Saeima ceturtdien, 15.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot.
Grozījumi ļaus nodrošināt efektīvāku aizsardzību arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzsver, ka “vardarbību nedrīkst tolerēt”.
“Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību,” spriež Judins.
Līdz šim par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu varēja sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Ar grozījumiem noteikta iespēja vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma izdarītāju varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Noteikts, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā.
Šādas krimināllietas iztiesāšana būs jāuzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.
Cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kas liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par draudiem izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšanu, tiks nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība, paredz pieņemtie grozījumi Personu speciālās aizsardzības likumā.
Priekšlikums noteikt bargākus sodus, rosināti pēc publiskajā telpā vairākiem plaši apspriestiem vardarbības gadījumiem.
Viena no “skaļākajām” lietām, kas izpelnījās asu sabiedrības un mediju kritiku, bija Jēkabpils slepkavības lieta.
Iepriekš jau vēstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais dzīvesbiedrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par ko regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Šis gadījums sabiedrībā ir izsaucis milzīgu rezonansi – nedz sabiedrībai, nedz lielai daļai politiķu nav skaidrs, kāpēc Rusiņš, kurš jau iepriekš ir vajājis un uzbrucis sievietēm, nav arestēts, bet tikai saņēmis naudas sodus. Tāpat sabiedrību māc šaubas par izmeklēšanas gaitu, proti, par to, kā tiek meklēts Jēkabpils slepkava, ir vairāk jautājumu, kā atbilžu.
Lasiet arī: Stukāns atvainojas sabiedrībai par publiskajiem izteikumiem saistībā ar slepkavību Jēkabpilī
