Latvijas ostās kravu apgrozījums tuvākajos gados, visticamāk, neatgriezīsies agrākajā līmenī, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) valdes locekle Elīna Štrodaha.
Viņa uzsvēra, ka ostām ir jāmeklē jauni biznesa modeļi, tostarp jāattīsta ražošana, atjaunojamās enerģijas projekti un tehnoloģijas. “Ostu pārvaldes un uzņēmumi ir identificējuši virkni attīstības projektu, un nākotnes izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tos izdosies īstenot,” viņa piebilda.
Štrodaha skaidroja, ka Latvijas ostu ārējo izaicinājumu pamatā ir ģeopolitiskā situācija un sankcijas, kuru dēļ tranzīta kravu apgrozījums desmit gadu laikā sarucis par apmēram 50%. Tas būtiski samazinājis ostu ienākumus un apgrūtina infrastruktūras uzturēšanu, kas nepieciešama arī eksportam, importam un aizsardzībai.
Savukārt iekšējo izaicinājumu pamatā, pēc viņas teiktā, ir ostu attīstības stratēģijas trūkums, politiskā sašķeltība dažu jautājumu, piemēram, ostu reformas, virzībā, kā arī nepietiekama starpnozaru sadarbība, kas radījusi nekoordinētu, ostām nelabvēlīgu nodokļu politiku.
Tomēr viņa norādīja, ka ostu loma paliek kritiski svarīga, jo caur tām tiek izvesti 88% Latvijas eksporta preču un ievesti 40% importa preču,
kā arī ostās strādā vairāk nekā 10 000 cilvēku. “Ostas ir arī drošības elements – pasaulē vairāk nekā 90% militārās tehnikas tiek pārvadātas pa jūru, un tas nozīmē, ka funkcionējošas ostas un dzelzceļš ir vajadzīgs ne vien Latvijas aizsardzībai, bet arī NATO prasību izpildei,” piebilda LSA valdes locekle.
Viņa informēja, ka kopš 2024.gada notikušas trīs Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdes, bet piecus gadus tādas nenotika vispār. Atbilstoši Ostu likumam LOTLP sēdēm jānotiek reizi ceturksnī.
Tāpat Saeimā šogad iesniegti grozījumi Ostu likumā, kas tostarp paredz pabeigt pirms sešiem gadiem sākto ostu reformu. LSA atbalsta likumprojekta virzību, bet iebilst pret tā redakciju un turpinās skaidrot savu nostāju Saeimā. “Vērojama arī lielāka skaidrība sadarbībā ar Centrālāziju, kas ir būtisks partneris Latvijai un Eiropas Savienībai (ES). Savukārt Ekonomikas ministrija kopā ar nozari izstrādājusi Ceļa karti lielo ostu attīstībai 2025.-2027.gadam, kas kalpo kā rīcības plāns ostu attīstības projektu īstenošanai,” sacīja Štrodaha.
Viņa atzīmēja, ka ir nepieciešams definēt Latvijas ostu attīstības virzienu un ostu lomu ekonomikā ilgtermiņā. Tāpat ir jāapstiprina Ceļa karte lielo ostu attīstībai, lai to varētu sākt īstenot.
Asociācijas ieskatā, LOTLP sēdes un operatīvā darba grupa, kuru plānots izveidot, varētu kļūt par platformu operatīvākai informācijas apmaiņai un problēmu risināšanai.
Jau ziņots, ka Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 22,635 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.
2024.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 36,012 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2023.gadā. Tostarp pērn astoņos mēnešos Latvijas ostās pārkrāva 23,202 miljonus tonnu kravu.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija reģistrēta 1997.gadā.