ASV amatpersonas ir paziņojušas Eiropas sabiedrotajiem, ka vēlas, lai tie turpina iepirkt Amerikā ražotus ieročus. Šis vēstījums seko neseniem Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, kas varētu ierobežo ASV ražotāju dalību ieroču iepirkumu konkursos, otrdien, 2.aprīlī, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz pieciem avotiem, kas informēti par situāciju.
Vašingtonas pēdējo nedēļu laikā paustais satraukums sakrīt ar ES centieniem stiprināt Eiropas ieroču rūpniecību un iespējami ierobežot ASV ieroču piegādes.
Eiropas sabiedrotie ir noraizējušies par ASV uzticamību, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa pēdējā laikā veiktos ārpolitiskos soļus, tostarp pagaidu militārās palīdzības samazināšanu Ukrainai un maigāku attieksmi pret Krieviju.
Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, ES ir ierosinājusi palielināt militāros izdevumus un sadarboties aizsardzības projektos, tostarp iniciatīvā “ReArm Europe”.
Daži no ierosinātajiem pasākumiem varētu samazināt trešo valstu, tostarp ASV un Apvienotās Karalistes, lomu Eiropas ieroču iepirkumos, saka eksperti.
Valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) 25.martā tikšanās laikā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem norādīja, ka ASV vēlas turpināt piedalīties ES valstu aizsardzības iepirkumos, avoti informēja aģentūru “Reuters”.
Divi avoti norādīja, ka Rubio brīdinājis par negatīvām sekām, ja ASV uzņēmumi tiks izslēgti no šīm programmām, kas tika interpretēts kā atsauce uz ES ierosinātajiem noteikumiem.
Viens no Ziemeļeiropas diplomātiem, kurš nepiedalījās Baltijas valstu sanāksmē, sacīja, ka ASV amatpersonas nesen viņus arī informējušas, ka jebkāda izslēgšana no ES ieroču iepirkumiem tiktu uzskatīta par nepiemērotu.
Rubio plāno apspriest savas vēlmes, ka ES valstis turpinās iepirkt ASV ieročus, šīs nedēļas vizītes laikā Briselē, kur viņš apmeklēs NATO ārlietu ministru sanāksmi, sacīja augsta ranga Valsts departamenta amatpersona.
“Tas ir temats, ko sekretārs ir izvirzījis un turpinās izvirzīt,” sacīja amatpersona.
Valsts departamenta preses pārstāvis sacīja, ka Tramps atzinīgi vērtē Eiropas sabiedroto nesenos centienus “stiprināt savas aizsardzības spējas un uzņemties atbildību par savu drošību”, taču brīdināja neradīt jaunus šķēršļus, kas izslēgtu ASV uzņēmumus no Eiropas aizsardzības projektiem.
“Transatlantiskā sadarbība aizsardzības rūpniecības jomā padara aliansi stiprāku,” sacīja preses pārstāvis.
Lietuvas Ārlietu ministrija atteicās sniegt komentārus, savukārt Latvijas un Igaunijas ministrijas uz aicinājumiem neatsaucās.
Neskaidrība rodas no tā, ka Tramps vienlaikus vēlas, lai Eiropa palielina aizsardzības izdevumus un vairāk iepērk ASV ražotus ieročus (tas atbilst viņa administrācijas mērķim – paplašināt ārvalstu tirgus ASV aizsardzības industrijai), taču vienlaicīgi sūta pretrunīgus signālus par NATO, uz ko reaģējot, ES cenšas stiprināt savu militāro ražošanu.
ES plānā “ReArm Europe” ir ierosināts aizņemties 150 miljardus eiro aizsardzības projektiem, taču joprojām tiek diskutēts par to, kurš vadīs projektus un kā tos finansēt.
Lai gan EK uzstāj, ka saskaņā ar ierosināto plānu uzņēmumiem ārpus ES ir iespējas konkurēt, praksē ieroču ražotāji ārpus bloka sastapsies ar vairākiem praktiskiem un administratīviem šķēršļiem.
Trampa administrācija – tāpat kā iepriekšējās administrācijas – jau iepriekš, tostarp šā gada Minhenes drošības konferencē, ir aicinājusi Eiropu iepirkt ASV ieročus.
Tomēr vairāki avoti norādīja, ka ASV pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi uzsvaru uz šo jautājumu, jo ES ir mērķtiecīgāk rīkojusies, lai mazinātu atkarību no ārvalstu ieroču piegādātājiem.
“Viņi ir satraukti par “ReArm” priekšlikumu un par to, ka ASV ir izslēgta,” sacīja kāds augsta ranga Eiropas avots.
Lasiet arī: No palīdzības apturēšanas līdz “netaisnīgam mieram” – ukraiņu skepse pret Trampu aug
