Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) lielākajai daļai pārbaudīto izglītības iestāžu – 43 no 49 – konstatētas neatbilstības saistībā ar patvaļīgu būvniecību, aģentūru LETA informēja birojā.
BVKB dati liecina, ka pagājušā mācību gada laikā izglītības iestāžu būvniecībā joprojām saglabājas tendence veikt esošo ēku pārbūvi, nevis celt jaunas. Kopš iepriekšējā mācību gada sākuma ekspluatācijā pieņemtas trīs jaunas ēkas, savukārt pārbūvētas 24 izglītības iestāžu ēkas.
Ekspluatācijā pieņemtās jaunās izglītības iestādes ir sākumskolas ēka Vālodzēs, Stopiņu novadā, bērnudārza ēka Lielvārdē un mācību centra jaunbūve Olainē.
Gadu iepriekš pārbūvēto izglītības iestāžu skaits bija līdzīgs – 27 ēkas –, bet jaunbūvju skaits saglabājies nemainīgs – trīs ēkas, piebilst BVKB.
Kopumā BVKB būvinspektoru uzraudzībā šobrīd ir 1997 izglītības iestādes – pirmsskolas, skolas, augstskolas un zinātniskās pētniecības ēkas. Pēdējo 10 gadu laikā, kopš 2015.gada, BVKB būvinspektori ir apsekojuši 2234 izglītības iestādes. Apsekoto iestāžu skaits ir lielāks, nekā šobrīd ir BVKB uzraudzībā, kas skaidrojams gan ar izmaiņām regulējumā, kas mainīja birojam piekritīgo trešās grupas publisko ēku jēdzienu, gan arī ar faktu, ka daļa ēku ir nojauktas vai tām ir mainīts lietošanas veids.
Pagājušajā mācību gadā BVKB, īstenojot izglītības iestāžu ekspluatācijas uzraudzību, ir apsekojis 49 izglītības iestādes. Deviņās ēkās veikta pirmreizējā apsekošana, bet 40 ēkās –atkārtotā pārbaude. Atkārtotās pārbaudes veiktas, reaģējot uz izglītības iestāžu periodiskās tehniskās apsekošanas atzinumiem, kuros konstatēta patvaļīga būvniecība vai iespējama bīstamība mehāniskajā stiprībā un stabilitātē.
Ekspluatācijas pārbaužu rezultātā secināts, ka trīs izglītības iestāžu ēkās nav konstatēti pārkāpumi, tās atrodas tehniski labā stāvoklī. Tās ir Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija Cēsīs un Ludzas 2. vidusskola.
Savukārt 43 ēkās konstatēta patvaļīga būvniecība vai bojājumi, kas var ietekmēt ēkas tehnisko stāvokli, bet neapdraud ēkas lietotāju drošību, informē BVKB.
Visbiežākais konstatētais pārkāpums – 57% gadījumu – ir patvaļīga būvniecība, tostarp nesaskaņota starpsienu izbūve, durvju ailu pārvietošana, izbūvētas jaunas vai aizbūvētas esošās sienās. Savukārt 43% gadījumu identificēti tādi bojājumi kā plaisas starpstāvu pārsegumos un vertikālajās konstrukcijās. Lietošanas drošībā visvairāk neatbilstību konstatēts saistībā ar dažādiem nokrišanas un uzkrišanas riskiem – nepienācīgu vai neesošu norobežojošo konstrukciju, bojātu kāpņu vai nepienācīgi uzturētu fasādes apdares elementu dēļ.
BVKB vērš uzmanību, ka konstatēta nesaskaņota būvniecība izglītības iestādē vai plaisas sienās nenozīmē, ka ēku nedrīkst izmantot, tās ir nepilnības, kas nerada apdraudējumu ēkas lietotājiem. Neatbilstību gadījumā BVKB izdod ēkas īpašniekam norādījumus vai lēmumus, kā tos novērst, kā arī seko līdzi to izpildes gaitai.
Izvērtējot ekspluatācijā esošo izglītības iestāžu stāvokli pēdējo 10 gadu laikā, secināts, ka tieši pateicoties valsts uzraudzībai situācija ir būtiski uzlabojusies, un izglītības iestāžu kopējais tehniskais stāvoklis šobrīd ir daudz labāks, skaidro BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
Viņa arī atzīmē, ja sākotnēji skolās bieži tika konstatētas situācijas, kad ēku stāvoklis apdraudēja skolēnu un personāla veselību un bija jāaizliedz to ekspluatācija, tad šobrīd tādu gadījumu ir salīdzinoši ļoti maz.
No 49 apsekotajām izglītības iestādēm trīs ēkas vai to daļas atzītas par pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī esošām, un BVKB ir pieņēmis lēmumu par ekspluatācijas aizliegumu visā ēkā vai tās daļā. Minētās trīs ēkas ir Rīgas Tehniskās universitātes ēka, kuru šobrīd vairs neizmanto kā mācību telpas, bijusī Mūzikas skolas ēka Ventspilī, kas netiek vairs izmantota, un 74. vidusskolas ēka Rīgā, kura noteikts aizliegums izmantot vienu no skolas ieejām.
Vērtējot izglītības iestāžu atbilstību vides pieejamības prasībām, BVKB dati rāda, ka lielākajā daļā ēku īpašnieki lielāku ieguldījumu veikuši, lai nodrošinātu piekļuvi ēkai, taču atstājuši novārtā iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi pārvietoties ēkas iekšienē.