Saeima piektdien, 19.aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei, informē Saeimas Preses dienests. Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi atturējās.
Braže ir diplomāte ar lielu pieredzi un ir ieņēmusi virkni citu amatu ārlietu dienestā.
Braže ārlietu dienestam pievienojās 1993. gadā. Viņai ir plaša pieredze, strādājot ar dažādiem jautājumiem Ārlietu ministrijas struktūrvienībās Rīgā, tostarp starptautisko tiesību, starptautisko organizāciju, cilvēktiesību un humanitāriem, Eiropas Savienības un drošības politikas jautājumiem. Bijusi Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un Komunikācijas direkcijas vadītāja.
Viņa bijusi Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomniece ārpolitikas jautājumos.
Kā vēstniece pārstāvējusi Latvijas intereses Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Nīderlandes Karalistē, bijusi nerezidējošā vēstniece Indonēzijas Republikā, kā arī pārstāvējusi Latviju Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā. Viņa ir strādājusi arī Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 2020. gada līdz 2023. gadam Braže bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kas ir augstākais amats NATO struktūrās, kāds līdz šim bijis uzticēts Latvijas pārstāvim.
Braže ir ieguvusi maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tāpat Braže ir studējusi arī politikas zinātnes Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kā arī Dienvidaustrumāzijas studijas un Taizemes budismu Čulalongkornas Universitātē Bangkokā, Taizemē. Ārlietu ministre pārvalda angļu, krievu un nīderlandiešu valodu, sarunu valodas līmenī apguvusi franču valodu.
Ārlietu ministres biroju vadīs Kaspars Krumholcs. Pieredzējušais diplomāts līdz šim ministrijā vadīja Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļu un ir ieguvis plašu pieredzi Eiropas Savienības jautājumos, tostarp strādājot Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, informē Ārlietu ministrija.
Savukārt Ārlietu ministra biroja vietniece būs diplomāte Andra Krūmiņa, kura šos pienākumus pildījusi līdz šim. Diplomātiskās karjeras laikā Krūmiņa strādājusi Valsts protokolā, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļā, kā arī pildījusi dienesta pienākumus Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra un citu ministres biroja darbinieku vārdi tiks nosaukti pēc viņu saistību izbeigšanas ar pašreizējām darba vietām, norāda ministrijā.
Jauns ministrs bija jāapstiprina, jo līdzšinējais ārlietu ministrs Kariņš atkāpās no amata.
Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi diplomāti Baibu Braži, kurai ir plaša pieredze un zināšanas ārlietu jomā. Braže ārlietu dienestā ir strādājusi kopš 1993. gada un profesionālajās gaitās apliecinājusi savas augstās darbaspējas un profesionalitāti, uzsvērusi Siliņa.
“Baiba Braže ārlietu dienestā augusi līdz ar neatkarību atguvušo Latviju un ārlietu ministra amatā spēs efektīvi aizstāvēt Latvijas intereses un vērtības jau no pirmās dienas. Diplomāte Braže ir esošajai ģeopolitiskajai un drošības situācijai atbilstošs kandidāts – cīnītāja un profesionāle ar stratēģisku redzējumu par amatā veicamajiem uzdevumiem. Tāpēc amatam esmu izvirzījusi Baibu Braži, lai jau tuvākajā laikā par viņas kandidatūru varētu notikt balsojums Saeimā,” norādījusi Ministru prezidente.
Kandidāte uz ārlietu ministra amatu Braže uzsvērusi, ka Latvijas galvenie uzdevumi ārpolitikā paliek nemainīgi: “Tie ir spēcīga un vienota NATO, lai stiprinātu atturēšanas un aizsardzības spējas; efektīva un konkurētspējīga Eiropas Savienība, lai ieguldītu Latvijas izaugsmē, labklājībā un drošībā. Tikpat būtiski ir turpināt nelokāmu starptautisko atbalstu Ukrainai – gan militāri, gan finansiāli, gan politiski, kā arī kavēt Krievijas militāro spēju atjaunošanu. Svarīgs uzdevums ir arī ārvalstu investīciju piesaiste un Latvijas tēla stiprināšana. Iegūstot likumdevēja uzticību, strādāšu, lai godam pārstāvētu Latvijas intereses.”
Lasiet arī: Aivis Landmanis: Kariņa lidojumi ir tādi bērna šļupsti, salīdzinot ar to, kas patreiz tiek valstī piesegts
