Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šonedēļ sāk individuālas pārrunas ar ministriem par valdības šī gada prioritāšu īstenošanu, kā arī līdz šim paveikto, ziņo Valsts kancelejā.
Siliņa kā 2025.gada valdības prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem. Šīs prioritātes premjera publiski bija izklāstījusi jau iepriekš.
Valdības vadītāja uzsver, ka valsts drošība joprojām ir aktuālākā valdības prioritāte, jo tā ietekmē arī visas pārējās jomas. Viņa akcentē, ka šogad jāīsteno Austrumu pierobežas attīstības plāns, Latvijai jāpievienojas Eiropas energotīklam un jāatslēdzas no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL tīkla, un kopā ar citām Eiropas Savienības un NATO valstīm jāturpina stiprināt aizsardzības spējas, tai skaitā pret dažādiem hibrīdkara draudiem.
Līdztekus valdības vadītāja norāda, ka viņai pašai, uzsākot darbu valdībā, ļoti svarīga prioritāte ir atbalsts ģimenēm, kas, pēc premjeres vārdiem, nenozīmē tikai pabalstus, bet arī veselības pakalpojumu pieejamību, bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, izglītības kvalitātes celšanu un arī bērnu un jauniešu sporta attīstību, veicinot veselīgu dzīvesveidu.
Ministru prezidente norāda, ka ekonomikas izaugsmes atbalstam šogad būs pieejami gana apjomīga Eiropas finansējuma nauda, kas jāizmanto uzņēmējdarbības inovāciju un produktivitātes celšanai, lai mēs varētu palielināt eksporta apjomus. Tāpat, kā norāda premjere, jārada arī jaunas finansējuma piesaistes iespējas – valsts uzņēmumus kotējot biržā un veidojot reģionos krājaizdevumu sabiedrības. “Ļoti būtiska ir cilvēkkapitāla attīstība, kur jāatrod jauni veidi, kā veicināt darba devējiem pieprasīto zināšanu nodrošināšanu,” pauž Siliņa.
Savukārt, runājot par ceturto prioritāti Siliņa uzsver, ka pagājušajā gadā jau sākta, bet šogad ar vēl augstāku prioritāti tiks turpināta birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē, atvieglojot administratīvo slogu un padarot valsts iestāžu darbu tuvāku cilvēkam.
“Jau pagājušajā gadā būtiskas pārmaiņas tika veiktas nekustamo īpašumu attīstības jomā, arī finanšu, lauksaimniecības un nodokļu jomā,” pauž premjere, piebilstot, ka valdība pie tā neapstājas un šogad turpinās rast jaunus risinājumus, kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem atvieglot sadarbību ar valsts pārvaldi.
Tāpat viņa norāda, ka valdība šogad izskatīs iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram. Premjere atgādina, ka šogad ierēdņi, valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki vairs nevarēs vienlaikus ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē, kā arī pastāvīgi strādāt kapitālsabiedrības padomē.