajām nozarēm, jo Latvijas eksporta vērtība šogad ir būtiski kritusies, radot bažas arī par ekonomikas izaugsmes noturīgumu,” piebilda Bundulis. Vienlaikus viņš pauda, ka papildu ārējiem satricinājumiem, ko eksportējošās nozares izjūt īpaši spēcīgi, arī iekšpolitiski farmācijas nozare 2024.gadu sagaidīs neziņā par gaidāmo valsts politiku farmaceitiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamības nodrošināšanā un zāļu tirgus regulējumā, ko paredz Veselības ministrijas (VM) rosinātās izmaiņas recepšu medikamentu kompensācijas sistēmā.
Bundulis atklāja, ka nākamgad “Olainfarm” galvenais fokuss saglabāsies uz patentbrīvo medikamentu attīstību, jauniem Rietumvalstu eksporta tirgiem un investīcijām arī pētniecībā un attīstībā, lai noturētu starptautisko konkurētspēju.
“Vienlaikus gan jāuzsver, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas ražotāji vietējā zāļu tirgū veido knapus 6%, arī mums ir svarīga kopējā valsts veselības aprūpes un zāļu tirgus attīstības politika,” sacīja Bundulis, piebilstot, ka tik stingri regulētā nozarē kā farmācija tas ir kritiski svarīgs jautājums, tāpēc nozares politika un zāļu tirgus regulējuma vīzija nedrīkst mainīties līdz ar katru jaunu nozares ministru, jo farmācijā darbs pie produktu izstrādes un reģistrācijas ilgst gadiem un prasa desmitiem miljonu investīcijas.
Runājot par 2023.gadu, Bundulis komentēja, ka tas “Olainfarm” ir bijis ļoti nozīmīgs vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzņēmums ir iegājis nākamajā piecdesmitgadē, apliecinot, ka Latvijā farmācijas nozare ir augsti attīstīta un eksportspējīga. Otrkārt, līdz ar uzņēmuma jauno akcionāru “AB City” ienākšanu uzņēmumā pirms nepilniem diviem gadiem, 2023.gadā uzņēmums strādājis jau ar pilnu jaudu pie jaunās attīstības stratēģijas īstenošanas, kas maina uzņēmuma vēsturisko attīstības fokusu, koncentrējoties uz jauna, Rietumvalstīs konkurētspējīga produktu portfeļa izstrādi patentbrīvo medikamentu nišā.
“Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no desmit vadošajām farmācijas kompānijām mūsu terapeitiskajās grupās,” sacīja valdes priekšsēdētājs. Viņš gan nenoliedza, ka priekšā vēl ir ļoti intensīvs darbs un milzīgas investīcijas, taču pirmie darba augļi jaunajā stratēģijā novēroti jau šogad – nepilnu divu gadu laikā “Olainfarm” produktu portfelī ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, turklāt 21 jau šobrīd notiek reģistrācijas process vairāk nekā desmit Rietumvalstu tirgos. “Esam spēruši arī pirmos soļus, lai varētu sevi pieteikt Ziemeļamerikā, kur redzam lielu tirgus potenciālu,” norādīja Bundulis.
Kā norādīja Bundulis, patlaban “Olainfarm” primāri fokusējas uz patentbrīvo zāļu izstrādi, tostarp arī “Olainfarm” jaunās terapeitiskajās grupās,
piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentu virzienos. Līdztekus pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē izdevies sekmīgi īstenot tehnoloģiju pārnesi ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem.
Bundulis atklāja, ka kopējās investīcijas produktu portfelī 2023.gadā veidoja deviņus miljonus eiro, bet nākamgad sasniegs jau 22 miljonus eiro. “Turklāt ar akcionāru atbalstu paralēli veicam investīcijas arī ražošanas modernizācijā, digitalizācijā, zaļās enerģijas projektos, lai savā darbā varam būt vēl efektīvāki, konkurēt spējīgāki un videi draudzīgāki,” piebilda “Olainfarm” vadītājs.
Vaicāts par kopējām farmācijas tirgus tendencēm, Bundulis pauda, ka līdz ar tehnoloģisko progresu un diagnosticēšanas metožu pilnveidi, tiek atklātas arvien jaunas slimības, un likumsakarīgi, ka tām ir nepieciešama ārstēšana. “Tas nozīmē, ka arvien lielāku lomu veselības aprūpē sāk ieņemt personalizētā medicīna. Visas prognozes rāda, ka tās loma turpmāko gadu laikā tikai palielināsies,” skaidroja valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī uzsvēra, ka farmācijas industrijai ir jāmeklē efektīvākie veidi, kā apmierināt šīs vajadzības, kas savukārt attīsta pacientam vēl draudzīgāku medikamentu lietošanas formu izgudrošanu, nodrošinot, ka cilvēkam, piemēram, trīs vai četru tablešu vietā ik dienas ir jādzer tikai viena, kā arī samazinot terapijas kursa ilgumu. Bundulis apstiprināja, ka arī “Olainfarm” Zinātnes un pētniecības centrā, jau tiek strādāts pie kombinēto medikamentu izstrādes, lai pacientiem piedāvātu efektīvāku un ērtāku terapiju.
“Savu vietu un lomu farmācijas nozarē nostiprina arī biotehnoloģija,” minēja valdes priekšsēdētājs. Proti, nozarē arvien vairāk tiek runāts par to, ka rekombinētās vakcīnas varētu kļūt par alternatīvu citām ārstēšanas metodēm, taču, lai to nodrošinātu, farmācijas industrijai ir jāpielāgojas un vienlaikus jānodrošina, ka vakcīnas ir pacientiem drošas un efektīvas.
Kā skaidroja “Olainfarm” vadītājs, pirmais nopietnais aizmetnis šajā virzienā bija Covid-19 vakcīna,
taču no tās ieviešanas industrija arī guva nopietnu mācībstundu par to, ka sabiedrībai ir daudz vairāk jāskaidro procesi, lai kliedētu mītus par zāļu drošību. Informācijai ir jābūt objektīvai, saprotamai un pētījumos balstītai, uzsvēra Bundulis.
Kā vēl vienu nākotnes tendenci viņš minēja arī 3D printēšanu. “Lai gan vēl pirms pavisam neilga laika bija grūti iedomāties, ka šo metodi varētu izmantot arī gatavo zāļu ražošanā, šodien pirmie šādi medikamenti jau ir reģistrēti,” komentēja Bundulis, piebilstot, ka arī mākslīgais intelekts strauji ienāk farmācijas nozarē, taču, Bunduļa prāt, tas nespēs aizstāt cilvēku radošumu.
Tāpat Bundulis norādīja, ka kopējās tendences un attīstības farmācijas nozarē noteikti ietekmē arī situācija darba tirgū. Cita starpā darbā ar jauno “Olainfarm” stratēģiju, kas prasa no darbiniekiem arī jaunas zināšanas, kompetences un prasmes, kompānijā novērots, ka jau tagad ir vakances, kurās atrast speciālistu Latvijā nav iespējams neatkarīgi no piedāvātā atalgojuma.
“Man jāsaka, ka diemžēl tas ir likumsakarīgs rezultāts tam, ka jauniešu interese par dabaszinātņu priekšmetu padziļinātu apguvi un centralizēto eksāmenu kārtošanu jau ilgstoši ir bijusi ļoti zema. Lielā mērā to var izskaidrot ar pedagogu trūkumu un arī viņu pārslodzi,” atzina “Olainfarm” vadītājs. Lai motivētu jauniešus kļūt par ķīmijas skolotājiem, “Olainfarm” šogad nodibinājis stipendiju programmu, kurā piecu gadu laikā plānots atvēlēt 75 000 eiro kopskaitā 25 stipendijām.
Vienlaikus Bundulis sacīja, ka kopā ar citiem uzņēmumiem Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijā “Olainfarm” strādā pie jauno ķīmiķu pulciņa projekta skolās, nodrošinot pedagogus gan ar materiāliem, gan arī atalgojumu par viņu ieguldīto darbu fakultatīvajās nodarbībās. “Speciālisti darba tirgū trūkst jau tagad, bet mūsu spēkos ir veidot apstākļus, lai vismaz nākamajās desmitgadēs sagatavotu iedvesmotus un konkurētspējīgus jauniešus Latvijas darba tirgum aktuālajās specialitātēs,” norādīja valdes priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka “Olainfarm” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 120,249 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 66,5% un bija 21,161 miljons eiro.
“Olainfarm” nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. “Olainfarm” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls patlaban ir 30 079 109 eiro.
Kompānijas īpašniece ir AS “Repharm” grupas māteskompānija “AB City”. “AB City” patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, ir Josifs Apts, Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina, Jānis Oskerko un Roberts Tavjevs.