Eiropas Savienība veido plānu, kāds līdz šim nav ticis likts lietā – Ukraina varētu jau nākamgad daļēji iestāties blokā, vēsta “Politico.”
Brisele cenšas nodrošināt Ukrainas pozīcijas Eiropā, prom no Krievijas ietekmes zonas. Idejas sākotnējais veidols liecina par ievērojamām izmaiņām veidā, kā ES uzņem jaunas valstis, un plāns paredz, ka Ukraina varētu saņemt vietu pie bloka diskusiju galda vēl pirms pilnīgas to reformu īstenošanas, kas nepieciešams pilntiesīgas dalībvalsts privilēģiju iegūšanai.
Eiropas amatpersonas un Ukrainas valdība sacījusi, ka Kijivas pievienošanās ES ir steidzams jautājums. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6.februārī, vaicāts par nepieciešamību oficiāli noteikt 2027.gadu par pievienošanās laiku, atbildēja, ka Krievija droši vien centīsies apturēt Kijivas virzību uz ES, tāpēc esot svarīgi noteikt konkrētu datumu. Tas esot būtiski, lai par uzņemšanas datumu varētu parakstīties gan Ukraina un Eiropa, gan ASV un Krievija.
ES amatpersonas norādīja, ka ideja ir pievilcīga, jo tā dotu Kijivai iespēju ievilkt elpu, lai varētu pabeigt reformas demokrātiskajās institūcijās, tiesu un politiskajās sistēmās. tajā pašā laikā novēršot risku, ka Kijiva varētu zaudēt cerības beidzot pievienoties blokam un novērstos no rietumiem.
Tomēr priekšā ir gana daudz šķēršļu, un nav runa tikai par Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu (Viktor Orbán).
Sarunājoties ar pieciem ES diplomātiem, trīs ES un divām ukraiņu amatpersonām, saglabājot viņu anonimitāti, “Politico” iezīmēja iespējamo scenāriju Ukrainas uzņemšanai.
Pirmkārt, ES atbalsta Ukrainas kandidatūru, tostarp sniedzot arī neformālas vadlīnijas informāciju par sarunu kopām, kas ir juridiskais ceļš uz dalību blokā. Ukrainai jau dotas vadlīnijas trim no sešām sarunu kopām. Neformālās tikšanās laikā Kiprā, kas paredz;eta martā, ES vēlas Ukrainas delegācijai sniegt vadlīnijas par pārējām kopām, lai Kijiva varētu sākt pie tām strādāt. Kipras Eiropas lietu ministra vietniece Marilena Raouna (Marilena Raouna) norādīja, ka, par spīti izaicinošajiem apstākļiem un karam, Ukraina ir paātrinājusi reformas valstī.
Tajā pašā laikā kāda ES amatpersona uzsvēra, ka nebūs reformu “īsceļu,” un to izcēla arī divas augsta līmeņa amatpersonas no valstīm, kas atbalsta Ukrainu, kā arī citas ES amatpersonas. Viena no amatpersonām sacīja, ka dalība ES dod ieguvumus tikai tad, ja pārmaiņas veiktas bloka paplašināšanas procesa gaitā, un Eiropas Komisijai ir jāsglabā sava nostāja – jārīkojas ātri, bet ir jānotiek arī reformām.
Kijiva norādījusi, ka ir gatava paveikt to, kas tiek prasīts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6.februārī sacīja, ka valsts 2027.gadā tehnsiki būs gatava uzņemšanai. Tiekot runāts gan par kara izbeigšanu, gan vienlaikus arī par drošības garantijām, un
dalība ES esot drošības garantija.
6.februārī, tiekoties Briselē, bloka dalībvalstu valdības izvaicāja EK prezidenti Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) par centieniem izkļūt no strupceļa jautājumā par jaunu valstu pievienošanos ES. Fon der Leiena esot piedāvājusi vairākas iespējas un modeļus, kas tiek apsvērti. Starp tām ir arī doma par “apgriezto paplašināšanos.” Tas nozīmētu procesa pārveidi – vispirms notiek iestāšanās, un tad valsts pakāpeniski saņemt dalībvalsts tiesības un pienākumus. Ar diskusijas saturu iepazinusies ES amatpersona pastāstīja, ka tādējādi uzņemšanas nosacījumi tiek pielāgoti situācijai, kas šobrīd ir pilnīgi citādāka nekā tad, kad uzņemšanas kritēriji tika izstrādāti.
Plāns ir nevis pazemināt latiņu, bet gan sniegt spēcīgu politisko vēstījumu valstīm, kuru uzņemšanu kara dēļ kavē iebildumi no, piemēram, Budapeštas. Šajā gadījumā runa ir ne vien par Ukrainu, bet arī par Moldovu un Albāniju. ES amatpersona piezīmēja, ka sniegt politisko vēstījumu ir būtiski – karš Ukrainā plosās jau četrus gadus, un ukraiņiem nepieciešams atbalsts. ES tas esot jāsniedz, gan politiski, gan psiholoģiski.
Lai gan Zelenskis iepriekš norādījis, ka Ukraina nepieņems otrās šķiras statusu blokā, ar Kijivas domu gājienu pazīstama amatpersona sacīja, ka tā varētu būt atvērta piedāvājumam, kas stiprina valsts ceļu uz bloku pirms tā kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti.
Ideja ES saskārusies arī ar kritiku.
Kāda amatpersona sacīja, ka principiāli nedrīkst runāt par divu kategoriju dalībvalstīm – tas būtu negodīgi ne vien pret Ukrainu, bet arī pret Eiropu kopumā, un galvenajam vēstījuma ir jābūt, ka reformas jāpaātrina. Īpaši pret vairāku slāņu dalības ideju iestājas Vācija, un satraucas, ka valstis, kas nonāks blokā, pirms tās ir tam gatavas, saņems solījumus par lietām, ko Brisele nevar izpildīt. Tiek cerēts uz to, ka ideju atbalstīs citi bloka smagsvari, piemēram, Itālija, Francija un Polija, un Vāciju izdosies pārliecināt.
Liels izaicinājums Ukrainas ceļā ir nepieciešamība panākt, ka tās dalībai piekrīt visas 27 esošās dalībvalstis, jo nepieciešama vienbalsīga piekrišana. Orbāns, Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākais sabiedrotais ES, ir stingri iestājies pret bloka paplašināšanos.
EK un bloka dalībvalstis raugās uz aprīlī Ungārijā gaidāmajām vēlēšanām, kas varētu nest varas maiņu valstī, un strādā pie apkārtceļiem Orbāna veto apiešanai. Orbāns mājās saskaras ar sīvu konkurenci, un aptaujās zaudējis līderpozīcijas. Viņš izmanto Ukrainas iestāšanos ES kā ieroci savā kampaņā, un pat paziņojis, ka “Ukraina ir mūsu ienaidnieks,” runājot par centieniem pārtraukt Krievijas energoresursu piegādi Ungārijai, un sacīja, ka tai nekad nevajadzētu pievienoties blokam.
Visas amatpersonas, ar ko “Politico” runāja, uzskata, ka
Orbāns pirms vēlēšanām nostāju nemainīs.
Kāda augsta līmeņa ES amatpersona sacīja, ka Ungārijas prremjerministra antipātijas pret Kijivu ir dziļi iesakņojušās, un nesaskaņas starp Orbānu un Zelenski ir personiskas, un ir kas vairāk par stratēģiju un taktiku.
Orbāns un Zelenskis vairākkārt publiski ķīvējušies. Zelenskis ir apsūdzējis Orbānu par “bīstamu darbību veikšanu,” bloķējot Ukrainas ceļu uz ES, un nodēvējis Budapeštu par “mazo Maskavu.” Orbāns savukārt nosaucis Ukrainu par pasaules korumpētāko valsti, un sacījis, ka Zelenskis izsaka draudus Ungārijas suverenitātei.
Vairākas ES amatpersonas norādīja, ka cer – ja Orbāns zaudēs vēlēšanās, viņa sāncensis Pēters Maģars (Péter Magyar) varētu iezīmēt citu nostāju pret Ukrainu. Ja Orbāns tomēr paliks amatā, ES būs jāsper nākamais solis.
Lai gan Orbāna pretestība šķiet nelokāma, eiropieši uzskata, ka ir cilvēks, kas spēj mainīt ungāra domas
– tas ir ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump). Amerikānis, kas ir Orbāna sabiedrotais un, tuvojoties vēlēšanām, izteicis ungāram atbalstu, neslēpj savu vēlmi kļūt par cilvēku, kurš izbeidz karu Ukrainā. Ar 20 punktu miera plānā ierakstīto Ukrainas uzņemšanu ES 2027.gadā, pastāv cerība, ka Tramps varētu aicināt Budapeštu piekāpties. Uz to 6.februārī norādīja arī Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka, saskaņā ar miera plānu, ASV uzņemas atbildību par to, ka neviens nestājas ceļā plāna punktiem.
ES amatpersona “Politico” sacīja, ka Trampa administrācija iepriekš izdarījusi spiedienu uz Orbānu par ES sankciju paketes pret Maskavu pieņemšanu.
Ja pievils arī Trampa kārts, ES piedurknē ir vēl viena. Saskaņā ar divu ES amatpersonu sacīto, kā būtu ES 7.panta izcelšana gaismā, lai to izmantotu pret Ungāriju.
7.pants tiek izmantots, kad tiek uzskatīts, ka kāda dalībvalsts iestājas pret bloka pamatvērtībām, un tā ir nopietnākā politiskā svira, ko ES var izmantot, jo nozīmē biedra tiesību apturēšanu, to vidū iespēju piedalīties lemšanā par jaunu valstu uzņemšanu.
ES pašlaik nav noskaņota izmantot šo paņēmienu, jo pieņem, ka tas pirms vēlēšanām varētu spēlēt par labu Orbānam. Tomēr dalībvalstu galvaspilsētās vērojama nosliekšanās par labu šim rīkam, ja Orbāns tiks pārvēlēts un turpinās traucēt bloka lēmumu pieņemšanu. Kāds diplomāts sacīja, ka 7.panta pielietošana ir pilnīgi iespējama.
Lasiet arī: Krieviem kaujas laukā atslēgta pieeja “Starlink” internetam
Lasiet arī: Orbāns kritizējis Zelenski; pašu mājās gaida smagas vēlēšanas