Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 885,7 miljoniem eiro.
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 17,581 miljardu eiro jeb 43,6% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājies par 1,543 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 5,2% un sasniedza 16,5 miljardus eiro, no tiem 400 miljonus eiro veidoja izdevumi atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, kamēr ieņēmumi palielinājās par 12,3% un sasniedza 15,6 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2023.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,4 miljardu eiro apmērā, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 529,8 miljoniem eiro jeb 1,3 procentpunktiem no IKP mazāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas samazina budžeta deficītu, bija korekcijai prasībām pret debitoriem – 382,7 miljoni eiro jeb 0,9% no IKP, korekcijai ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 298,9 miljoni eiro jeb 0,7% no IKP, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Modernizācijas fonda korekcijai – 147,7 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcijai par saņemamajiem procentiem – 39,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcijai par nesadalītajām iemaksām vienotajā nodokļu kontā – 38,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilancei –26,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, kas palielina budžeta deficītu. No tām būtiskākās ir uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance – 147,2 miljoni eiro jeb 0,4% no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem – 77,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem – 64,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP, korekcija par VAS “Latvijas dzelzceļš” iekļaušanu vispārējās valdības sektorā – 43 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām – 29,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi, – 14,1 miljons eiro jeb 0,03% no IKP, korekcija par “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” programmu īstenošanu – 9,1 miljons eiro jeb 0,02% no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 6,5 miljoni eiro jeb 0,02% no IKP.
Gadu iepriekš – 2022.gadā – Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 1,779 miljardu eiro jeb 4,6% apmērā no IKP, 2021.gadā -–2,396 miljardi eiro jeb 7,2% apmērā no IKP, bet 2020.gadā – 1,318 miljardi eiro jeb 4,4% no IKP.