Sarunas par mieru Ukrainā kļūst aktīvākas un spriedze ap tām pieaug. ASV prezidents mēģina par katru cenu steidzināt procesu uz priekšu ātrāk, lai rezultāts jau ir ap Ziemassvētkiem. Eiropa arvien skaļāk runā par drošības riskiem, bet Kijiva mēģina izpatikt katram Trampa nesaprātīgajam priekšlikumam, lai tikai nesadusmotu brīvās pasaules līderi. Baltijas valstīm šīs diskusijas ir vistiešākajā veidā saistītas ar pašu drošību, jo jebkura piekāpšanās Krievijai maina drošības līdzsvaru reģionā. Tāpēc ne bez bažām pie mums raugās uz jauno ASV ārpolitikas stratēģiju, kurā Krievija vairs nav drauds, bet stratēģiskais partneris, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Februārī šoku izraisīja ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa paziņojumi Minhenes drošības konferencē. Tie bija skarbi, tieši un daudziem Eiropā – aizvainojoši. Venss kritizēja Eiropas politiku, vērtības un pat demokrātijas izpratni. “Drauds, par kuru es visvairāk uztraucos Eiropas kontekstā, nav Krievija, nav Ķīna un nav kāds cits ārējs spēks. Tas, par ko es uztraucos, ir drauds no iekšienes – Eiropas atkāpšanās no dažām tās visfundamentālākajām vērtībām, vērtībām, kuras tā dala ar Amerikas Savienotajām Valstīm,” teica Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents Džeimss Deivids Venss.
Taču tagad līdzīga pieeja ir ierakstīta ASV ārpolitikas stratēģijā, kas ir dokuments, pēc kura Trampa administracija būvēs savu turpmāko gadu politiku.
”Mums kā Latvijai ir jāieklausās un jāapskatās un jāredz, kas faktiski ir tas, kā Amerika sevi redz. Lielā mērā tā pasaule, kurā mēs daļa esam uzauguši, un arī Latvijas valsts kā atjaunotā Latvijas valsts ir uzaugusi pēc aukstā kara beigām, tā faktiski ar šo dokumentu iezīmē pārmaiņas, izmaiņas un izbeigšanos. Līdz ar to tā jaunā pasaule, kurā Amerika sevi redz, lielā mērā ir tāda, kur Amerika atzīstas, varbūt ne tiešā veidā, bet atzīst to, ka viņa vairs nav vienīgā un dominējošā valsts pasaulē. Šobrid Eiropa ir mirklī, ka, vai nu šī vienotība un šis projekts virzās uz priekšu vai arī šajā ģeopolitiskajās lielajās pārstrukturizācijās, ko mēs redzam, Eiropas faktiski var arī nebūt beigās,” komentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors RSU asociētais profesors Kārlis Bukovskis.
Daudz mazāk ierastās diplomātijas un daudz vairāk vienkāršs ekonomiskais aprēķins un izdevīgums. Vai nu tu esi kopā ar mums, vai arī paliec ārpusē. Eiropai šāda valoda nav pierasta. Gadu desmitiem attiecības balstījās idejā par kopīgām vērtībām un kompromisiem. Tagad tas nomainīts ar daudz asāku un tiešāku pieeju, ziņo raidījums.
Jautāts, kura valsts šobrid ir spēcīgākās pozīcijās, ASV prezidents Donalds Tramps norāda: “Šeit nav jautājumu. Tā ir Krievija. Tā ir daudz lielāka valsts. Es ukraiņiem atdodu godu par cīņas sparu un varonību. Bet tik un tā – tas, kas uzvarēs būs izmērs.”
”Tas tikai parāda, cik vienkāršotās kategorijās patiesībā domā Tramps. Jo tas komentārs – paskatīties uz to, kurš lielāks… nu viņš jau neskatās uz politiku ārpus ASV kā uz kaut kādu sistēmu, kuras spēlētāji kaut kādā veidā savstarpēji mijiedarbojas. Viņam liekas, ka tās ir kaut kādas atsevišķas daļas – tur ir Krievija, tur ir Eiropa, tur ir Ķīna, un, ja es, piemēram, izdarīšu kaut ko Ķīnai, tas nekādā veidā neatbalsosies Eiropā vai otrādi. Bet tas tā nav, mēs visi dzīvojam un valstis pastāv savstarpēji saistītā sistēmā. Tu vari vienkāršot lietas, cik tu vēlies, bet tev ir jāredz, jo īpaši tādai lielvarai kā ASV, ir jāredz lielā bilde. Krievija var uzvarēt, ja viņai ļauj uzvarēt,” Trampa teikto komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska.
Krievija vairs nav izolējams ļaunums, bet spēlētājs, ar kuru jārēķinās. Īpašu satraukumu rada dokumentā lietotā frāze par “stratēģiskās stabilitātes atjaunošanu ar Krieviju” un mērķis panākt ātru karadarbības izbeigšanu Ukrainā
“Mēs kopš neatkarības atgūšanas visos savos ārējās drošības politikas uzstādījumos un oficiālos dokumentos likām, ka ASV, mūsu stratēģiskais partneris, ir mūsu drošības garants. Ar šo nacionālās drošības stratēģiju ASV pasaka, ka viņa vairs nevēlas būt globālais policists. (..) Izaicinājums slēpjas tajā, ka nepastāv drošības vakuums. Nevar būt tā, ka šajā reģionā, it īpaši Baltijas valstīs, it īpaši NATO austrumu flangā, ir drošības vakuums. To kāds mēģinās aizpildīt, diemžēl to vēlas aizpildīt Krievija. Līdz ar to tas skaidri nozīmē, ka ASV maina fokusu no Krievijas uz Ķīnu. Ķīna ir galvenais drošības izaicinājums, galvenais drauds,” norāda Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors, RSU lektors Mārtiņš Vargulis.
”Te ir stāsts par to, kāda pasaule izskatīsies pēc dažiem gadiem. Un te ir stāsts, ka Amerika redz Krieviju kā vienu no spēlētājiem, kas eksistē. (..) Krievijas izzušana ciniskā aprēķinā šobrīd nevienam nav izdevīga. Uz doto brīdi nevienam. Putins un Krievijas valsts dara visu, lai tas arī nenotiktu. Diemžēl bieži vien ar pretīgākajiem līdzekļiem,” norāda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors RSU asociētais profesors Bukovskis.
Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors, RSU lektors Vargulis piebilst: “Līdz ar to tas skaidri nozīmē, ka ASV maina fokusu no Krievijas uz Ķīnu. Ķīna ir galvenais drošības izaicinājums, galvenais drauds. (..) Donalds Tramps caur to redz, kuram ir lielākā vara tieši ekonomikā, un ka Indijas un Klusā okeāna reģions ir tas, kur visdrīzāk notiks galvenā nākamā lielā stratēģiskā sāncensība. Atstājot Eiropu novārtā, un un tam jau ir sekas.”
Pēc viņa sacītā, ņemot vērā nopludinātās sarunas, kurās izskanējis, ka līdz 2027. gadam ASV paātrinās tempu, ar kādu aizvāc bruņotos spēkus no Eiropas, liecina par lielu bīstamību, jo Kremlis to izskatītu kā iespēju logu.
Eiropā Krievija ir valsts, kas draud kaimiņiem un veic provokācijas. “Financial Times” brīdina, ka to apjoms var būtiski pieaugt. Baltijas premjeri, kuri pagājušajā nedēļā tikās Rīgā, uzsver, ka mums pašiem jābūt gatavākiem. Aizsardzības izdevumi jākāpina, jāsūta signāli Vašingtonai, ka esam priekšzīmīgi. Pēc “Nekā personīga” lūguma kritiski pavērtēt Trampa pēdējo dienu izteikumus un arī stratēģijā sarakstīto, premjeri tomēr bija atturīgi.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Vrobļevska komentē: “ASV ir pateikuši “hei, mēs, jūs nemenedžēsim, jums ir jākļūst patstāvīgākiem”, ko mēs varam uztvert divējādi. Mēs varam par to pārdzīvot vai mēs to varam uztvert kā modinātāja zvanu, ja mums tādu jau nav bijis gana. Par to, ka Eiropai ir jākļūst patstāvīgākai un pirmajām kārtām jau drošības un aizsardzības jomā.”
Šajā nenoteiktībā mainās arī Eiropas iekšpolitika. Daudzviet rodas partijas, kas runā par nacionālajām interesēm, par nogurumu no kara un par to, ka “jādomā vispirms par sevi”. Divdomīgi izteikumi par atbalstu poļiem un tikai pēc tam ukraiņu bēgļiem skanējuši no Polijas prezidenta, kurš nupat apmeklēja Latviju. Rīgā publiski viņš gan bija ieturēts un runāja par Krieviju kā draudu un NATO kā rīku, ar ko pasargāt mūsu valstis.
Mārtiņš Vargulis saka – ja iepriekš Eiropa un Latvija piedzīvoja vilni ar populistu parijām, tad šobrid popularitāti iegūst līdzīga pieeja un izteikumi, kas seko saukļiem “Amerika pirmajā vietā”.
”Šādi politiskie strāvojumi viscaur Eiropā gūst arvien lielāku popularitāti, tā nav tikai Polija, Polija kā viens no tuvākajiem sabiedrotajiem reģionā ir ļoti būtisks. Bet arī Slovākija, arī Ungārija. Būsim godīgi, arī Vācijā ir partijas, kuras simpatizē šai pieejai, kuras arī ļoti pozitīvi atsaucās uz pēdējo nacionālās drošības stratēģiju,” norāda analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors, RSU lektors Vargulis, piebilstot: “Labāk slikts miers nekā bezgalīgs karš.”
Šāds noskaņojums spēlē par labu Kremlim. Jo, ja Rietumi sāk šaubīties, vienotība plaisā. Un, ja plaisā vienotība, drošība kļūst trauslāka. Tas ir īpaši bīstami NATO austrumu pierobežā. Tieši tur jebkuru signālu par vājumu var izmantot mūsu agresīvais kaimiņš. Kontekstā ar jauno ASV ārpolitikas dokumentu arvien biežāk izskan doma, ka pilnīga uzvara Ukrainai nav iespējama. Ka miera cena var būt tās teritorijas. No Baltijas valstu skatpunkta tas ir smags un sāpīgs precedents, ziņo raidījums.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece norāda: “Tas, kas mums būtu tomēr jāatzīst, ka droši vien mēs esam nonākuši tajā punktā, kad ir jāsaskaras ar to nepatīkamo realitāti, un tā nepatīkamā realitāte ir tā, kas arī pirms tam ir izskanējis. Visdrīzākais, tāda absolūta Ukrainas uzvara, kā mēs to vēlētos redzēt un kā to vēlētos redzēt ukraiņi, nerealizēsies.”
“Pienāks viens brīdis, kad Zelenska kungam būs jāpieņem šis šausmīgais lēmums – cilvēka dzīvības pret teritorijām, kuras ir nodedzinātas. Tas ir tas mirklis, kas šobrīd arī ir. Un viņš to arī skaidrā veidā ir teicis. Ne pirmā reize pasaules vēsturē, kad, diemžēl, teritoriālās koncesijas ir priekšnosacījums mieram. Diemžēl šī ir drausmīga situācija. Īpaši no mazo valstu viedokļa raugoties, šis ir kārtējo reizi precedents. Vai tā bija Somija Ziemas kara laikā, vai tā ir Ukraina šobrīd. Ar varu var tikt nolaupītas teritorijas, var tikt nolaupīti bērni, var tikt nolaupīti resursi. Beigu beigās tu nonāc pie situācijas, ka, vai nu tu turpini mirt un asiņot, vai arī vienā brīdī ir jāpasaka – jā, labi, savāc, aizrijies,” līdzīgās domās ir arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU asociētais profesors Bukovskis.
Miers pats par sevi vēl nav drošība. Ja tas tiek panākts bez garantijām, tas kļūst par pauzi, nevis risinājumu. Un vēsture rāda – šādas pauzes Eiropai bieži izmaksā ļoti dārgi, rezumē raidījums.
Lasiet arī:
Nedēļas horoskops: 12. – 18.decembris
Jelgavas novadā par Eiropas fondu naudu asfaltēti ceļi pie deputātu īpašumiem
VIDEO | “Tautumeitas” un Petunija izdod kopdziesmu, kurā skan gan latviešu, gan lietuviešu valoda
“Mūs visus piečakarēja!” – Kurskas apgabalā aug neapmierinātība un sacelšanās pret Putinu