Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, ziņo Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā – 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri – patēriņa cenas pieauga par 0,6%.
2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), vēsta CSP.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.
Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).
Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,1%), kā arī gaļas izstrādājumiem (-2,2%). Tāpat akciju ietekmē lētāks bija piens (-2,5%), jogurts (-3,5%), sviests (-3,3%), kafija (-0,8%) un piena produkti (-1%). Cenas samazinājās cukuram (-4,8%), kā arī miltiem un citiem graudaugiem (-2,2%).
Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 2,5%. Tostarp galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 2,4% un apaviem par 3,5%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,9%. Būtiskākais cenu kritums šajā grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-4,2%) un siltumenerģijai (-0,1%).
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 1,8%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 4,9%. Dīzeļdegviela palika lētāka par 5,6%, benzīns – par 4,8%, savukārt auto gāze sadārdzinājās par 0,2%. Mēneša laikā dārgāki bija arī pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 3,1%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, kā arī juvelierizstrādājumi.
CSP norāda, ka pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums mēneša laikā bija farmaceitiskajiem produktiem, mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, vīnam, personālajiem datoriem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Savukārt cenas pieauga alum, kā arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,7 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-2 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,7%.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+13%) un svaigiem augļiem (+11,5%). Cenas pieauga maizei (+6%) un konditorejas izstrādājumiem (+7%). Cenas palielinājās kafijai (+10,4%), cūkgaļai (+9,6%), saldējumam (+15,4%), olīveļļai (+31,1%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,2%), augļu un dārzeņu sulām (+15,4%), kā arī saldumiem (+21,2%).
Savukārt cenas gada laikā saruka pienam (-18%), piena produktiem (-12,2%), sieram un biezpienam (-6%), sviestam (-19%), kā arī mājputnu gaļai (-6,2%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,3%. Tostarp alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,3%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam, savukārt tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 6,4%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 10,3%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (-19,7%). Cenas samazinājās elektroenerģijai (-12,2%), cietajam kurināmajam (-24,7%), dabasgāzei (-27,1%), kanalizācijas pakalpojumiem (-11,6%) un ūdensapgādei (-3,1%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+6,4%), mājokļa īres maksa (+9,4%), atkritumu savākšana (+14%), vēsta pārvaldē.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 6,8%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi, zobārstniecības pakalpojumi un medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā samazinājās par 1,1%, ko noteica degvielas cenu kritums par 5,6%. Dīzeļdegviela kļuva lētāka par 6,2%, benzīns – par 3,2%, bet auto gāze – par 15,7%. Gada laikā cenu kritums bija arī lietotām automašīnām. Savukārt cenas pieauga pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru aviopārvadājumiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā kāpa par 3,3%, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt cenas samazinājās personālajiem datoriem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 6,7%. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tostarp cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 6,6%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 6,7% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 5,6%. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās maksa veco ļaužu pansionātos.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, pirmsskolas izglītībai un apaviem.
Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 17,3%, 2021.gadā – 3,3%, 2020.gadā – 0,2%, 2019.gadā – 2,8%, bet 2018.gadā – 2,5%.
Lasiet arī: Lai ap Saeimu nevazātos pīpējoši deputāti, nolemj saglabāt parlamenta smēķētavu
