Uzreiz pēc 2023.gada valsts budžeta pieņemšanas koalīcija ir paredzējusi sākt darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, plašākā intervijā paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Starp valdību veidojošajām partijām ir vienošanās, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā un tiek pieņemts lēmums par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek laicīgi paziņota uzņēmējiem.
Lielākas izmaiņas nodokļos varētu tikt ieviestas no 2025.gada.
Ašeradens skaidro, ka valdības veidošanas procesā partijas nonākušas pie secinājuma, ka koalīcijas partneriem ir dažādi uzskati un viedokļi par nodokļu politiku un dažādu nodokļu likmju izmaiņām. Ministrs sacīja, ka starptautiskais nodokļu indekss liecina, ka Igaunija un Latvija nodokļu konkurētspējas jomā ir pirmajā un otrajā vietā, taču dažādām politiskajām partijām ir dažāds redzējums par to, arī uzņēmēju organizācijām, kas uzdod jautājumus, vai mūsu darbaspēka nodokļi ir konkurētspējīgi Baltijas reģionā.
«Valdības veidošanas sarunās vienojāmies, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir ļoti svarīgs uzņēmējdarbības vides elements, un prakse, ka valdība katru gadu stūrē vienā vai otrā virzienā, nav laba. Vienojāmies, ka nodokļu pamatnostādnes tiek vērtētas vienu reizi politiskajā ciklā, un pieņemam lēmumu par viena vai otra nodokļa sistēmas maiņu, kas tiek laicīgi paziņota uzņēmējiem. Šobrīd process ir sācies, un plāns ir pēc budžeta ķerties pie nodokļu pamatnostādnēm, prognozējot nepieciešamās izmaiņas pieņemt līdz gada beigām,» saka Ašeradens.
Jautāts, vai tas vēl nenozīmē nodokļu maiņu no nākamā gada, Ašeradens sacīja, ka labprāt atbildētu «nē»,
bet viņam ir uztraukums par virkni nodokļu.
Piemēram, atsevišķas partijas ļoti uztraucas par tā saukto luksusa auto nodokli, jo ilgi nav mainīta augšējā robeža, ar kuru sākas luksusa auto tirdzniecība. Ašeradens skaidroja, ka tas tiks vērtēts, un vēl ir virkne atsevišķu nodokļu, ko varētu pārskatīt.
«Manuprāt, pareizi būtu, ja lielākas izmaiņas nodokļos varētu būt, sākot no 2025.gada, jo līdz tam izmaiņas varētu izdiskutēt ar uzņēmējiem, sabiedrību, pieņemt attiecīgo likumdošanu un veikt citu nepieciešamo,» teica Ašeradens. Jautāts, vai tas nozīmē, ka šī Saeima savā pilnvaru laikā nodokļus varētu mainīt vienu reizi, ministrs skaidroja, ka tā ir valdību veidojošo partiju apņemšanās, un pauda cerību, ka tā būs.
«Vismaz mans mērķis ir nodokļu izmaiņas pieņemt līdz ar 2025.gada budžetu, lai ar to var rēķināties un izmaiņas ir visiem iepriekš zināmas. Es uzskatu, ka nodokļu likmju raustīšana nav pareiza, kaut gan mums koalīcijā ir partijas, kas uzskata, ka akcīzes likmes ir jāceļ straujāk. 2024.gada budžetā varētu būt nelielas nodokļu izmaiņas, bet būtiskākās – no 2025.gada,» sacīja Ašeradens.
Savukārt uz jautājumu, vai un kā izmaiņas varētu skart «lielos» nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), darbaspēka nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ministrs norādīja, ka būs ļoti atturīgs to komentēt.
«Es negribētu radīt nevajadzīgu trauksmi sabiedrībā, pirms nav notikusi politiķu diskusija. Mums par nodokļu jomu ir bijušas priekšdiskusijas, un no sociālo partneru puses ir izskanējis uzstādījums, kam es sliecos piekrist, kāds tad ir makroekonomiskais scenārijs, kā Latvijas ekonomika attīstīsies nākotnē. To vajadzētu noformulēt, uz ko mēs liekam, kas tad būs tie izaugsmes avoti – vai tā būs industriālā politika, vai inovāciju politika, vai zaļā politika… Ir daudz aspektu un joprojām nav sociālās vienošanās, uz kurieni tad mēs stūrējam. Šis jautājums ir uz galda, un nopietni gatavojamies tam «iet cauri», lai panāktu kaut kādu vienošanos. Ir jāvienojas, kādā izaugsmes virzienā nākamajos gados iet Latvijas ekonomika, un nodokļu politikai būtu jāatbalsta šis izaugsmes veids,» pauda Ašeradens.
Jautāts, kad šī diskusija plānota un kad noslēgsies, Ašeradens sacīja, ka,
vēlākais, novembra beigās diskusijas par nodokļu politiku tiks noslēgtas.
Tad arī būs skaidras nodokļu izmaiņas un temps, kādā virzīties uz priekšu. Lielo nodokļu izmaiņas, ja tādas būs, tad būs 2025.gadā, vēlreiz uzsvēra finanšu ministrs.
Ašeradens atzina, ka katrā nodoklī «sastāvējušās» lietas, kas prasa izvērtējumu. Piemēram, UIN nodokļu politikai ir aizritējuši četri gadi, un tā ir jāizvērtē, kādas lietas bijušas labas, kādas ne, vai politikas sākotnējie mērķi ir sasniegti un Latvijā ir pieaudzis uzņēmumu skaits ar pozitīvu pašu kapitālu.
Arī nekustamā īpašuma nodoklis palicis uz vietas, jāskatās, kādā progresivitātē iet, ko atbrīvot, kam uzlikt vairāk. Ir daudz un dažādi viedokļi, pauda Ašeradens. Viņaprāt, ir jāpārskata arī nodokļu progresivitāte. Ministrs uzsvēra, ka izaicinājumi ir pietiekami daudz, un tie ir jāizvērtē. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniegs savu analīzi no nodokļu iekasējamības viedokļa un no nodokļu sistēmas saprotamības iedzīvotājiem viedokļa.
Lasiet arī: Mainīt nodokļus jau šogad būtu pilnīgi negodīgi, saka premjers