Kā liecina SEB bankas veidotā pasaules un Baltijas ekonomikas apskata Nordic Outlook jaunākās prognozes, izaugsme šoruden būs vāja, jo mājsaimniecības turpina savilkt jostas.
Inflācija krīt, bet lēnīgās pamatinflācijas samazināšanās dēļ centrālās bankas nogaidīs līdz nākamajam gadam pirms uzsāks likmju samazināšanu, skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, komentējot apskatā paustos paredzējumus. Diemžēl viņš analīzes lauvas tiesu velta globālajai situācijai, Latvijai un Baltijai pieskaroties vien teju garāmejot.
Globālie recesijas riski mazinājušies, bet joprojām ir būtiski.
Ekonomikas perspektīvas apgrūtina ģeopolitiskie satricinājumi, ekstremālie laikapstākļi, tirdzniecības šķēršļu pieaugums un konkurējošas subsīdijas.
“Augstā inflācija un pieaugošās procentu likmes palēninās ekonomisko aktivitāti eirozonā. Gada atlikušajos mēnešos izaugsme eirozonā stagnēs un piedzīvos mērenu atgūšanos nākamgad. Ķīnas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, bet ASV piedzīvos “mīksto nosēšanos,” globālo situāciju skaidro Gašpuitis.
Ekonomists norāda: “Ārkārtas laikapstākļi ir radījuši jautājumus par to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, sākot no bada līdz inflācijai un tirdzniecības konfliktu ietekmei. Gaidāmās vēlēšanas ASV, ES un citviet nākamgad var palielināt politiskā riska prēmijas. Daudzas centrālās bankas ir sasniegušas vai ir tuvu procentu likmju maksimumam. Reālais
procentu likmes pieaugums būs vēl vienas galvassāpes centrālajām bankām, kas ietekmēs to monetāro politiku,” .
SEB analītiķi ieskatā, ASV izaugsmes ziņā ir patīkami pārsteigušas, bet eirozonā situācija ir mazāk optimistiska.
ASV izvairīsies no lejupslīdes,
un tas nāk par labu pasaules ekonomikai un palīdzēs palielināt riska apetīti, lai gan šāda noturība arī uzturēs inflācijas riskus. Eirozonā situācija būs mazāk optimistiska, īpaši izaugsmes dzinējspēka – Vācijas – ekonomikas nepatikšanu dēļ. Lai arī eirozona varētu piedzīvot mīksto nosēšanos, no vieglas lejupslīdes var arī neizdoties izvairīties.
Enerģijas cenu šoka un vājā globālā pieprasījuma ietekmē rūpniecības aktivitāte ir ļoti zema. Mājsaimniecību un rūpniecības apsekojuma rādītāji liecina par lejupslīdi, bet faktiskie rezultāti ir spēcīgāki. Būvniecība un nekustamā īpašuma tirgus ir pakļauts spiedienam, uzturot nenoteiktību ekonomikā.
Mājsaimniecības ir saskārušās ar spēcīgu pretvēju, jo reālās algas ir samazinājušās par 5-10%. Patēriņš Eiropā samazinās, bet ASV ir tuvu šai tendencei. Uzkrājumu līmenis gan ASV, gan eirozonā jau ir samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim.
ASV ekonomika šogad pieaugs par 2% šogad un 0,9% nākamgad. Eirozonā – attiecīgi par 0,5% un 0,8%. Finanšu stress ASV un Šveicē ir izzudis, apliecinot pasaules finanšu sektora noturību. Inflācija ir palēninājusies, bet no tā, cik strauji tā turpinās krist, būs atkarīga centrālo banku politika, izaugsmes perspektīvas un finanšu tirgi.
Otrs jautājums ir darba tirgi, kuru aktivitāte ir bijusi viens no iemesliem ekonomikas līdzšinējai noturībai. Prognozes liecina, ka
ir nepieciešams tikai mērens bezdarba pieaugums
– aptuveni 0,5 procentpunkti gan ASV, gan eirozonā, lai pietiekami samazinātu spiedienu
uz algām un palēninātu inflāciju. Tas ļautu centrālajām bankām uzsākt brīvākas monetārās politikas īstenošanu.
Galvenie zemākas inflācijas virzītāji ir enerģijas un pārtikas cenas. Vienlaikus vērojams liels lejupvērsts spiediens uz preču cenām kopumā. Dažādi rādītāji liecina ne tikai par cenu pieauguma apstāšanos, bet arī par kritumu. Tomēr pāragri teikt, ka inflācijas problēma beigusies. Preču cenu kāpums samazinās un var pat kristies, bet tas parasti nenotiek visaptveroši un apjomīgi.
Pakalpojumu sektors joprojām bauda samērā stabilu pieprasījumu, bet paredzams, ka pieprasījums samazināsies. Enerģijas un pārtikas cenas2021. un 2022. gadā palielināja kopējo inflāciju, bet šobrīd redzam pretējo.
Enerģijas un pārtikas cenas saglabāsies krietni virs 2021. gada līmeņa.
Laikapstākļiem, klimatam un ģeopolitikai būs nozīmīga ietekme uz inflācijas attīstību. OPEC+ ieguves samazināšana ir veicinājusi naftas cenas pieaugumu līdz aptuveni 85 ASV dolāriem par barelu. Naftas ieguvēji vēlas augstu cenu, bet, ja tā kāpj tuvu 100 dolāriem par barelu, palielinās neapmierinātība un spiediens palielināt ieguvi tādās valstīs kā ASV. Tās ekonomisku interešu un 2024. gada vēlēšanu dēļ nevēlas augstas benzīna cenas.
SEB prognoze: Brent jēlnaftas cena lielākoties līdz gada beigām paliks ap pašreizējo līmeni. Izaugsmei paātrinoties, tā pieaugs līdz 90 ASV dolāriem par barelu.
Eiropa ziemai ir labi sagatavojusies – tās kopējās dabasgāzes rezerves šobrīd ir aptuveni 90%, kas ir 10 gadu rekords šim gadalaikam. Turklāt ir veikti izmaksu samazināšanas un atjaunojamās enerģijas paplašināšanās pasākumi. Dabasgāzes cenas vēlu rudenī un ziemā pieaugs. Turpmāk tās būs ap 40–55 eiro par megavbastundu. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk par vēsturiski vidējo cenu, bet ievērojami zemāk, nekā pieredzējām 2022.gadā.
Visdrīzāk centrālās bankas veiksmīgi iegrožos gan inflāciju, gan algu pieaugumu bez smagas ekonomiskās piezemēšanās. Lielākajā daļā ekonomiku IKP pieaugums būs zem potenciāla, tādējādi palīdzot mazināt cenu un algu spiedienu. Rudenī, kad vājināsies darba tirgi un beigsies uzkrājumi, sāksies otrais taupības vilnis.
Galvenie nenoteiktības faktori ir mājsaimniecību, darba tirgu un finanšu sistēmas noturība
Daudzās valstīs būvniecība saruks un tuvākos 2–3 ceturkšņus valdīs anēmiska vide. 2025. gadā, pieaugot ienākumiem un inflācijai tuvojoties ierastajiem līmeņiem, izaugsmes impulss atgūsies.
Mājsaimniecībām parādīsies plašākas iespējas, lai panāktu daļu no zaudētā patēriņa. Darba tirgi vājināsies tikai mēreni, ierobežojot izaugsmes potenciālu. Daudzas valstis cīnās ar demogrāfisko situāciju. Ja ekonomikas lejupslīdes riski īstenosies straujāk, lietas var ātri pasliktināties.
Gaidāmais Ķīnas pēcpandēmijas paātrinājums beidzās gada pirmajā pusē. Mājsaimniecības ir piesardzīgas, inflācijas riski pārtapuši par deflācijas riskiem, eksports rūk un kreditēšana ir vāja. Finansiālā nenoteiktība pieaug, ko veicina nemierīgs nekustamā īpašuma tirgus, parādu nomocītās reģionālās iestādes, ēnu bankas un valdības nevēlēšanās uzsākt plašāku stimulu politiku. Paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, galvenokārt Ķīnas attiecībās ar ASV, vēl vairāk kavē ekonomisko noskaņojumu.
Arvien aktīvāk izpaužas valstu subsīdiju politika. Lai gan tā veicina tādu svarīgu jomu attīstību kā vides iniciatīvas un zaļās investīcijas, tām ir acīmredzami protekcionisma elementi. Savukārt centrālās bankas vēlas nogaidīt un pārliecināties, ka inflācijas lejupslīdes tendence sasniegs izvirzītos mērķus.
Likmju samazināšana tiks veikta standarta 25 bāzes punktu soļos, ja vien nenotiek kaut kas ārkārtējs. ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) būs pirmā, kas nākamā gada maijā pazeminās bāzes likmi un pakāpeniski samazinās tās likmes starpību pret ECB. Līdz 2025.gada beigām gan FRS, gan ECB galvenā likme noslīdēs līdz 2,5%. ECB joprojām ir atstājusi iespēju vēl vienam likmju cēlienam septembrī.
Stingrāka globālā monetārā politika ir mazinājusi banku kreditēšanu ASV, eirozonā un citur.
Samazinātā kreditēšana neizpaužas kā finanšu sektora stress, kā arī nenorāda uz nespēju kreditēt. Kredītu tirgus pašlaik nerada bažas, neskatoties uz izaicinājumiem komerciālajam nekustamajam īpašumam. Gan FRS, gan ECB veikti banku kreditēšanas apsekojumi apstiprina, ka kredītu pieprasījums turpinās samazināties.
Visticamāk, palielināsies bankrotu skaits, bet no zema līmeņa. Samazinās naudas piedāvājums ekonomikās, jo centrālās bankas, izņemot Japānu, īsteno politiku, kas veicina to bilances samazināšanos. Četru lielāko centrālo banku bilanču samazinājums līdz šim ir nedaudz virs 10%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni tas ir ekvivalents samazinājumam par 2,9 triljoniem ASV dolāru. Tomēr naudas piedāvājuma kritums liecina par lielāku virzību uz normalitāti.
Augstās inflācijas dēļ fiskālās politikas veidotājiem ir ierobežotas manevru iespējas, neskatoties uz vājo ekonomikas izaugsmi. Satraucošs aspekts ir risks, ka aktīvā fiskālā un pēdējo gadu monetārās
stimulēšanas politika pieradināja mājsaimniecības un uzņēmumus pie atbalsta.
Ja tā, tad mājsaimniecības un uzņēmumi var būt mazāk piesardzīgi kā ierasts. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, patēriņš un mājokļu cenas pēdējā laikā nav piedzīvojušas būtiskas korekcijas.
Sarežģīti izaicinājumi arī Baltijas ekonomikās, prognozē SEB. Eksports un rūpnieciskā aktivitāte samazinās, ko ietekmē sarežģījumi galvenajos eksporta tirgos, īpaši Eiropā, un piesardzīgo uzņēmēju investīciju aktivitāte. Privātais patēriņš vēl izjūt augstās inflācijas ietekmi, kaut tā strauji mazinās. Tādēļ sagaidāms, ka bezdarbs nedaudz pieaugs. Straujais algu kāpums ļaus turpmāk pirktspējai pakāpeniski atgūties.
Notiekošais vissmagāk atbalsosies Igaunijas ekonomikā, kas šogad saruks par 1,8%, bet nākamgad atjaunosies par 1,5%. Neliels kritums par 0,2% šogad gaidāms arī Lietuvas ekonomikā, bet nākamgad izaugsme atgūsies par 1,8%.
Arī Latvijas ekonomikā situācija būs saspīlēta, kaut šogad izaugsme varētu uzrādīt nelielu kāpumu par 0,4%, paātrinoties līdz 2,5% nākamgad. Ārējo risku ietekme var ievilkties, kas nozīmē arī zemākas izaugsmes perspektīvas 2024. gadā, pieļauj SEB.
Lasiet arī: SEB atkal prognozē Igaunijas ekonomikas kritumu – šogad par 1,8%
