Uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pagājušajā gadā uzlabojās, trešdien, 15.februārī, Biznesa augstskolas Turība un pētījumu kompānijas SKDS apkopotā Turības biznesa indeksa prezentācijā sacīja šīs mācību iestādes Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.
Dati liecina, ka uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pagājušajā gadā paaugstinājies par septiņiem punktiem. Ja 2021.gadā Turības biznesa indeksa vērtība bija -23,3, tad pērn indeksa vērtība bija -16,3. Driņķe norādīja, ka
indeksa rādītājs ir negatīvs visos piecos pētījuma gados.
Viņa piebilda, ka valdības darbu pērn pozitīvi vērtēja 13% aptaujāto uzņēmēju, savukārt vairāk nekā 50% valdības darbu vērtēja drīzāk kā traucējošu uzņēmējdarbībai.
Kā pozitīvākos uzņēmējdarbības vides aspektus aptaujātie uzņēmēji vērtējuši uzņēmējdarbības sākšanas ātrumu un vieglumu, pašvaldību attieksmi, kā arī sabiedrības attieksmi pret uzņēmējiem. Savukārt kā negatīvākos aspektus uzņēmēji vērtēja elektroenerģijas tirgu, darbaspēka pieejamību, administratīvo slogu un ar uzņēmējdarbību saistīto normatīvu nestabilitāti.
Turības Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs informēja, ka uzņēmēju vērtējuma indekss par valdības darba ietekmi uz tiesisko vidi pērn bija -29,2, bet tas ir uzlabojies par 15,1 procentpunktu salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad šis indekss bija -44,3.
Krievs informēja, ka
54,4% aptaujāto valdības darbu vērtē kā traucējošu,
bet 28,2% uzskata, ka valdība ne traucē, ne palīdz. Krieva ieskatā šis rādītājs vērtējams labi – ja valdība nav manāma, tad uzņēmējiem tas ir pozitīvi. Tāpat Krievs piebilda, ka valdības darbu pozitīvāk vērtē lielie uzņēmumi.
Uzņēmēju vērtējuma apakšindekss par administratīvo slogu pērn bija -35, un tas ir uzlabojies par 18,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad apakšindekss bija -53,9. Administratīvo slogu kā pieņemamu vērtējuši 23,3% aptaujāto uzņēmēju, bet kā pārāk lielu – 74,7% aptaujāto. Krievs atzina, ka
administratīvo slogu kā pieņemamu daudz biežāk vērtē uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu.
Krieva ieskatā tas var liecināt, ka salīdzinājumā ar ārvalstīm administratīvais slogs Latvijā nemaz nav tik liels.
Tiesiskās vides vērtējuma apakšindekss pērn bija -15,9, kas ir uzlabojums par 20,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad apakšindeksa vērtība bija -36,6. Krievs skaidroja, ka šis ir augstākais tiesiskās vides vērtējums visā Turības biznesa indeksa piecu gadu vēsturē. Tiesisko vidi kā sliktu raksturojuši 46,4% aptaujāto, bet kā labu – 31,4%. Arī šajā kategorijā labāks vērtējums ir lielajiem uzņēmumiem.
Savukārt likumdošanas stabilitātes, nemainības un prognozējamības aspekta apakšindekss pērn bija -40,5, tomēr tas ir uzlabojums par 13,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021.gadu, kad apakšindekss bija -53,8. Kā sliktu likumdošanas aspektu vērtējuši 76,5% aptaujāto, bet kā labu – 20,3% aptaujāto uzņēmēju.
Turības biznesa indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vidi kopumā. Decembrī veiktajā pētījumā par 2022.gadu piedalījās 750 Latvijas uzņēmēju.
Lasiet arī: Pusei MVU nav līdzekļu investīcijām, trešdaļa iegulda biznesa attīstībā