Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 7.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā.
Šādi grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai. Tiek prognozēts, ka tie stāsies spēkā 15.jūlijā.
Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu.
“Vardarbību nedrīkst tolerēt. Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību,” iepriekš ir paudis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Ar likumprojektu
iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas arī sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma veicēju varēs arī sodīt ar ieslodzjumu uz laiku līdz trim gadiem, paredz likumprojekts.
Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Komisijas atbalstīto Kriminālprocesa likuma grozījumu projektā ir iecerēts noteikt, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs iztiekot arī bez cietušās personas iesnieguma.
Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā, paredz likumprojekts.
Plānots, ka šādas krimināllietas iztiesāšanu uzsāks ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.
Tāpat paredzēts, ka cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kas liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par draudiem izdarīt slepkavību, nodarīt smagu miesas bojājumu vai vajāšanu, tiks nodrošināta speciālā procesuālā aizsardzība. Lai nodrošinātu likumu savstarpējo saskaņotību, Juridiskā komisija virzīs Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus Personu speciālās aizsardzības likumā un aicinās tos izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja komisijas priekšsēdētājs.
Lasiet arī: Vīķe‑Freiberga: Nespēja ratificēt Stambulas konvenciju ir negods Latvijai
