Krievijas diktatora Vladimira Putina parakstītajā dokumentā sacīts, ka Maskavas okupētajās Ukrainas daļās jāstiprina krievu valodas statuss un krieviskā identitāte, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
25.novembrī publiskotajā dokumentā “Krievijas Nacionālās politikas stratēģija periodam līdz 2036.gadam” sacīts, ka turpmākajā desmitgadē jāpanāk, lai 95% no valsts iedzīvotājiem sevi identificētu kā krievus, un tajā iekļautas arī Krievijas okupētās Ukrainas daļas.
Ilgstošā Krievijas un Ukrainas saikne vēsturiski nozīmējusi, ka noteikta daļa ukraiņu runājusi arī krievu valodā, un viņiem simpatizējusi Krievija. Tas izteikti mainījies pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, kad vairums zaudēja vēl palikušo labvēlību pret Krieviju, un aptaujas liecina, ka krievu valodas lietojums ir krasi mazinājies.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 25.novembrī paziņoja, ka Kijiva ir gatava virzīties uz priekšu ar ASV izstrādātā miera plāna īstenošanu, tomēr saglabājas bažas, ka var nākties pakļauties krievu prasībām, kas nozīmētu arī teritorijas atdošanu.
Putins 2022.gada iebrukumu pamatoja ar nepieciešamību “demilitarizēt un atbrīvot no nacistiem” Ukrainu,
un panākt valsts austrumu apgabalos dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju “nekaunīgu diskrimināciju.” Sešu mēnešu laikā Krievija vienpusīgi sev pievienoja Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, tomēr Maskava tos pilnībā nekontrolē.
Krievijas plānā, kas stāsies spēkā 2026.gada janvārī, sacīts, ka kontroles panākšana pār Ukrainas austrumu apgabaliem “radījusi apstākļus Krievijas valsts vēsturisko teritoriju vienotības atjaunošanai.” Esot ļoti svarīgi pieņemt papildus mērus, lai stiprinātu kopēju krievisko pilsonisko identitāti, nostiprināt krievu valodas lietošanu un rīkoties pret visiem nedraudzīgo valstu mēģinājumiem destabilizēt attiecības starp etniskajām grupām un dažādām konfesijām.
Putina parakstītajā dekrētā sacīts, ka mērķis ir panākt, lai ne mazāk kā 95% iedzīvotāju sevi saista ar krievisko pilsonisko identitāti.
Kremlis jau ilgstoši uzsver, ka doma par Ukrainas vēsturisko identitāti kā atdalītu no Krievijas ir maldīga. Kopā ar iebildumiem pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā, Putins krievvalodīgu iedzīvotāju tiesību aizstāvēšanu izmanto kā galveno argumentu Maskavas brutālajai agresijai Ukrainā.
Ukraiņu valoda kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā ir vienīgā oficiālā valsts valoda, un Kijivas varas iestādes norādījušas, ka krievvalodīgie Ukrainas iedzīvotāji netiek pakļauti diskriminācijai. Tikmēr Krievija regulāri uzsver, ka Ukrainas sabiedrisko dzīvi jau kopš 2014.gada, kad protesti lika valsti pamest Krievijai draudzīgajam prezidentam Viktoram Janukovičam, caurvij neonacisma ideoloģija.
Lasiet arī: Kā Kremlis panāk ukraiņu nodevību pret savu valsti: nauda un bailes