Polijas atrašanās pie Eiropas ārpolitikas svarīgākajiem apspriežu galdiem ilga vien pusotru gadu, un tagad izskatās, ka to aizēno atklātās politiskās cīņas starp valsts prezidentu un premjermistru, raksta “Politico.”
18.augustā, kad Eiropas valstu līderi devās uz Balto namu atbalstīt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kad viņš tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump). Polija nebija klāt. Pūliņi atgriezt Veimāras trīsstūri (Polija, Vācija, Francija) izplēn, kamēr Parīze un Berlīne stiprina savstarpējās attiecības, un Polijas kā Kijivas nozīmīgākā sabiedrotās pozīcijas vājina politiskie ķīviņi par Ukrainas kara bēgļiem.
Iekšējā šķelšānās būs skaidri redzama 3.septembrī, kad Polijas jaunais prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki) Baltajā namā tiksies ar politisko domubiedru Trampu. ASV prezidents Polijas priekšvēlēšanu kampaņas laikā atklāti atbalstīja Navrocki.
Tas satraucis Polijas premjerministru Donaldu Tusku (Donald Tusk), kurš Navrockim atgādinājis, Polijas ārpolitiku, saskaņā ar valsts konstitūcijā teikto, veido valdība premjerministra vadībā. Tusks dzēlīgi norādīja, ka prezidenta kancelejai droši vien vajadzēs laiku, lai saprastu, kādi ir spēles noteikumi, un ko nosaka konstitūcijā teiktais. Premjerministrs paziņoja, ka
“pacietīgi izskaidros un informēs, kā vajadzētu izskatīties sadarbībai.”
Navrocka vizīte ASV izvēršas spēka spēlē starp abiem politiķiem, kuri neslēpj savstarpējo nepatiku. Prezidenta kanceleja ar nicinājumu reaģējusi uz Polijas Ārlietu ministrijas sniegtajiem ieteikumiem. Navrocka preses pārstāvis Rafals Leškevics (Rafał Leśkiewicz) tos nodēvējis par jokiem, kas rakstīti uz vienas vienīgas papīra lapas. Ārlietu ministrija uz to atbildējusi, ka tā ir “Polijas valdības nostāja, kas pēc būtības ir lakoniska.”
Konservatīvi labējās, Navrocki atbalstošās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) deputāts Radoslavs Fogels (Radosław Fogiel) “Politico” sacīja, ka valdība redzot prezidentu vien kā “seju”, kas nolasa iepriekš sagatavotas instrukcijas. Fogels teica: “Pārstāvēt valsti nozīmē ko vairāk. Prezidents kā valsts pārstāvis nevar būt tikai valdības runasvīrs.”
Tikmēr valdība uzskata, ka vadības grožiem jābūt Tuska rokās. Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Pavels Vronskis (Paweł Wroński) Polijas medijiem sacīja, ka prezidents pārstāv Poliju, tomēr pārstāv valsts pozīciju, kas ir valdības pieņemtā pozīcija, pat tad, ja prezidents pats tai nepiekrīt. “Valstij nevar būt divas ārpolitiskās nostājas,” piebilda Vronskis.
Stīvēšanās ap vizīti ASV ir vien aisberga virsotne poļu politiskajām cīņām par varu.
Tusks vada centrisku koalīciju, kas 2023.gada decembrī nāca pie varas, izgrūžot tur astoņus gadus bijušo PiS. Tā savukārt atbalstīja Navrocki, un viņa uzvara vēlēšanās kopā ar Trampa atgriešanos Baltajā namā ir sagrāvusi Tuska cerības pilnībā atgriezt Poliju Eiropas Savienības politiskajā virsotnē.
Tuskam izdevās atbrīvot aizturētos miljardiem vērtos ES fondu maksājumus. Tie tika aizturēti, bažoties par tiesiskumu Polijā. Tuska valdība tika gaidīta bloka sarunu galdiem, ņemot vērā strauji augošo militāro un aizsardzības budžetu un spožo ekonomisko sniegumu. Tagad premjerministrs ir aizņemts, cīnoties ar Navrocki.
Pirmajās nedēļās amatā Navrockis ir uzlicis veto virknei valdības atbalstītu likumu. Tiekoties ar valdību augusta pēdējā nedēļā, Navrockis centās iesaistīties projektā, kas paredz jaunas lidostas būvniecību Polijas centrālajā daļā, norāja finanšu ministru un pieprasīja, lai valdība atjauninātu savu programmu, tajā iekļaujot arī prezidenta pirmsvēlēšanu solījumus.
Ceļojums uz ASV būs pirmā Navrocka ārvalstu vizīte,
un simbolizē gan ASV nozīmi Polijai, gan politisko saikni starp abu valstu prezidentiem.
Polijas iekšpolitiskās cīņas sarežģī arī attiecības ar Kijivu. Valdība sacenšas ar Navrocki par to, kurš būs skarbāks migrācijas jautājumos, un tas ietver arī ukraiņus, kas Polijā ieradušies pēc Krieivjas iebrukuma. Navrockis augusta beigās uzlika veto valdības likumprojektam par palīdzību Ukrainas bēgļiem, norādot, kas tas dotu viņiem priekšrocības salīdzinājumā ar poļiem. Veto arī nozīmē, ka aktuāls jautājums par to, vai Polija turpinās maksāt par “Starlink” satelītu izmantošanu. Polijas digitālo lietu ministrs Kristofs Gavkovskis (Krzysztof Gawkowski) platformā “X” aicināja Navrocki politisko cīņu vārdā neuzbrukt valdībai, jo tā tiek nodarīts pāri ļaudīm, kas cīnās par savu neatkarību un taja pašā laikā palīdzēts Krievijai.
Navrocka kanceleja uzsvērusi, ka Polija nemainīgi atbalsta Ukrainu.