Eiropas Komisijas “Kritisko zāļu akts”, ko otrdien, 11.martā, Strasbūrā iesniegs Eiropas veselības komisārs Olivērs Vārheji (Olivér Várhelyi) un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Terēza Ribera (Teresa Ribera), paredz zāļu iepirkumus, subsīdijas ražošanai un jaunu globālo partnerību veidošanu. Tā mērķis ir mazināt atkarību no piegādēm, liecina “Politico” rīcībā esošais Eiropas Komisijas sagatavotais priekšlikums.
Eiropai ir plāns, kā novērst zāļu trūkumu – ražot vairāk zāļu un piesaistīt līgumus to pieejamībai.
Eiropa lielā mērā paļaujas uz Indiju un Ķīnu zāļu un to sastāvdaļu piegādēs, īpaši lētākām nepatentētām zālēm. “Reuters” ziņo, ka, piemēram, 80% līdz 90% antibiotiku tiek ražotas Āzijā, galvenokārt Ķīnā.
“Ārvalstu dalībnieki var viegli pārvērst šo atkarību par nopietnu ievainojamību, kas apdraud Eiropas drošības un aizsardzības spējas,” teikts 11 Eiropas valstu veselības ministru parakstītajā vēstulē.
Eiropas Komisijas priekšlikuma pamatā ir iepirkuma noteikumu pārskatīšana, lai valstis neizvēlētos tikai lētāko pieejamo produktu, bet par prioritāti izvirzītu piegādes drošību, teikts dokumenta projektā.
Saskaņā ar šo tiesību aktu valstis iepirks zāles, balstoties ne tikai uz cenu, bet arī uz jauniem kritērijiem, tostarp krājumu uzturēšanas prasībām, piegādātāju daudzveidību, piegādes ķēžu uzraudzību, pārredzamību un darbības klauzulām. Vajadzības gadījumā iepirkumi varētu notikt no vairākiem piegādātājiem.
Ja ES ir atkarīga no vienas trešās valsts kritiski svarīga produkta piegādēs, iestādēm būtu jādod priekšroka piegādātājiem, kas ievērojamu daļu ražo Eiropā. Tiesību akts paredz arī kritiski svarīgu zāļu kopīgu iepirkumu, ko veic valstis vai Komisija to vārdā.
Attiecībā uz subsīdijām priekšlikumā norādīts, ka valstis var finansiāli atbalstīt “stratēģiskus projektus” – tādus, kas atrodas ES un veicina svarīgu zāļu vai to sastāvdaļu ražošanas jaudas izveidi, paplašināšanu vai modernizāciju. Šādos gadījumos prioritātei būtu jābūt piegādēm ES tirgum, un šos ražošanas projektus varētu finansēt gan valstis, gan ES.
Valsts atbalsts parasti tiek piešķirts “pirmajiem šāda veida” projektiem, kas nozīmē, ka daudzi kritiski svarīgu — ikdienā plaši izrakstītu — zāļu ražotāji parasti tam nekvalificētos.
Jauna Kritisko zāļu koordinācijas grupa, kurā būtu divi pārstāvji no katras valsts, apmainītos ar informāciju par zāļu ražošanu, valdības atbalstītiem projektiem un piegādes ķēdes riskiem.
Projektā ir maz detaļu attiecībā uz jaunām starptautiskām partnerībām. Tajā teikts, ka Komisija “izpētīs iespējas” dažādot svarīgāko zāļu, aktīvo vielu un izejvielu piegādes.
Kritiski svarīgo zāļu akts ir Komisijas mēģinājums mazināt ražošanas piegādes ķēžu neaizsargātību, ko rada atkarība no Indijas un Ķīnas. Tā mērķis ir papildināt farmācijas tiesību aktu pārskatīšanu, lai stiprinātu ES neatkarību un konkurētspēju šajā nozarē, vienlaikus nodrošinot zāļu pieejamību pacientiem.
Lasiet arī: Tikai septiņās valstīs 2024.gadā gaisa kvalitāte atbilda standartiem, liecina dati
