Saskaņā ar jaunākajiem “Eurostat” datiem gandrīz 912 000 cilvēku 2024.gadā pirmo reizi iesniedza patvēruma pieteikumu Eiropas Savienībā (ES), kas ir par 13% mazāk nekā iepriekšējā 2023.gadā, kad šādu pieteikumu bija nedaudz vairāk nekā miljons, ziņo “Politico”.
Tas ir pirmais pirmreizējo pieteikumu skaita samazinājums kopš 2020.gada, lai gan šis skaitlis joprojām ir ievērojami lielāks nekā vidējais rādītājs pirms Kovida.
Migrācijas politika ir satricinājusi bloku, jo vadošās partijas pieņem asāku retoriku par patvēruma meklētājiem un imigrantiem, cenšoties apturēt galēji labējo populistu kustību pieaugumu aptaujās.
Sīrijas pilsoņi veidoja 16% no kopējā pirmreizējo pieteikumu skaita – 147 965 pieteikumi, kam sekoja venecuēlieši ar 72 775 pieteikumiem un afgāņi ar 72 155 pieteikumiem.
Kopš 2013.gada Sīrija pastāvīgi ir bijusi galvenā patvēruma meklētāju izcelsmes valsts, taču kopš Bašara Asada režīma krišanas pagājušā gada nogalē dažas ES valstis ierosināja, ka migrantiem, kas aizbēguši uz Eiropu, vajadzētu atgriezties tagad, tā dēvētajā, drošajā valstī.
Vācija, Spānija un Itālija bija galvenie patvēruma meklētāju galamērķi, un uz tām kopā attiecās vairāk nekā puse no 2024.gadā iesniegtajiem pirmreizējiem pieteikumiem.
Kipra un Grieķija saņēma vislielāko pieteikumu iesniedzēju skaitu attiecībā pret to iedzīvotāju skaitu – attiecīgi 7,2 un 6,6 pieteikumu iesniedzēji uz 1000 iedzīvotājiem.
Vismazāk pirmreizējo patvēruma iesniegumu – mazāk par tūkstoti – saņēmušas Ungārija (25), Slovākija (135), Lietuva (29) un Latvija (800).
Dānijas sociāldemokrātu premjerministre Mete Frederiksena (Mette Frederiksen) šonedēļ intervijā portālam “Politico” apgalvoja, ka “masveida migrācija” ir “drauds Eiropas ikdienas dzīvei”, un atzina, ka jau sen iestājas par “nulles patvēruma” politiku.
Vācijā aizejošais kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) pastiprināja savu retoriku migrācijas jautājumā, lai gan tas neglāba viņu no sakāves februārī notikušajās vēlēšanās, kurās uzvarēja konservatīvais Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz), kuram ir vēl stingrāka nostāja pret migrāciju.
Arī Eiropas Komisija (EK) īsteno vērienīgu migrācijas apkarošanu. Pagājušajā nedēļā Ek nāca klajā ar jaunu plānu, kā racionalizēt deportācijas, pastiprināt sodus noraidītajiem migrantiem, kuri neizbrauc no bloka, un izveidot “atgriešanas centrus” valstīs ārpus ES, kuros izmitināt cilvēkus, kas gaida deportāciju, ja viņu patvēruma pieteikums ir noraidīts.
2024.gadā deportāciju skaits no ES uz trešām valstīm turpināja pieaugt, pārsniedzot 25 000, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2021.-2023.gada līmeni.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, palielinājās piespiedu atgriešanas gadījumu skaits, 2024.gada 3.ceturksnī sasniedzot 11,8 tūkstošus. Pieauga arī brīvprātīga atgriešanās, sasniedzot augstāko reģistrēto līmeni.
Lasiet arī: Pēc pilsoņu aizturēšanas Vācija atjauno ieteikumus ceļošanai uz ASV
