Pašvaldībām varētu būt jārod iespējas līdzfinansēt mācību materiālu nomaiņu uz jaunajiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
No kopumā piešķirtajiem papildu 119,7 miljoniem eiro prioritāro pasākumu īstenošanai izglītības un zinātnes jomā nākamgad 4,2 miljoni eiro tiks novirzīti, lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, kā arī e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei. Papildus atvēlētais finansējums ir par 14 miljoniem mazāks nekā IZM bija lūgusi.
Čakša skaidroja, ka digitālajām platformām tiks nodrošināta visa pieejamība, savukārt mācību līdzekļu izstrādei nepieciešamo finansējumu plānots meklēt caur struktūrfondiem.
Izglītības un zinātnes ministre kopumā vērtē pozitīvi piešķirtā papildus finansējuma apmērus, jo tas ļaušot īstenot gan pedagogu darba atalgojuma pieaugumu atbilstoši pavasarī apstiprinātajam atalgojuma grafikam, gan pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vienlaikus viņa piekrīt, ka zinātnei varētu gribēt lielāku finansējumu. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtajai informācijai, augstākās izglītības un zinātnes attīstības vajadzībām nākamajā gadā papildus paredzēti 17,6 miljoni eiro.
Izglītības nozares pārstāvji vairākkārt izcēluši nepietiekamo finansējumu mācību līdzekļu pilnvērtīgai nodrošināšanai. Tam piekritusi arī Valsts izglītības satura centra vadītāja (VISC) Liene Voroņenko.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga iepriekš pauda kritiku, ka
pedagogu saime ir ķīlnieku lomā, jo jautājums par mācību līdzekļiem ir jārisina ar pašvaldībām,
bet tajās atšķiroties rocība.
“Būtībā viss [kompetencēs balstītā satura ieviešanas] cikls ir noslēdzies, un eksāmeni ir bijuši, bet mācību līdzekļu joprojām trūkst. Tas ir tas pats, kas aizsardzības jomā strādājošajam teikt iet sargāt robežu bez ieročiem, ārstam paprasīt pacientam iedot skalpeli operācijas laikā vai skolas pavāram teikt, lai [par saviem līdzekļiem] nopērk produktus un pabaro bērnus,” sacīja Vanaga. Viņa uzsvēra, ka būtu jāpārtrauc retorika paģērēt izglītības kvalitātes rādītājus, kamēr nav nodrošināti visi nepieciešamie resursi.
Lasiet arī: AS pieprasījis Čakšai paskaidrojumu par skandalozo mācību materiālu nokļūšanu izglītības sistēmā