Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) ir nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien, 15.februārī, sasauktā preses konferencē paziņoja Sprindžuks.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka ceturtdien, 16.februārī,
tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā,
jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.
Ministrs sacīja, ka divu mēnešu laikā, izvērtējot Tieslietu ministrijas, Rīgas domes, Telpiskās plānošanas asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības viedokļus, secināts, ka Pleša rīkojums bijis nesamērīgs, tāpēc pieņemts lēmums to atcelt. Sprindžuks uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi kļūt par sadarbības partneri pašvaldībām nevis kontrolējošo institūciju.
Tāpat viņš pauda, ka VARAM mērķis ir godprātīgi ievērot likumu, norādot, ka tikai sadarbībā var panākt kādu rezultātu un straujāku valsts attīstību. Sprindžuks skaidroja, ka Pleša lēmuma arguments, ka nevar pastāvēt divi teritorijas plānojumi, pēc juristu vērtējuma nav bijis samērīgs.
Sprindžuks preses konferencē uzsvēra, ka ar viņa lēmumu faktiski Rīgas attīstība ir «atbloķēta» un turpmāk visiem, kuri vēlas Rīgā kaut ko būvēt vai darīt, ir skaidrs tiesiskais ietvars, kā to darīt.
Staķis savukārt paziņoja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir atgriezis taisnīgumu, un šis lēmums nozīmē, ka iepriekšējā ministra rīkojums bijis nepamatots. Staķis sacīja, ka tagad uzņēmējiem un iedzīvotājiem beidzot būs skaidrība, ko un kur var vai nevar darīt. Rīgas domes priekšsēdētājs piebilda, ka ministra lēmums nozīmē arī to, ka ikvienam lēmumam ir sekas – tostarp arī politiskas sekas, jo iepriekšējā lēmuma pieņēmēji vairs nav politikā.
Jautāts par iespējamiem zaudējumiem, ko Pleša lēmums varētu būt radījis Rīgai, Staķis sacīja, ka zaudējumus ir grūti aprēķināt. Uzņēmēji bija gaidījuši plānojumu un pakārtojuši tam plānus. Plānojuma apturēšana nozīmēja vai nu atteikties no plāniem, vai arī tos iesaldēt, vai izstrādāt lokālplānojumu, kas nozīmē vismaz 100 000 eiro papildu investīcijas un vismaz gadu laika.
Staķim ir zināms, ka
teritorijas plānojuma apturēšanas dēļ pērn netika sākta vismaz deviņu jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecība.
Tāpat Pleša lēmums skāris zāļu ražotāja Grindeks jauno rūpnīcu, lai gan Grindeks pēc tam izvēlējies iet lokālplānojuma izstrādes ceļu.
Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) sacīja, ka līdz ar Sprindžuka lēmumu noslēdzies desmit gadus ilgais periods, kurā Rīga izstrādāja jauno teritorijas plānojumu. Rīgas domei nekad neesot bijušas šaubas, ka tas ir kvalitatīvs un Rīgai nepieciešams, tāpēc «bija žēl, ka šis darbs bija pārsvītrots kādu nesaprotamu interešu dēļ». Ķirsis piebilda, ka jaunais teritorijas plānojums paredz elastīgākus apbūves noteikumus, kā arī ir atvieglotas un vienkāršotas vairākas prasības, kā piemēru minot lodžiju un balkonu pārbūvi.
Jautāts par azartspēļu zāļu turpmāko likteni, Staķis preses konferencē sacīja, ka tagad situācija ir skaidra – ja plānojums paredz izsniegt azartspēļu zāles licenci, tad tā tiks izsniegta, ja neparedz, tad netiks izsniegta. Staķis prognozēja, ka licenci varētu zaudēt aptuveni 90 spēļu zāļu un pieļāva, ka būs ilgas un garas tiesvedības ar Rīgas domi.
Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars preses konferencē piebilda, ka «šauru interešu kārtošana uz visas Latvijas rēķina nav pieļaujama».
«Šis ir pirmais kļūdas labojums, ko paveikusi 14.Saeima.»
«Ir jāsadarbojas, nevis savstarpēji jākaro,» uzsvēra Tavars.
Jau ir rakstīts, ka oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna «atbloķēšanu».
Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma. Likuma jaunā redakcija pieļauj Rīgai izstrādāt divus teritorijas plānojumus.
Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju. Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.
Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, – ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim. Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.
Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA). Tas izraisīja šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās Latvijas attīstībai, Par un Progresīvie. No savas līdz tam pārstāvētās partijas Par izstājās Rīgas domes priekšsēdētājs Staķis.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam pilsētas teritorijas plānojumam, izveidotos situācija, ka tās vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna. Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi. Likumā noteikts, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka
Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.
Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanai.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie «normālas attīstības vides», iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.
Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
Lasiet arī: Ministrs par nesamērīgām nosauc savas tiesības atcelt pašvaldību lēmumus