Pēc sešu gadu pārtraukuma Latvijas Dabas fonda tiešraidēs atgriežas ūpja (Bubo bubo) ligzda, šoreiz no Pierīgas mežiem. Te putni izvēlējušies apdzīvot mākslīgo ligzdu, kas uzstādīta, lai radītu ūpjiem drošākas ligzdošanas iespējas – tā ir augstāk par zemi un līdz ar to ūpjus neapdraud plēsēji un cilvēka darbības ietekme.
Ūpja tiešraide ir ar nakts redzamību, līdz ar to skatītāji varēs vērot arī ūpja un citu nakts dzīvnieku dzīvi tumšajā diennakts laikā.
Ūpis ir Latvijas lielākais pūču dzimtas putns, kurš izceļas ar spalvu pušķu “austiņām” un lielajām oranžajām acīm. Mātītes var būt pat trīs kilogramus smagas, un ūpju dzīves ilgums var sasniegt trīsdesmit gadus. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei ūpji Latvijā bija samērā parasti ligzdotāji, taču mūsdienas to populācija ir sarukusi un ir zināmas tikai 13 ligzdošanas teritorijas.
Ūpis Latvijā ligzdo uz smilšakmens atsegumu nišām, vecās plēsīgo putnu ligzdās, kā arī uz zemes pie lieliem koku stumbriem vai izgāztu koku saknēm, bet šādās vietās gan pieaugušie putni, gan mazuļi ir īpaši neaizsargāti pret citiem plēsējiem. Ūpji ir aktīvi krēslas un nakts stundās, viņu lidojums ir gandrīz nedzirdams, lēns un zems, savukārt barībai ūpji medī mazus zīdītājus un citus putnus.
“Ūpju ligzdošanas teritorija SIA “Rīgas meži”, kurā atrodas tiešraides ligzda, nonāca pētnieku redzeslokā 2022. gadā, pateicoties novērojumam, kas tika ziņots portālā Dabasdati.lv. Ligzdošanas iecirknis un tā apkārtne ir klasisks ūpju biotops – skraja, vecu priežu audze ar reljefa pacēlumiem. Divas zināmās dabiskās ligzdas ūpju pāris iepriekšējos gados ierīkoja reljefa pacēluma virsotnē un nogāzē zem priedes saknēm. Latvijas Ornitoloģijas biedrības ūpju ligzdu projekta laikā teritorijā tika uzstādītas arī trīs mākslīgās ligzdas jeb pusmucas, un pēc teju trīs gadu iepazīšanās perioda ūpju pāris vienu no tām izvēlējās apdzīvot. To arī tagad varam skatīties tiešraidē,” stāsta ornitologs Pēteris Daknis.
Sekmīgai ūpju ligzdošanai ir svarīgi vairāki faktori.
Ūpji ir ļoti jutīgi pret traucējumiem ligzdošanas laikā – traucējums pavasarī var novest pie ligzdas pamešanas, tāpēc nepieciešams ligzdas apkārtni pasargāt no mežsaimnieciskās darbības. Ūpji arī ir ļoti teritoriāli un var uzturēties vienā vietā gadiem ilgi, līdz ar to dzīvotnes zudums konkrētā vietā var nozīmēt ilgstošu sugas izzušanu no visa apvidus. Tāpat ūpji ir nakts un krēslas mednieki, kas balstās uz izcilu dzirdi un maskējošu apspalvojumu, tāpēc tiem nepieciešama vide, kurā tās var nemanāmi pārvietoties – skraji meži, veci koki un dabiskas struktūras, kas nodrošina gan slēptuves, gan medību iespējas.
Otrs tiešraižu jaunums ir lauku piekūns – izveidota jauna tiešraide lauku piekūnam. Tas ir baloža lieluma putns, tautā saukts arī par peļu vanadziņu, kurš Latvijā ir samērā bieži sastopams dienas plēsīgais putns. Piekūna tiešraides kamera ir jau otrā kamera Latvijā, kuras tehniskā sistēma uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.
Šobrīd skatītājiem pieejamas piecas putnu tiešraides: jūras ērgļus, baltos stārķus, zivjērgļus, ūpjus un lauku piekūnus var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā, savukārt līdz aprīļa vidum tiks atjaunotas arī pārējās: mazie ērgļi, vistu vanagi, melnā klija, melnais stārķis un svīre.
Lasiet arī:
“Alkatīgie sliņķi” – Sedokova skarbi izsakās par Jāņa Timmas ģimeni
Viena zodiaka zīme līdz maijam atradīsies īpaši labvēlīgā kosmisko enerģiju ietekmē
Vācijas izlūkdienests atklāj, ko Kremlis slēpj no krieviem – situācija ir katastrofāla
Rīgā vīrietis savu māti izmet no ceturtā stāva balkona
VIDEO | Kaut kas neredzēts: Krievijas propagandisti atzīst padomju režīma noziegumus