Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība Latvijā 2023.gada februārī bijusi 67% pret 33%, liecina jaunākais, 2023.gada pavasara, Latvijas Bankas (LB) informatīvais apkopojums Maksājumu radars.
Pirms pusgada šī attiecība bija 71% pret 29%, bet pirms gada, 2022.gada februārī, bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība bija 74% pret 26%.
Maksājumu radarā tiek apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA Latvijas Fakti veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. Tas tiek publicēts reizi pusgadā.
Vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, 2023.gada februārī bija šā mērījuma veikšanas laikā vēsturiski augstākajā līmenī – 14,3 maksājumi (2022. gada augustā – 12,6; bet 2022. gada februārī – 12,8 maksājumi).
Vēl Maksājumu radara dati liecina, ka moderno tehnoloģiju lietošana lēnām, bet konsekventi iekaro pozīcijas maksājumu jomā. Zibmaksājumus 2023.gada februārī ikdienā lietoja 33% aptaujāto (2022.gada augustā – 31%, 2022.gada februārī – 30%); maksājumus ar viedtālruni bija veikuši 16% (2022.gada augustā – 14 %, 2022.gada februārī – 13 %), bet ar bezkontakta karti – 63% (2022. gada augustā – 66 %, 2022.gada februārī – 61% aptaujāto).
«Kā jau ierasts, inovatīvos maksājumu veidus biežāk izmanto gados jaunāki cilvēki. Te būtu vērts atgādināt, ka
pirms četriem gadiem tikai 4% Latvijas iedzīvotāju izmantoja viedtālruni maksājumu veikšanai.
Kārtējo reizi apstiprinās pieņēmums, ka banku klienti uzticas jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem un labprāt tos izmanto,» komentē Latvijas Faktu direktors Aigars Freimanis.
Tradicionāli Maksājumu radarā tiek mērīti vairāki rādītāji, kas raksturo skaidrās naudas lietošanu. Iedzīvotāju apmierinātība ar iespēju izņemt skaidro naudu no sava bankas konta saglabājas 84% līmenī (tāds pats tas bija 2022. gada augustā un februārī), bet neapmierināti 2023.gada februārī bija 9% iedzīvotāju (2022.gada augustā – 8%, 2022. gada februārī – 10%).
Samazinājies cilvēku īpatsvars, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību – 1 un 2 centu – monētām.
Šā gada februārī 41% aptaujāto pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības (2022.gada augustā – 49%, 2022.gada februārī – 51%), bet 50 % – ka tās atstājamas (2022.gada augustā un 2022.gada februārī – 43%). Raksturīgi, ka lielāks atbalsts mazo nominālvērtību monētu izņemšanai no apgrozības ir sabiedrības daļā ar augstākiem ienākumiem, augstāko izglītību un starp latviešiem.
Eiro ir droša valūta, kuru vilto maz, un Latvijā viltojumu statistika ir iepriecinoša: mūsu valstī 2022.gadā apgrozībā Latvijā konstatētas 889 viltotas eiro naudas zīmes, to skaitā. 433 viltotas banknotes un 456 viltotas monētas. Viltoto banknošu skaits gada laikā samazinājies aptuveni par 13% (2021.gadā konstatētas 497 viltotas banknotes), bet viltoto monētu skaits pieaudzis 2,2 reizes (2021 gadā konstatētas 206 viltotas monētas). Ņemot vērā atklāto banknošu viltojumu skaita samazinājumu, aptuveni par 2% samazinājušies viltojumu radītie finansiālie zaudējumi (2022.gadā tie bija 26,8 tūkstoši eiro, bet 2021.gadā – 27,3 tūkstoši eiro).
Savukārt digitālā eiro ieviešanā tālākie soļi gaidāmi šoruden, un šogad ir būtiski – līdz 49% – augusi sabiedrības informētība par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē (2022. gada augustā par to bija dzirdējuši 35 % aptaujāto, bet 2022. gada februārī – 39%). Pašlaik turpinās digitālā eiro projekta izpētes posms, kas noslēgsies oktobrī, kad Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijas pieņems lēmumu par digitālā eiro eksperimentālā posma uzsākšanu (vai neuzsākšanu).
Kriptoaktīvu jomā notiekot vairākiem satricinājumiem, mazinājusies sabiedrības interese par šiem riskantajiem aktīviem un to lietošanu. Tikai 4% aptaujāto iegādājušies kādu kriptoaktīvu (2022.gada augustā – 9%, bet 2022.gada februārī – 8%). No tiem, kuri pārvalda kādu no kriptoaktīviem, 11% to izmantojuši norēķiniem par precēm un pakalpojumiem (pirms pusgada – 17 %, bet pirms gada – 12 %). Šajā februārī 70 % aptaujāto bija dzirdējuši par dažu kriptoaktīvu biržu krahu un to dibinātāju aizturēšanām.
Lasiet arī: Mazumtirdzniecība apliecina aizvien noturīgu patēriņu
