Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc vietējās vietvaras vēlēšanām paredzēs pienākumu pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem pieteikties pielaides valsts noslēpumam saņemšanai.
Reizē pašvaldību vadītāji nezaudētu amatu, ja viņiem pielaide netiktu piešķirta, secināms no jau pašlaik likuma citā normā noteiktajiem amatu ieņemšanas nosacījumiem. Tomēr speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam nesaņemšana var objektīvi traucēt pašvaldību vadītājiem darba pienākumu veikšanā, secināms no Valsts prezidenta kancelejas atbildes aģentūrai LETA.
Rinkēviča rosinātie grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā būs jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem gan stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām.
Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Grozījumi Pašvaldību likumā arī paredzēs, ka pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem mēnesi pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā un vēlāk ieceltiem izpilddirektoriem vai izpilddirektora vietniekiem pēc iecelšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā būs jāvēršas kompetentajā saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiks saņemta, tad pašvaldības izpilddirektors vai izpilddirektora vietnieks būs jāatbrīvo no amata.
Saeima ceturtdien, 15.februārī, otrajā lasījumā atbalstīta saistītos grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Tāpat šis likums arī papildināts ar regulējumu par elektroniskiem valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
Lasiet arī: Pieņem likumu grozījumus hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai