Jaunajai vienotībai (JV) un Progresīvajiem ir ļoti līdzīgi uzskati tiesiskuma jautājumos, bet liela atšķirība par valsts budžeta jautājumiem, savukārt Progresīvie iestāsies par tiesiskumu un Satversmes tiesas lēmumu respektēšanu, secināts pēc abu partiju pārstāvju tikšanās pirmdien, 12.oktobrī.
Kā skaidroja JV līderis Krišjānis Kariņš, viedokļi atšķiroties par to, kādos apstākļos var veidot valsts budžeta deficītu, skaidroja politiķis.
Vaicāts, vai joprojām redz iespēju izveidot četru partiju – JV, Apvienotā saraksta (AS), Nacionālās apvienības (NA) un Progresīvo koalīciju –, Kariņš atbildēja, ka runāt, kurš būs koalīcijā ir pāragri.
Primāri ir jārunā par nākamās valdības darbiem, pauda JV līderis.
Savukārt Progresīvie koalīcijas sarunās iestājas par tiesiskumu un Satversmes tiesas respektēšanu, reizē partija «otrajā plānā» ir gatava atstāt dažus citus ideoloģiskos uzstādījumus, pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda Progresīvo politiķis Kaspars Briškens.
Ar šādiem un citiem uzstādījumiem Progresīvie ir gatavi runāt arī ar AS un NA pārstāvjiem. Neformālas sarunas ar AS varētu notikt ceturtdien, 13.oktobrī, pieļāva politiķis.
Briškens uzsvēra, ka Valsts prezidents Egils Levits esot iezīmējis, ka topošajai koalīcijai jābūt vērstai uz tiesiskumu, ekonomisko attīstību, labu pārvaldību, nepieļaujot savtīgas intereses.
Progresīvie potenciālajiem partneriem gatavi vaicāt, vai tie respektēs ST spriedumus un tiesu neatkarību kopumā,
kā arī to, ka valsts pārvaldē strādātu neatkarīgi profesionāļi, nevis «varai pietuvināti darboņi». Partneru nostāja šajos un citos jautājumos arī izšķirs, vai “Progresīvie” būs gatavi piedalīties valdības veidošanā, atzīmēja partijas politiķis.
Kā BNN iepriekš ziņoja, tāpat kā 11.oktobrī ar Progresīvajiem, tā trešdien, 12.oktobrī, Jaunā vienotība plāno padziļināti par tām pašām tēmām runāt ar AS un ceturtdien, 13.oktobrī, ar NA.
Aizvien saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas Progresīvie Saeimas frakcijai.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Lasiet arī: Jaunā vienotība otro reizi tiksies ar Progresīvajiem, Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību
