Rīgas Stradiņa universitātes profesores, advokātes Karinas Palkovs apstiprināšanu tiesībsarga amatā pašlaik sola atalstīt koalīciju veidojošās partijas un arī opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS).
“Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pavēstīja, ka frakcijas deputāti trešdien vienbalsīgi nolēmuši atbalstīt Palkovas iecelšanu amatā.
Pilnu Saeimas frakcijas atbalstu Palkovai iepriekš pauduši arī “Progresīvie”.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA pavēstīja, ka frakcija gatava balsot par Palkovu tiesībsarga amatā. Tieši ZZS pieteica Palkovu šim amatam.
Tāpat rīkoties plāno arī opozīcijā esošais AS. Kā aģentūrai LETA pastāstīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars, Palkovai ir “absolūts atbalsts”, reizē paužot cerību, ka viņai izdosies gūt Saeimas vairākuma atbalstu.
Līdz ar to Palkovai vajadzētu savākt stabilu balsu vairākumu, lai tiktu apstiprināta amatā.
Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputātiem šajā jautājumā būs brīvais balsojums. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa aģentūrai LETA sacīja – lai arī trešdien aizvadīto tikšanos ar Palkovu LPV vērtē pozitīvi, esot jautājumi, kas varot tikt interpretēti dažādi. Domstarpības raisījuši dzimuma definīcijas jautājumi un to ietveršana Satversmē, izteicās Liepiņa.
Tikmēr “Stabilitātei” frakcija ar Palkovu tiksies nākamajā trešdienā, 10.septembrī, un par iespējamo atbalstu lems pēc tam, aģentūrai LETA pastāstīja frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova.
Tikšanās ar Palkovu ieplānota arī Nacionālās apvienības (NA) deputātiem, pēc kā plānots lemt par iespējamo atbalstu, aģentūra LETA uzzināja politiskajā spēkā.
Kā ziņots, koalīciju veidojošās partijas sadarbības sanāksmē vienojušās tiesībsarga amatam virzīt Palkovu, paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.
Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.
Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.
Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.
Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.
Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju “Vienotība”, RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku “Sabiedrība citai politikai”, kas, apvienojoties ar partiju “Jaunais laiks” un “Pilsoniskā savienība”, kļuva par “Vienotību”. Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.
Tiesībsarga amata kandidātus deputāti var izvirzīt līdz 4.septembrim. Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.
Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Pēc Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.