ASV vēstniecība pauž nožēlu par Saeimas lēmumu noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, norādīts vēstniecības tviterī.
Vēstniecībā akcentēja, ka kriminālatbildībai par korupciju ir jābūt pašsaprotamai.
ASV vēstniecība pauž nožēlu par Saeimas lēmumu noraidīt priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildībai par korupciju ir jābūt pašsaprotamai.
— U.S. Embassy Riga (@USEmbassyRiga) September 11, 2024
Jau rakstīts, ka Saeima 5.septembrī neatbalstīja Saeimas deputāta Andreja Judina (JV) uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz Krimināllikumā noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Neraugoties uz to, ka Saeima noraidījusi priekšlikumu, prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai, tā paziņojumā presei norādījis ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Viņa teiktajam paziņojumā pievienojas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume un Konkurences padome.
Prokuratūrā uzsver, ka šādu grozījumu nepieciešamība ir būtiska, jo tas palīdzētu novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā
un atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Prokuratūra, veicot izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas konkrētos kriminālprocesos, ir konstatējusi nepieciešamību grozījumu izdarīšanai atsevišķās Krimināllikuma normās nolūkā novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglot izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos.
Aizliegta vienošanās starp uzņēmumiem saskaņā ar Konkurences likumu ir konkurenci ierobežojoša darbība. Tās mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas, savukārt, nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem. Tas publisku personu gadījumā nozīmē valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu, paskaidro prokuratūrā.
Vairākās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā, Ungārijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Norvēģijā un Īrijā – fiziskai personai par aizliegtu vienošanos ir paredzēta kriminālatbildība – cietumsods un naudas sods –, savukārt Polijā, Spānijā un Slovēnijā ir paredzēta gan kriminālatbildība, gan administratīvā atbildība.
Par šo smago konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumus Latvijā var saukt pie administratīvās atbildības. Taču aiz katra karteļa ir konkrētas personas, kas neatbild par radītajām sekām. Latvijai ir jāseko citu valstu piemēram un jāparedz kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, uzskata Straume.
Ģenerālprokurors piebilst, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt efektīviem līdzekļiem, lai pretdarbotos negodīgai rīcībai. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu, kas nepieļautu sabiedrības līdzekļu neefektīvu, prettiesisku vai negodīgu izlietošanu. “Prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai,” norādījis ģenerālprokurors.