Sūdzību iesniegusi organizācija "Lighthouse Records," un tajā EK apsūdzēta par tādu noteikumu ieviešanu, kas neļauj sabiedrībai uzzināt, cik daudz enerģijas un ūdens nepieciešams katra atsevišķā datu centra darbībai. Pašlaik pieaug sabiedrības pretestība energoietilpīgu datu centru veidošanai Eiropā, un arī enerģijas cenas pieaug. Nīderlandes bezpeļņas organizācija "Lighthouse Reports," kas nodarbojas ar pārrobežu izmeklēšanām saistībā ar valdības un lielo uzņēmumu pārkāpumiem, norādījusi, ka EK veido klusuma mūri par reālo enerģijas patēriņu. ES politikas veidotāji esot apņēmušies liegt vai ierobežot pieeju informācijai, un aizēnot izpratni par to, kā darbojas datu centri.
Sūdzība ar pirmo pārbaudījumu saskarsies novembrī, kad Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja lems, vai tā tiks pieņemta. Ja sūdzība tiks pieņemta, Orhūsas konvencija lems, vai ES ir pārkāpusi savus pienākumus konvencijas ietvaros.
EK neatbildēja "Politico" lūgumam pēc komentāra.
Mākslīgā intelekta straujajai attīstībai palielinot pieprasījumu pēc energoresursiem,
ES, lai neatpaliktu no ASV un Ķīnas, paziņojusi par mērķi tuvākajos gados trīskāršot datu centru jaudu.
Vienlaikus, pieaugot enerģijas cenām, visā Eiropā vērojama arī pieaugoša sabiedrības pretestība pret datu centriem. Lai ierobežotu ar vidi saistītās izmaksas un veicinātu zaļāku būvniecību, EK pagājušajā nedēļā prezentēja jaunu caurspīdīguma atbilstības zīmi. ES enerģētikas komisārs Dans Jorgensens (Dan Jørgensen) intervijā "Politico" sacīja, ka, ja netiks panākts, lai lielie enerģijas patērētāji pieskaņojas bloka kopējiem mērķiem, pastāv risks, ka ES pati nespēs sasniegt savus mērķus.
Saskaņā ar EK datiem, Eiropas datu centri 2025.gadā izmantojuši 20,7 teravatstundas elektrības (jeb tikpat, cik gadā patērē visa Horvātija) un vairāk nekā astoņus miljonus kubikmetru ūdens. Tas ir par 26% lielāks elektrības un par 52% lielāks ūdens patēriņš, nekā 2024.gadā. Tomēr šie skaitļi neparāda pilnīgu ainu, jo EK nesniedz pilnīgus datus. Tie publiskoti kā kopums pēc tam, kad 2024.gadā likums liedza Briselei un ES valstu galvaspilsētām izpaust visu informāciju un galvenos rādītājus par katru atsevišķo datu centru. Likums tika pieņemts tehnoloģiju milžu lobija iespaidā, kuri nepieciešamību pēc tā pamatoja ar "komerciālām interesēm."
Eiropas Parlamenta konservatīvā spārna pārstāvis Djego Soljē (Diego Solier) sacīja, ka Eiropas datu centru paplašināšanai jānotiek reizē ar uzticamas informācijas sniegšanu pilsoņiem un politiķiem par enerģijas un ūdens patēriņu. Viņš nekomentēja sūdzību, bet sacīja, ka izejas punkts ir caurspīdīgums. Tajā pašā laikā tam esot jābūt proporcionālam, un nevajadzētu notikt tā, ka uzņēmumi ir spiesti izpaust komerciāli sensitīvu informāciju.
"Lighthouse Reports" sūdzībā norādīts, ka EK ir atbildīga par informācijas liegšanu sabiedrībai
saistībā ar Eiropas milzīgajiem datu centriem, ļaujot to operatoriem neizpuast informāciju par enerģijas patēriņu, un tas esot Orhūsas konvencijas pārkāpums.
Pēc tam, kad organizācijai neizdevās panākt, lai EK un valstu valdības publisko to rīcībā esošos datus, tā apsūdzējusi EK par nepamatotu slēpšanos aiz konfidencialitātes izņēmumiem. Organizācija arī uzskata, ka jaunās atbilstības zīmes (ko kritizējuši industrijas pārstāvji), nevar izlabot informācijas slēpšanu. Atbilstības zīmes paredz, ka operatoriem no nākamās vasaras būs jānovērtē sava energoefektivitāte, ūdens patēriņš un zaļās enerģijas īpatsvars skalā no A līdz G. "Lighthouse Reports" norādīja, ka jaunie noteikumi joprojām slēpj kopējo enerģijas patēriņu un citus rādītājus, kas nepieciešami, lai izvērtētu datu centru radīto oglekļa nospiedumu.
Lasiet arī: Briti turpina izmeklēt iespējamo terorakta plānošanu; neizslēdz ārvalstu iesaisti
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
