Jānis Kaijaks izrāda Artusam Kaimiņam, aizkulises, grimētavu un daļu no balvu un diplomu krājuma, ko teātris gadu gaitā ieguvis. Režisors atklāj, ka sākumā bijis skeptisks par amatierteātri kā tādu. “Man likās, ka tas ir kaut kas ne pārāk nopietns un nav vērts cilvēkiem ar to nopietnāk nodarboties.” Jānis Kaijaks stāsta, ka ar Ogres teātra trupu sācis strādāt jau 2007.gadā, kad viss bijis vēl amatieru festivālu apritē. “Tā pamazītiņām mēs attīstījāmies līdz tam brīdim, kad 2018.gadā dabūjām šo zāli un 2020.gadā izmainījām teātra statusu.” (2020.gada 23. oktobrī Ogres novada pašvaldības dome vienbalsīgi piešķīra Ogres teātrim profesionāla jeb pilsētas teātra statusu.)
Jānis Kaijaks stāsta, ka telpās, kur tagad atrodas teātris, senā vēsturē bijis kaut kāds disko klubiņš, pēc tam Ogres muzejs un telpa ar starpsienām bijusi sadalīta dažādās sekcijās. “Pēc tam pienāca tas brīdis, kad Kultūras centram bija ļoti aizrautīga direktore Antra Purviņa ar kolosālu redzējumu nākotnē, un viņa sāka cīnīties par to, ka teātrim vajag savas telpas.[..] Es no sākuma biju iedomājies nelielu telpu, kaut vai ar 40, 60 skatītājiem, tā kā tādu laboratoriju, vienalga ko, lai tikai tiktu prom no Kultūras centra lielās skatuves, kur stāvējām rindā ar visiem kolektīviem un gaidījām savu kārtu, kad mēs tiksim uz skatuves mēģināt un arī izrādes spēlēt, ” tā Jānis Kaijaks.
Artusa Kaimiņa sarunu ar Jāni Kaijaku par teātri, aktieriem, kolektīvu un to, kas cilvēkus atkal un atkal atved uz skatuves, skatieties:
Lasiet arī: VIDEO | “Četriem bērniem trīs stāvi,” – Artuss Kaimiņš ciemojas Meņģeles skolā
