Prokuratūra pagājušā gada nogalē nosūtījusi prokurora brīdinājumu valsts mežu apsaimniekotājam VAS Latvijas valsts meži (LVM) saistībā ar ekskluzīviem ilgtermiņa līgumiem, kas, pretēji nozares iebildumiem, pēdējos gados pārveidoti atsevišķu uzņēmumu interesēs. Par to svētdien, 12.februārī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar vairākām padomju laika mežrūpniecības saimniecībām tika noslēgts 361 mežistrādes līgums. Lielākā daļa bija uz 10 vai 20 gadiem, bet dažos gadījumos tā laika Valsts meža dienests
nezināmu iemeslu dēļ parakstījis vienošanos pat uz 99 gadiem.
Vēlāk valsts mežu apsaimniekošanu un arī šos ilgtermiņa līgumus pārņēma jaunizveidotais uzņēmums LVM. Pamazām līgumu termiņi beidzās, bet līgumus ar garajiem termiņiem LVM atteicās pildīt. Taču tiesa nolēmusi, ka tā darīt nedrīkst, tāpēc LVM pie ilgtermiņa līgumiem sāka slēgt papildu vienošanos. Pēdējoreiz šie līgumi pārjaunoti pagājušā gada sākumā.
Kā skaidro raidījums, tagad ilgtermiņa līgums vairs neattiecas uz konkrētu teritoriju, bet ir garantētas konkrētu koksnes tipu piegādes. Lai gan līgumu termiņš it kā ticis saīsināts, tagad
to, ko saņemtu 99 gados, priviliģētās kompānijas var nopirkt īsākā termiņā.
Pašlaik spēkā ir seši tādi līgumi ar četriem uzņēmumiem. Diviem līgumiem termiņš pienāks 2026.gadā, bet pārējiem – pēc vairākām desmitgadēm (2047., 2094. un 2096.gadā), vēsta TV3 raidījums. LVM 2022.gada sākumā noslēdzis vienošanos ar diviem uzņēmumiem – Metsa Forest Latvia un Pata – attiecībā uz pieciem līgumiem.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts raidījumam atzinis, ka absolūtais vairākums nozares uzņēmēju gribētu, ka tādi ilgtermiņa mežistrādes līgumu vispār neeksistē un nekropļo tirgu,. Taču tiesas iebildumu dēļ vairākuma viedoklis ir tāds, ka līgumu nosacījumus nedrīkst mainīt. Proti, privileģētajiem uzņēmumiem jāstrādā uz tādiem nosacījumiem, kādus paredzēja līgumu sākotnējā versija. «Paciešot tās zobu sāpes līdz tam brīdim, kad tie līgumi ir beigušies,» raidījumam norādīja Bukonts.
Pagājušā gada decembrī prokuratūra LVM un tās akcionāram Zemkopības ministrijai (ZM) nosūtījusi brīdinājumu. Tajā norādīts, ka, pārjaunojot vecos līgumus, LVM nerīkojas atklāti un godīgi. Nekā personīga ir zināms, ka pārbaudi
prokuratūra sāka pēc kokrūpniecības uzņēmuma SIA Stiga RM īpašnieka Andra Ramoliņa iesnieguma.
LVM padome uzdevusi valdei līdz februāra beigām sagatavot informāciju par šiem līgumiem un izveidot plānu, kā rīkoties tālāk. Esošie LVM valdes locekļi, izņemot vienu, darbu sākuši jau pēc ilgtermiņa līgumu pārveidošanas. Uz Nekā personīga lūgumu sniegt interviju LVM vadība neesot atsaukusies, bet rakstiskā atbildē norādījusi, ka ar vislielāko rūpību izvērtēs brīdinājumā norādītos apsvērumus.
Prokuratūras kritika veltīta arī tam, ka par jaunajiem līgumu noteikumiem nav informēta nozare un plašāka sabiedrība. Arī Latvijas Kokrūpniecības federācija norāda, ka nav drošas informācijas, kā ilgtermiņa līgumos tiek aprēķināta kokmateriālu cena un cik lielā mērā līgumi ir saīsināti. Prokuratūra informāciju par ilgtermiņa līgumiem nosūtījusi arī citām iestādēm. Valsts kontrole to pievienojusi revīziju sarakstam, kas tai jāveic nākotnē, bet Konkurences padome informē, ka sākusi izpēti par līgumu atbilstību konkurences noteikumiem, vēsta Nekā personīga.
LVM auditā, ko 2020.gadā veica advokātu birojs “Sorainen”, pievērsta uzmanība arī ilgtermiņa līgumiem. Auditori brīdināja, ka gadījumā, ja Konkurences padome atzītu, ka valsts uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī, šādu līgumu eksistence varētu tikt atzīta par šī stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, norāda raidījums.
Somijas uzņēmēju kontrolētais uzņēmums Metsa Forest Latvia uz raidījuma rakstiski uzdotiem jautājumiem nav atbildējis. Savukārt Latvijas uzņēmējam Uldim Mierkalnam piederošā SIA Pata norādījusi, ka kompānija ilgtermiņa līgumus nav slēgusi pati, bet gan tos pārņēma, nopērkot citus uzņēmumus ar šādiem līgumiem.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir ZM. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro un peļņa sasniedza 111,53 miljonus eiro.
Lasiet arī: Vai valsts kapitālsabiedrību ziedojumu politiku gaida izmaiņas?