Pēc tūristu vīzu aizlieguma Krievijas pilsoņiem situācija pie Baltijas valstu robežām mierīga

Baltijas valstīs un Polijā stājas spēkā aizliegums Krievijas tūristiem šķērsot valstu robežas sākot ar pirmdienu, 19.septembri. Igaunijā Narvas robežkontroles punktā situācija ir mierīga un, salīdzinot ar vasaru, iebraucēju skaits no Krievijas ir samazinājies, vēsta igauņu sabiedriskais medijs ERR.

Saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex datiem, kopš kara sākumā Ukrainā Igaunija bija otra populārākā valsts, caur kuru Krievijas tūristi visbiežāk ceļoja uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kopš tika apturēta gaisa satiksme starp Krieviju un Eiropas Savienību šī gada februāra beigās, gandrīz 300 000 Krievijas pilsoņu ir šķērsojuši Igaunijas robežu. No Narvas daudzi devās tālāk uz Itāliju, Franciju un citiem Šengenas zonas galamērķiem, bet bija arī daļa tūristu, kas pavadīja laiku Igaunijā.

Tomēr kopš pirmdienas, 19.septembra, vairs tādas iespējas nebūs, jo Krievijas tūristiem tiks liegta ieceļošana Igaunijā.

Jaunieviestais aizliegums ietekmēs ne tikai tūristus, bet arī tos, kuriem Igaunijā ir nekustamie īpašumi. Tomēr lielākā daļa Krievijas pilsoņu, kas ieceļo Igaunijā caur Narvas robežkontroles punktu, ir vietējie iedzīvotāji ar Igaunijā izsniegtām termiņuzturēšanās atļaujām, kuri apmeklē radiniekus vai dodas komandējumā.

Pēc Narvas robežkontroles punkta direktora Mareka Livasa (Marek Liiva) sacītā, salīdzinājumā ar šī gada vasaru, robežu ir šķērsojis samērā mazs Krievijas tūristu skaits.

Viņš sacīja, ka šobrīd Narvas robežkontroles punktu ir šķērsojuši aptuveni 4 000 Krievijas pilsoņu, kas ir trīs reizes mazāk nekā tas bija pirms pandēmijas un kara sākuma Ukrainā.

Pirms ierobežojumu ieviešanas, no Narvas atpakaļ uz Krieviju dienā vidēji tika nosūtīti desmit līdz divdesmit cilvēki. Dotajā brīdi esot grūti prognozēt, vai šis skaists palielināsies.

Krievijas tūristi, ierodoties Narvā, žurnālistiem agrāk labprāt stāstīja par saviem ceļojuma plāniem, tomēr tagad viņi to dara nelabprāt. Kopumā rodas iespaids, ka tūristi ir nobažījušies par ieviestajiem ierobežojumiem.

Aleksandrs no Sanktpēterburgas žurnālistiem pie Narvas robežas sacīja, ka ir vīlies, ka vairs nespēs ceļot uz ES caur Igauniju. Pirms tam viņš esot braucis atvaļinājumā uz Itāliju, bet tagad nezinot, kur varēšot doties atvaļinājumā, jo ceļošana kļūstot sarežģītāka.

Līdz ar Igauniju, arī Lietuva un Latvija ir slēgušas savas robežas Krievijas tūristiem.

Lietuvā izņēmuma gadījumi attieksies uz diplomātiem, disidentiem, transporta uzņēmumu darbiniekiem, ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kā arī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Lietuvas termiņuzturēšanās atļauja vai kādas Šengenas valsts ilgtermiņa vīza.

Neskatoties uz aizliegumu, ir Krievijas pilsoņi, kuri tomēr centās iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas puses pie Ķībartas robežkontroles punkta.

Jāņem vērā arī fakts, ka Krievijas pilsoņiem būs ļauts ar vilcienu šķērsot Lietuvu no un uz Kaļiņingradu.

Pirmdien, 19.septembrī, arī Latvijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu – Šengenas īstermiņa vīzu turētāju – ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Noteikti ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, šķērsojot ES ārējo robežu, tostarp lidostā.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas