Saeima ceturtdien vēlreiz atlika lemšanu par diviem būtiskiem vides jomas likumprojektiem – Ekonomiskās ilgtspējas likumprojektu un grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.
Lēmums izslēgt likumprojektus no Saeimas sēdes darba kārtības pieņemts pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūguma. Kā aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P), likumprojektiem esot nepieciešami juridiski precizējumi, līdz ar to šorīt sasaukta komisijas sēde un lemts tos izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības, tomēr nākamajā Saeimas sēdē tie, visticamāk, tikšot skatīti.
Tikmēr neoficiāli izskan, ka likumprojekti ceturtdien netika skatīti, jo trūkstot balsu to pieņemšanai.
Jau ziņots, ka grozījumi likums “Par piesārņojumu” bija iekļauts arī 4.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā, taču komisijas deputāti lūdza to izslēgt no darba kārtības un pārcelt uz 18.septembra sēdi. Šāds lēmums tika pieņemts pēc Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) lūguma, jo 4.septembra sēdes darba kārtībā bija iekļauts arī KEM izstrādātais Ekonomiskās ilgtspējas likums, ko todien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā un ko KEM ieskatā būtu jāskata vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”.
KEM pārstāve norādīja, ka pareizāk būtu diskutēt par priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” pēc tam, kad Ekonomiskās ilgtspējas likums nodots Saeimas komisijai, jo šajā likumā ietvertās normas ietekmē otru likumu.
Reizē KEM aicināja komisiju neplānot izskatīšanu tādā veidā, lai abi likumi tiktu apstiprināti vienlaicīgi, jo saistībā ar grozījumiem likumā “Par piesārņojumu” šobrīd esot jau trīs pārkāpuma procedūras Eiropas Komisijā (EK).
Kā vēstīts, Latvija ES direktīvas tiesību normas līdz šim vēl nav pārņēmusi, kā rezultātā pret Latviju šobrīd ierosinātas jau trīs pārkāpumu procedūras, skaidro KEM. Šobrīd ETS pamatdirektīvas grozījumu transponēšana ir kavēta par vairāk nekā gadu, kas rada ne tikai risku soda naudu uzlikšanai no EK puses, bet arī administratīvus šķēršļus ETS operatoriem un sarežģī ETS administrēšanu visām iesaistītajām pusēm.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu ETS darbībai Latvijā, vienlaicīgi aktualizējot likuma saturu, ietverot izmaiņas atbilstoši institūciju reorganizācijām. Turklāt kopš 2001.gada likumā ir veikts 21 grozījums, līdz ar to tajā ietvertās ETS tiesību normas ir kļuvušas nepārskatāmas un nepieciešams veikt to struktūras pārkārtošanu.
Likumprojektā iekļauta jauna nodaļa attiecībā uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas ietver regulējumu par ETS un ETS2 darbību, ieskaitot nosacījumus, prasības, atļaujas un pienākumus. No citām nodaļām nosacījumi attiecībā uz ETS ir izņemti.
Likuma grozījumos arī noteiktas prasības, kuras attiecas uz operatoru, gaisa kuģa operatoru un kuģošanas sabiedrību vai degvielas un kurināmā operatoru darbībām. Tiek noteikts, ka operatoriem ir jāveic tādi pasākumi, kuri veicinās siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu. Lai noteiktu emitēto SEG emisiju daudzuma izmaiņas, operatoriem būs jāveic radīto SEG emisiju monitorings.
Valsts vides dienestam (VVD) būs pienākums noteikt, kuras iekārtas atbilst darbībām, kurām ir nepieciešama SEG atļauja.
Gadījumā, ja operators darbosies bez derīgas SEG atļaujas, VVD, savas kompetences robežās varēs izdot administratīvo aktu par operatora iekārtas darbības pārtraukšanu.
Tāpat likumā iekļauti grozījumi attiecībā uz ETS2 ieviešanu Latvijā. Tas aptvers degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, transportā un papildu sektoros (rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas esošā ETS). ETS2 ir izveidota, paplašinot ETS, un sistēmām ir līdzīgi pārvaldības principi, vienlaicīgi abu sistēmu emisijas kvotu attiecināšanas princips ir atšķirīgs un tirdzniecība ar kvotām ir nodalīta. Sākot ar 2028.gadu, ETS2 emisijas kvotas degvielas un kurināmā operatoriem jānodod atbilstoši patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumam ETS2 tvēruma darbībām. Emisiju apjoms tiks noteikts netieši, balstoties uz izlietotās degvielas vai kurināmā daudzumu, kas nodots patēriņam tirgū.
Par degvielas un kurināmā operatoriem kļūs degvielas un kurināmā pārdevēji, kuri Latvijā nodod patēriņam degvielu vai kurināmo un kuriem jāsaņem VVD izsniegtā SEG atļauja. Sākot ar ETS2 ieviešanu, datu monitoringam jānotiek atbilstoši katra degvielas un kurināmā operatora individuāli izstrādātam monitoringa plānam.
ETS2 monitoringa un ziņošanas nosacījumi balstās uz ETS noteiktajiem principiem, nodrošinot saskaņotību starp abu sistēmu darbībām. Ministru kabineta noteikumos tiks precizēta monitoringa kārtība, ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas principi, kā arī kompensācijas mehānisms gadījumos, kad vieni un tie paši degvielas vai kurināmā apjomi tiek uzskaitīti gan ETS, gan ETS2 sistēmās.
Likuma grozījumos noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva. Šai jaunajai valsts nodevai maksātāju loks ir ETS operatori (iekārtas) un ETS2 degvielas un kurināmā operatori, kuri ir juridiskas personas un kuriem nepieciešama SEG atļauja. Uz ETS ceturto periodu no 2021. līdz 2030.gadam Latvijā SEG atļaujas tika izsniegtas 52 iekārtām (38 operatoriem).
Lai iegūtu SEG ETS un ETS2 atļauju, attiecīgajiem operatoriem ir jāpierāda, ka SEG emisiju un patēriņam nodotā degvielas un kurināmā daudzuma monitorings ļauj precīzi noteikt ikgadējās SEG emisijas un ir iespējams ievērot ikgadējās ziņošanas prasības ETS vai ETS2 ietvaros.
Nodevas mērķis ir nodrošināt personu darbību regulēšanu un uzraudzību vides jomā. Valsts nodeva veicinās operatorus sniegt pietiekamu un nepieciešamu pieteikumu izstrādi, lai saņemtu atļauju. SEG atļaujas nodrošina precīzas informācijas pieejamību par stacionārajām iekārtām/darbībām, kuras ietilpst ES ETS un ETS2.
Paredzēts, ka detalizētāku kārtību un nodevas apmēru noteiks MK. Plānots, ka tas tiks noteikts vienuviet ar valsts nodevas kārtību un apmēru A un B kategorijas atļaujām, kas paredzētas Piesārņojošo darbību likumā. Visas šīs valsts nodevas administrēs VVD un uz vienu iekārtu var attiekties gan A vai B kategorijas atļauja, gan SEG atļauja. Pastāv gadījumi, kad būs nepieciešams maksāt vairākas valsts nodevas reizē – par A vai B kategorijas atļaujas grozījumiem un SEG atļaujas grozījumiem, ja tiek veiktas būtiskas izmaiņas iekārtā.
Sabiedrības informēšanas nolūkos VVD nodrošina elektroniski un bez maksas pieejamus reģistrus par SEG atļaujām.